*

Uguns Guntis piekrita spēlēt Līgās. aaaaaaaa

un tad jau pie reizes arī vēl trešo ierakstu.
* nedēļas sākumā bija Līgu radošā nometne "Stiebriņos", apvienojumā ar apmēram ikgadējo Amandas v.d. un veļu vakaru. drusku pamocījāmies ar introverto Jāņu programmu, kaut kā nebija ideju, bet beigu beigās palikām pie tā, ka galvenais instruments būs harmonijs. kaut ko uzreiz arī ierakstījām. tas gan sarežģī dzīvā izpildījuma iespējas, bet par to domās, kad pienāks laiks. sabarojām veļus. nākamajā rītā viss bija apēsts, izņemot granātābolu (izlobītā agregātstāvoklī) un nebija izdzerts arī Valmiermuižas šokolādes stouts (es arī nevaru to iedzert).
* visu laiku līst, joprojām stāv miljons nedarītu darbu dārzā, ko būtu tomēr foršāk izdarīt rudenī, nekā atstāt uz pavasari, kad būs jau pavasara darbi jādara. vakar paspēju drusku paravēt (novembra vidū, bļe), šodien gāju grābt lapas, bet visu laiku lija, atmetu ar roku un gāju iekšā.
* bija uzpeldējis Decibels. kopumā normālā stāvoklī, bet šķiet, ka atkal saaktivizējusies tā viņa sāpošo/iekaisušo smaganu problēma, jo visu laiku ļoti siekalojās un ēst neēda. bet pagulēja drusku ar mani gultā un bija jauks.
* zirgs joprojām traks. es kopumā nevaru viņu novaldīt, vairāk jūtos kā pasažieris, nekā vadītājs. nē, nu protams, kaut kādas normas viņš ievēro, bet lēkšos pa lauku man īsti nav nekādas teikšanas. tas nav labi. viņdien izgājām apvidū, viss drausmīgi pielijis, pamats dziļš un dubļains. atradu sausāku maliņu, kur palēkšot, lēkšojam, priekšā liela žļampa, gribu piebremzēt, bet kungs purina galvu un skrien vēl ātrāk. viņš tā nav darījis kopš laikiem, kad tikko iepazināmies (t.i. pirms gandrīz 13 gadiem). izlēkšojāmies gan pa to žļampu, gan vēl citām žļampām, kas nav baigi veselīgi stiegrām un locītavām. viņa vecumā būtu labi iztikt bez bezjēdzīgām traumām. kad apstājāmies, sabļāvu uz viņu diezgan dusmīgi. domāju par to, kā tas korelē ar maniem sapņiem par stihiskajām, melnajām fūrēm un izbēgušiem jaunzirgiem un problēmām ar mašīnām reālajā dzīvē. kaut kāda aizvien niknāka cīņa par hegemoniju starp stihisko (un ļoti iespējams arī radošo) un intelektuālo, drošo, komfortablo (un ļoti iespējams stagnējošo).
* ar terapeiti runājām, ka iespējams esam izsmēlušas onlaina iespējas. man viņa ļoti, ļoti patīk, bet attālinātais process ļauj man distancēties un neveicina tādu īstu līšanu laukā no čaulas/bruņām/novecojušiem pašsaizsardzības mehānismiem. ļoti labprāt ietu pie viņas klātienē, bet viņa dzīvo un pieņem Liepājā. nezinu, ko darīt. man galīgi negribas meklēt citu terapeitu un skaitīt visus savus pātarus no jauna. man īstenībā liekas, ka man šobrīd vajag kustību terapeitu. kaut ko somatisku un kustīgu. bet man ļoti riebjas saderīga terapeita meklēšanas process. esmu diezgan izvēlīga + nevaru atļauties neko baigi dārgu. īstenībā neko nevaru atļauties.
* kaut kāds stulbs posms šobrīd.

