*

viena no ārprātīgākajām lapām kādu manas acis jelkad ir skatījušas http://www.philos.lv/raksti.htm
(es pat nevaru izvēlēties izteiksmīgāko citātu, ko šeit iecitēt, jo tur viss ir pērles. un es šodien tos ļaudis redzēju vaigā, tiesa tad vēl nezināju, ka viņi rada kaut ko tik brīnešķīgu)

šodien divas reizes mēģināju ielikt sestajā ātrumā. bet man liekas, tā nebija tikai mana izklaidība - Golfiņš uz simtiņu kaukā aizdomīgi sērīgi gāja.

"es palikšu pie Ineses un pie mums ciemos ar autobusu brauks Ugunskurs. viņš ir sasalis un vecs - kopš laika, kad bija sniegs. es viņam iedošu jaku, kas nesasalst. šito - sarkano. Ugunskurs ir meitene un viņam ir sarkani mati un sarkanas acis un uz pleciem aug sēnes."
/Marija, trīsarpus/

spocīgi melanholiska sajūta - ārā ārdās pērkona negaiss, bet lejasstāvā tiek lēnām, taustiņu pa taustiņam skaņotas klavieres

man vasarā, it īpaši jūnijā, tik ļoti viss patīk - īsās, gaišās naktis, agrie rīti, vēlāki rīti, dienasvidus (vēlams tveicīgs), novakares, ka šķiet negodīgi, ka vismaz vienu mēnesi gadā nevar pilnvērtīgi nodzīvot bez gulēšanas. vispār ideāls variants būtu, ja apmaiņā pret iespēju negulēt visu jūniju, varētu saldā miegā nogulēt gada pretīgāko un grūtāk pārciešamo mēnesi - februāri.

p.s. cik ironiski - paskat manu iepriekšējo postu, kam ir birka "miegs" klāt.

manam sunim izrādās jauns vārds:
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2013. gada 10. aprīļa sēdē (prot. Nr. 27) ar klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu nolēma apstiprināt šādu svešvārdu pareizrakstību latviešu valodā:
1) ājurvēda;
2) kāmasūtra;
3) rādža;
4) šitake (lokāms).

kad nenāk miegs, vai, kad gluži otrādi - nāk miegs, bet nevar saņemties iet gulēt, mani mēdz ievilkt Latvijas šķirnes zirgu katalogs. t.i. es varu pavadīt daudz bezjēdzīga laika, klīstot pa kataloga plašumiem un brīnoties par to, kādus tik vārdus cilvēki neliek saviem zirgiem. Piemēram - Ostas Valnis, Deformācija, Gepatit, Ledy Gaga, Alkmena Harmena, Igo Drosmīgais, Ipohondrija, Avārija, Calendula Vulgaris, Anturija Vernale, Aceton, Licenzija un tā tālāk un tā joprojām.

lūdzu, pasakiet man, ka es sapņoju - http://www.varaviksnesterpi.lv/e-veikals/meness_kostims/ (Mēs neatbalstām korupciju, jo tā saindē cilvēku Dvēseli.)

nākamreiz, kad būšu Anglijā, jāaizbrauc nolikt ziedus uz mana zirga senča 23ajā paaudzē kapa. tas atrodas netālu no Kembridžas.

sēžot un klausoties savu onlain Equine nutrition kursu Kursērā, ievēroju, ka uz tējas maisiņa, kuru man vakar iedāvāja, birkas ir rakstīts You must step out of your house for learning.

bet tā vispār es nesaprotu, kāpēc ir izlaists novembris un jau sācies decembris.
ja obligāti kaukas jāizlaiž, tad labāk izlaidīsim februāri, tas gan ir viens šausmīgs mēnesis, atšķirībā no novembra, kas man tīri labi patīk.

divtūkstošdivpadsmitais vēsturē ieies ar to, ka šai gadā esmu krietni pārsitusi visus savus līdzšinējos peldsezonas atklāšanas un noslēgšanas datumus.
atklāju 12. aprīlī, ledainā Misā, noslēdzu 19. oktobrī, ledainā Misā. var gan gadīties, ka pārnoslēgšu rīt vai parīt, ja turpinās būt šitik debešķīgs laiks.

