aprīlis
Posted on 2021.04.04 at 00:02
17169. Lieldienas rītā, kad baznīcā zvana, ir jākāpj uz istabas augšu. Tur pie skursteņa redzēs vecu vīriņu sēdam, kam galvā būs cepure. To cepuri nu vajaga steigšus noņemt un bēgt. Kas paspēj ar to cepuri nokāpt zemē, tam būs tāda cepure, kas nesēju padara neredzamu. Bet ja vīriņš noķer ņēmēju, tad jāmirst.
/V. Juoņus, Pustiņa./
17173. Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad Lieldienu rītā priekš saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
/M. Macpāne, Alsunga./
17270. Ja lieldienas rītā dzird šaujam, tad tas nāk no kāda burvja. Šāvējs grib uzsūtīt uz otra laukiem vai mežiem tārpus vai kukaiņus. Uz tādu šāvienu ir jāatbild: "Tavā laukā pieēst, manā sētas malā gulēt!" Cits saimnieks, dzirdot šāvienu, šauj pretī un sūta nelaimi atpakaļ. Tas beidzot paspēlē, kas vairs nevar atbildēt. Vienam saimniekam pietrūcis biszāļu, tad tas uzkāpis uz lubu jumta un sitis tur ar kāju, kamēr palicis pēdējais.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 198./
17285. Pirmos lieldienas svētkos agri rītā nedrīkst gulēt, ja gulēsi, tad velns no papēžiem sūc asinis.
/Br. Puksts, Aglona./
17312. Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati.
/K. Lielozols, Nīca./
17350. Lai vasaru neredzētu čūsku, tad Lieldienas rītā jāpieceļas priekš saules un jāsaka: "Visas desas ceplī sadegušas." /V. Miķelāns, Kaldabruņa./
17360. Cilvēkam, kas svētdienā dzimis*, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
/J. Cinovskis, Snēpele./
17378. Puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un ja kāda vairs nepatīk, vajaga drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
17399. Ja Lieldienas nakti pulksten divpadsmitos nosūkstī melna kaķa novārītus kauliņus, tad varot zagt dienas laikā, neviens nevarot noķert.
/K. Lielozols, Nīca./
* esmu dzimusi svētdienā. varbūt rīt jāpmēģina.
/V. Juoņus, Pustiņa./
17173. Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad Lieldienu rītā priekš saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
/M. Macpāne, Alsunga./
17270. Ja lieldienas rītā dzird šaujam, tad tas nāk no kāda burvja. Šāvējs grib uzsūtīt uz otra laukiem vai mežiem tārpus vai kukaiņus. Uz tādu šāvienu ir jāatbild: "Tavā laukā pieēst, manā sētas malā gulēt!" Cits saimnieks, dzirdot šāvienu, šauj pretī un sūta nelaimi atpakaļ. Tas beidzot paspēlē, kas vairs nevar atbildēt. Vienam saimniekam pietrūcis biszāļu, tad tas uzkāpis uz lubu jumta un sitis tur ar kāju, kamēr palicis pēdējais.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 198./
17285. Pirmos lieldienas svētkos agri rītā nedrīkst gulēt, ja gulēsi, tad velns no papēžiem sūc asinis.
/Br. Puksts, Aglona./
17312. Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati.
/K. Lielozols, Nīca./
17350. Lai vasaru neredzētu čūsku, tad Lieldienas rītā jāpieceļas priekš saules un jāsaka: "Visas desas ceplī sadegušas." /V. Miķelāns, Kaldabruņa./
17360. Cilvēkam, kas svētdienā dzimis*, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
/J. Cinovskis, Snēpele./
17378. Puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un ja kāda vairs nepatīk, vajaga drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
17399. Ja Lieldienas nakti pulksten divpadsmitos nosūkstī melna kaķa novārītus kauliņus, tad varot zagt dienas laikā, neviens nevarot noķert.
/K. Lielozols, Nīca./
* esmu dzimusi svētdienā. varbūt rīt jāpmēģina.