15043. Kad Dievs jau visas tautas bijis radījis, gribējis radīt vēl krievu. — „Neradi vis!" teicis kāds eņģelis, "posts vien pašam būs ar viņu." Dievs tomēr nav
eņģeļam klausījis un radījis vien. Kā nu bijis gatavs, krievs uzlēcis no zemes, ieķēries Dievam krūtīs un kliedzis: "Vai tev pase ar ir?"
Apsesdēls.

15045. Ja redz sapnī krievu ar bārdu, tad tanī mājā izceļoties ugunsgrēks.
L. Aizpurve, Lubāna.

15049. Ja krievu mācītājs nāk pretī, tad būs neveiksme. Lai neveiksme nenotiktu, tad mācītāja priekšā 3 reizes jānospļaujas.
M. Hermakile, Rīga.

15052. Kod izīsi nu sātys un sazatopsi ar krīva popu, itys pīzīmēj nalaimi, a kab tikt vaļī nu tuos nalaimis tiuleņ tverīs pi pūgys un atraun jū, vai nu mantaļa vai nu lindrika sova.
V. Podis, Rēzekne.

26488. Kad notiek saules jeb mēneša aptumšošanās, tad tur vajaga nabaga raganām būt vainīgām, kuras no ļaunuma un skaudības grib labiem latviešiem šos derīgos spīdekļus iznīcināt jeb nodzēst.
/Gelehrte Beitrāge zu den Rigischen Anzeigen, 1764, VII, 50./

26494. Kad saule vai mēness aptumšojas, tad raganu saimniece jāj govis slaukt.
/V. Līce, Nītaure./

26495. Saules aptumšošanā veci ļaudis bērniem saka, ka suņi saulīti plēšot (ģickājot).
/K. Jansons, Plāņi./

26496. Saules aptumšošanās laikā vajaga apspaidīt zirgam jeb arī pašam kārpas un arī citas kaites, tad tās ātri iznīks.
/K. Bika, Gaujiena./

FYI happening now

17169. Lieldienas rītā, kad baznīcā zvana, ir jākāpj uz istabas augšu. Tur pie skursteņa redzēs vecu vīriņu sēdam, kam galvā būs cepure. To cepuri nu vajaga steigšus noņemt un bēgt. Kas paspēj ar to cepuri nokāpt zemē, tam būs tāda cepure, kas nesēju padara neredzamu. Bet ja vīriņš noķer ņēmēju, tad jāmirst.
/V. Juoņus, Pustiņa./

17173. Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad Lieldienu rītā priekš saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
/M. Macpāne, Alsunga./

17270. Ja lieldienas rītā dzird šaujam, tad tas nāk no kāda burvja. Šāvējs grib uzsūtīt uz otra laukiem vai mežiem tārpus vai kukaiņus. Uz tādu šāvienu ir jāatbild: "Tavā laukā pieēst, manā sētas malā gulēt!" Cits saimnieks, dzirdot šāvienu, šauj pretī un sūta nelaimi atpakaļ. Tas beidzot paspēlē, kas vairs nevar atbildēt. Vienam saimniekam pietrūcis biszāļu, tad tas uzkāpis uz lubu jumta un sitis tur ar kāju, kamēr palicis pēdējais.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 198./

17285. Pirmos lieldienas svētkos agri rītā nedrīkst gulēt, ja gulēsi, tad velns no papēžiem sūc asinis.
/Br. Puksts, Aglona./

17312. Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati.
/K. Lielozols, Nīca./

17350. Lai vasaru neredzētu čūsku, tad Lieldienas rītā jāpieceļas priekš saules un jāsaka: "Visas desas ceplī sadegušas." /V. Miķelāns, Kaldabruņa./

17360. Cilvēkam, kas svētdienā dzimis*, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
/J. Cinovskis, Snēpele./

17378. Puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un ja kāda vairs nepatīk, vajaga drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.
/T. Dzintarkalns, Talsi./

17399. Ja Lieldienas nakti pulksten divpadsmitos nosūkstī melna kaķa novārītus kauliņus, tad varot zagt dienas laikā, neviens nevarot noķert.
/K. Lielozols, Nīca./


* esmu dzimusi svētdienā. varbūt rīt jāpmēģina.