upe gan izskatījās visnotaļ nedraudzīga. neredzēti augsts ūdens līmenis, ļoti ātra straume, kas rāva sev līdzi brūnas rudens lapas un tumši, tumši, tumši ūdeņi.

vēl es šodien braucu ar Golfu pa šoseju un biju tik ļoti ne-šeit-un-tagad, ka gribēju ielikt 6. ātrumā.
toties lēkšot forši šitādā dienā. pretī saulei un vējam. pa sausu smilšu ceļu, zirga kājām raujot dzeltenas lapas čabošos virpuļos.

laimēju loterijā 24.90 Ls (plānoti gan bija 9 miljoni).

drošvien šosezon pēdējo reizi biju peldēties. turklāt diezgan īpašā veidā -
pilnīgā tumsā, basām kājām (jo vienu manu kurpi nozaga Dabas zirgu suns), pa mežu (man patīk iet pa mežu ar basām kājām, bet ne tumsā pa vietu, kur pilns ar dažādu izmēru kritušiem kokiem un zirgu mēsliem) un ļoti baidoties pazaudēt tēta svētā Volvo atslēgas.
ūdens Misā bija šaušalīgi salts un šaušalīgi labs.

vakar pačīkstēju, ka pārāk daudz laika pavadu internetā, šodien netīšām salauzu savu kompi. pareizāk sakot, nobrucināju vindovzu.
nelīdz nekādi system restore. atkal izdevumi. es gan vakar arī pačīkstēju, ka naudas par maz, bet to laikam neviens nedzirdēja.

You read 353 words per minute
Your comprehension is 91%

drukātu tekstu latviski drošvien varētu ātrāk. man drausmīgi riebjas lasīt monitorā, lai gan man viņš ir liels un labs.
p.s. īsākā testiņā bij 361 vārds un 100% comprehesion, bet manliekas, ka garāks ir objektīvāks.

ā) negribas, lai vasara jau beidzas arī tāpēc, ka drausmīgi negribas slodzīt sevi drēbēs. garās bikses vilkt riebjas, apavus kājās vilkt riebjas;
bē) mani vispār neaizķer nūdisms, bet es gribētu, lai ir pilnīgi pieklājīgi pieiet pie ūdenskrātuves, publiskā vietā, novilkt visas drēbes, ieiet nopeldēties, iznākt ārā, uzvilkt drēbes un iet prom. tusēšana kopā ar plikiem cilvēkiem sauszemē mani neinteresē. zem ūdens arī neinteresē, bet man lielā mērā riebjas peldēties peldkostīmā. riebjas arī visas tās neērtības, ko sagādā kostīma uzvilkšana un novilkšana.

šorīt, pussešos no rīta, atklāju ka tās jaunās džinsas man tomēr iet virsū un var pat aiztaisīt. tik vien, ka aiztaisītas bišķi spiež uz vēdertiņu.
nesaprotu kā tas ir iespējams, jo nevarētu teikt ka pēdējās dienas būtu pavadījusi neēdot un daudz kustoties.
tas man atgādina gadījumu, kad man padsmit minūšu laikā no matiem pats no sevis pazuda pilnīgi neizķemmējams dreds.

manliekas, ka odiem ir pieejamas kaukādas kosmiskas tārpejas vai kvantu lēcieni laiktelpā. kā gan citādi izskaidrot viņu pūļus parādamies istabās ar aizvērtiem logiem un durvīm.

pamodos gultā (protams), pārvācos uz mauriņu, kad palika par karstu, ievācos atpakaļ iekšā uz atpūtas krēslu guļamistabā, tur palika par aukstu, tāpēc uzgāju augšā uz verandu, atrubījos, pamodos no man virsū spīdošās pēcpusdienas saules, pārmetos uz dīvānu savā istabā, bet, kad saule pārvietojās prom no verandas, devos atpakaļ uz turieni.
ja neskaita to laiku, kad biju atrubījusies un tos brīžus kad ēdu, pārsvarā viss laiks pavadīts ar Tao of Equus.