sveiciens vasaras saulgriežos ar mazliet skābāku Jāņu dziesmu
https://ligasph3.bandcamp.com/track/pel-te

kamēr mēģinām vecumvecās Morlas ātrumā izkasīties uz izdošanu taustāmā formātā, te būs Līgas pH3 Bandcampā:
https://ligasph3.bandcamp.com/album/ko-dara-pasaule-nerad-dama

Līgām arī otro reizi KKF neiedeva naudu ieraksta izdošanai. nu neko, papisīsimies, kaut ko izdomāsim.

starp citu šijā raidījumā pirmo reizi publiski izskanēja kaukas no Līgu pagaidām vēl neizdotā ieraksta.

17169. Lieldienas rītā, kad baznīcā zvana, ir jākāpj uz istabas augšu. Tur pie skursteņa redzēs vecu vīriņu sēdam, kam galvā būs cepure. To cepuri nu vajaga
steigšus noņemt un bēgt. Kas paspēj ar to cepuri nokāpt zemē, tam būs tāda cepure, kas nesēju padara neredzamu. Bet ja vīriņš noķer ņēmēju, tad jāmirst.
/V. Juoņus, Pustiņa./

17397. Ar pirmā lieldienas rītā melnas vistas dētu olu var tikt vaļā no visādām klimažām.
/K. Jansons, Plāņi./

17399. Ja Lieldienas nakti pulksten divpadsmitos nosūkstī melna kaķa novārītus kauliņus, tad varot zagt dienas laikā, neviens nevarot noķert.
/K. Lielozols, Nīca./

17165. Lielā sestdiena svētīta Latgalē līdzīgi zaļai ceturtai un lielai piektai. Olas vārot tādēļ, ka žīdiem, kas gribējuši Pestītājam ar akmeņiem sviest, Lielā sestdienā tie pārvērtušies par olām.
/B. Eriņa, Latgale./

16966. Lielā piektdienā jānoķer divi sikspārņi, jāiemet skudru pūznī un jāiet uz mājām, neskatoties atpakaļ. Pūznī dzirdamas jaukas dziesmu un muzikas skaņas, vēlāk kauc arī suņi. Bet tam nav jāpiegriež nekāda vērība. Otrā dienā atrod kāsīti un skruķīti: ar kāsīti var visu pievilkt, ar skruķīti visu atstumt.
/E. Aizpurve, Lubāna./

Lomiks mīļš

“Kad tā teica “Ak, mana sirds”, viņas tai atteica “Tev ir nepatikšanas, mūsu kundze, ak, tava sirds”. Kad tā teica “Ak, manas aknas”, viņas tai atteica ” Tev ir nepatikšanas, mūsu kundze, ak, tavas aknas”. (Tad viņa vaicāja:) “Kas jūs esat? Es saku jums no manas sirds uz jūsu sirdi, no manām aknām uz jūsu aknām – ja esat dievi, tad runāsim; ja esat mirstīgie, lai tiek lemts jūsu liktens.” Viņas lika tai zvērēt pie debesīm un zemes.
Viņām piedāvāja milzumu ūdens – viņas nepieņēma to. Viņām piedāvāja lauku ar tā labību – viņas nepieņēma to. Tās viņai teica: “Dod mums līķi, kas karājas uz āķa.” Svētā Ereš-ki-gala atbildēja gala-turai un kur-jarai: “Tas ir jūsu valdnieces līķis.” Tās viņai teica: “Vienalga, vai tas ir mūsu valdnieka vai valdnieces, dod to mums". Viņām iedeva līķi, kas karājās uz āķa. Viena no viņām apslacīja to ar dzīvības augu, un otra ar dzīvības ūdeni. Un tādā veidā Inana piecēlās.
Bet, tiklīdz Inana gatavojās pacelties no apakšējās pasaules, Anuna dievi viņu satvēra: “Vai kāds reiz ir pacēlies no apakšējās pasaules, vai ir neskarts pacēlies no apakšējās pasaules? Ja Inana gatavojas pacelties no apakšējās pasaules, lai viņa sagādā sev aizstājēju.”
Tā, kad Inana atstāja apakšējo pasauli, tad viena pa priekšu, lai ar ne padomniece, turēja rokā valdnieces zizli; un viena aiz viņas, lai ar ne pavadone, turēja pie gurniem vāli, kamēr mazi gari kā niedru žogs, un lieli gari kā žoga niedres, aizsargāja viņu no visām pusem.
Tie, kas viņu pavadīja, tie, kas pavadīja Inanu, nepazina ēdienu, nepazina dzērienu, neēda ziedojumu miltus, nedzēra ziedojumu vīnu. Tie nepieņēma jaukas dāvanas. Tos nekad nepriecēja dzīvesbiedru apkampienu baudas, tiem nekad nebija mīļi bērni, ko skūpstīt. Tie atrāva sievu no vīru apkampieniem. Tie laupīja dēlu no tēva ceļgaliem. Tie lika līgavai pamest sievastēva mājas. Tie paņēma bērnu, kas guļ pie zīdītājas krūtīm. Tie neizspaida rūgtus ķiplokus. Tie neēd zivis, tie neēd mežlokus.
Kad Inana bija pacēlusies no apakšējās pasaules, Ninšubura krita pie viņas kājām Ganzeras durvīs. Viņa sēdēja putekļos un bija tērpusies dubļainā apģērbā. Gari svētajai Inanai teica: “Inana, dodies uz savu pilsētu.”

šī nu gan bija viena varena nedēļa. kas notika pirmdien, es pat vairs neatminos bet, bet, bet

2dien mani atlaida no leftvinga kantora. pareizāk sakot, nevis atlaida, bet atzinās, ka nespēj apmaksāt manus pakalpojumus. par laimi atalgojumu par jau sniegtajiem pakalpojumiem +/- saņēmu. tā kā tagad esmu pavisam īsts bezdarbnieks.
tad uzpeldēja biļetes uz Mēdeju. man patika, bet jumtu nost galīgi nerāva. sapratu, ka kaut kāda liela daļa no teātra burvības man ir zudusi uz visiem laikiem. es skatoties izrādi galvā redzu visādas tehniskas lietas, piemēram, kā Guna izvēlas orientieri pēc kā vadīties bīdoties ar krēslu, lai nenokristu no paaugstinājuma. un stāvot garderobes rindā noklausīta saruna, par to, ka redz kāda sakritība, ka Gunai kliedzot nokrituši tie prožektori, man liek tikai skumji nopūsties.

3dien bijām Valmierā miksēt Līgu pH3 ierakstu. bija cerība paspēt vienā dienā, visām 11 dziesmām arī izgājām cauri, vienu izmetot, bet secinājām, ka tomēr jābrauc vēlreiz. kopumā, man liekas, ka ieraksts būs ļoti kruts - t.i. man pašai ļoti patīk un ir samērā vienalga, ja nevienam citam nepatiks. galvenais, lai grupasbiedrēm liekas vismaz ciešams un pieņemams.

par 4dienu ar neko īpašu neatceros, izņemot to, ka iemācījos izņemt un ielikt auto akumulatoru, bet 5dien braucām uz Smilteni. bija superīgs laiks, tāpēc nostiepām no šķūņaugšas vecāpapa taisītas ragaviņas un gājām uz Jāņkalnu vizināties.

6dien pastaigājāmies pa aizsalušu Niedrāju un apgājām tam apkārt, kā arī apmeklējām leduskritumu Vecajā parkā. kad atgriezāmies Rīgā, dzīvoklī bija veseli 7 grādi, bet baigi ilgi kurināt nebija laika - bija jāiet uz konci Ādmiņu ielā. žēl, ka Salt Wound pēdējais koncis, baigi kruta. Spektrāles arī krutas. un Lokatoram ar nebija ne vainas, bet es viņu tā baigi neklausījos.

šodien bija plāns beidzot doties apciemot zirdziņu, bet nespēju atteikties pievienoties spontānā eckursijā skatīties ledus krāvumus Mērsragā.
ilustrācijas vēlāk. man tagad jāiet cept sojas kokleti.

man bija tik superīga nedēļas nogale, ka es tagad jūtos nogurusi un nīgra, par to, ka esmu atpakaļ ikdienā, turkāt dzīvoklis pa šo laiku paspējis atdzist līdz +10.

piektdiensvakarā biju uz Lūci VDT (kopumā patika), pēc tam izšķiedu naudu ēdot burgeri un dzerot alu Tērbatā un vēl pēc tam ievācāmies Lomika studijas apartamentos, lai vakar un šodien rakstītu Līgu skābo programmu aka Līgas pH3. ļoti liels prieks, ka gāja ievērojami labāk, nekā biju uzdrīkstējusies cerēt. bija dziesmas, ko ierakstījām ar pirmo reizi, nebija nekādu īpašu vājo posmu vai uzkāršanās (ok, dažas maziņas bija). visas 11 dziesmas vismaz daļēji paspējām ierakstīt pirmajā dienā, attiecīgi šodien varējām bez baigā stresa samērā laicīgi pabeigt.
ļoti patīk būt draudzīgu introvertu kolektīvā. Lomiks salēja baigo medutiņu, droši vien tāpēc, ka šķiet, ka galarezultāts būs ļoti tumšs un skābs. krietni tumšāks, nekā ir bijis līdzšinējos končos un mēģos. baigi gaidu miksēšanu.
vēl es uzzināju, ka man pēc visai ilga (tuvu pie 10 gadiem) pārtraukuma atkal patīk kurīt gandžu. kā arī šorīt devos uz brokastīm Bastionā čībās.

ļoti gribas, lai vēl turpinās tā sajūta, ka ikdienas dzīve neeksistē. ka pohui par neizdarītajiem darbiem, par telefona zvaniem, ziņām un internetiem (grupasbiedrene gan šorīt pirms došanās brokastot skatījās ziņās vai nav noticis valsts apvērsums un vai vispār ir jēga kaut kur iet), par naudu, par vainas sajūtu, par netīrām drēbēm, par Rīgu, par to vai ir vakars vai rīts, par...

* turpinu būt pro-prokrastinatore;
* nolūza vēl viens puszobs;
* mums ir biļetes uz Londoniju;
* šodien pirmo reizi nepieleca Mondiņš (laikam būs aķis jāmaina);
* auksts laiks + jebkāda veida A vējš šajā dzīvoklī ir no, no, no;
* mazāk nekā nedēļa līdz Līgu ierakstam.

vakar pa tumsu braucu ciemos uz "Stiebriņiem" (kaut kur ne ļoti tālu no otrā Tukuma apļa, pa kreisi). braucu tumsā, pa vidēji sūdīgu asfaltu, uz kādiem 70, pretī brauca mašīna, pārslēdzu no tālajiem uz tuvajiem. pēkšņi asfalts beidzās un es ielidoju drausmīgās bedrēs. mašīna pāris reizes palecās kā zaķis un bija vismaz viens drausmīgs troksnis. brīdinājuma zīmes par ceļa seguma maiņu vai bedrainu ceļa posmu tur nebija. tur vispār nebija nekādas zīmes, tikai tumsa un bedres. līdz galamērķim aizbraucu (jo tas bija 5-7 min attālumā), bet no rīta mani gaidīja pilnībā mīksta kreisā priekšējā riepa. labi, ka nebraucu uz 90 un, labi, ka vēl nebiju uzlikusi ziemenes.

visādi citādi "Stiebriņos" gāja lieliski - pirtiņā pabarojām veļus, izdziedājāmies un maizes krāsnī izcepām maizi un lazanju

man nepatīk Tautumeitu un Auļu kopdarbs (man riebjas, riebjas, riebjas pārproducēta etnomūzika, viņai ir nogalināta dvēsele, tāds tukšs simulakrs), toties tikko uz jaunā, vietējā, vinilleibla izdotais Judina un Rancānes "Op.2" gan ir ļoti foršs un gaumīgs.