*

visādi citādi, apsveicu, ar veļu laika sākšanos


20667. Miķēļu vakarā iegriež gailim kaklu un to nēsā apkārt gar visām dorēm un aptraipa stenderes ar gaiļa asinīm. Gaili nedrīkst pavisam nokaut. Dores vajaga tā krustiski, lai buri un raganas nestaigātu apkārt un nenospokotu lopus.
/K. Strūkle, Skrunda./
20671. Ja uz Miķeļiem nav saules, tad negausa barība, jo velnam nav laika kaltēt siena, un tādēļ tas zags citiem no šķūņiem.
/A. Cirslis, Kalupe./
32496. To laiku no Miķēļa līdz Mārtiņam, kad garus mielo, sauc Kazdangā par iļģu laiku, Valtaiķos par garu laiku, Puzē par ķauķu laiku, Zemītē par pauru laiku, Limbažos par paurīšu laiku. Šis garu laiks iet četras nedēļas un to tura par svētu laiku.
/A. Bīlenšteina rokraksts, 1862.g./

par uzstāšanos Labā dabā ir kaut kāda tāda klusa vilšanās sajūta, lai gan it kā bija ok, nebija nekādas briesmīgas lažas, bet bija kaut kā tā stīvi un izstiepti. trūka dinamikas un grūva. Aptiekas koncī ar pirmās reizes uztraukumu, slikto skaņu un sevis totālu nedzirdēšanu, nobliezām daudz labāk, blīvāk un niknāk. atsauksmes jau labas arī no festivāla, bet es ta zinu, ka tas nebija tas, ko es gribēju ar to visu pateikt. redzēsim, kā būs Noasā.

vakar koncerts bija foršs un pēc tam bija daudz labu atsauksmju, tāpēc sarunājām augusta beigās vēl vienu.

aicinu pievienoties kucēnu slīcināšanā, jeb uz Līgu skābā projekta "Līgas ph3" pirmajiem koncertiem:
1) 27.07. ~21/22 Aptiekā
2) 5.08. Labā dabā, 15:30 uz Eža skatuves
3) 30.08. 21:00 Noasā

tīzeris:
šobrīd taisu dziesmu tekstu un piezīmju špikeri. pa 11 dziesmām var atrast šādus vārdu savienojumus - vara ķēdes, zelta nazi, nazis nolūzdams, kalējam nomirstot, zelta āķi, irbju šauti, sidrabiņa šķipelītes, sīpolus sēja, aizadega Daugaviņa, gaida mani nomirstam, situ koku, utt.
visi dziesmu teksti autentiska folklora, melodijas ar pa lielam, tik apdarinājums Līgas + Kārlis.
būs 6 balsis, el.ģitāra+pedāļi, bandžo, akordeons, ģīga, pērkons, bunga.

pagājušajā nedēļā, agrā otrdienas rītā, devos pievienoties ekspedīcijai, kura bija sākusies jau pirms dažām dienām. apmēram pēc trim stundām, pa ceļam apdzenot pa ceļa malu āprātīgā ātrumā auļojošu zaķi, biju Silenē, kur dabūju brokastu sirņikus un ceļabiedres savai 1. ekspedīcijas dienai. tā kā man ir zināma pētnieciskā interese par izbraucamajām (t.i. tādām, kuras lietotas īpašās reizēs un godos) zirglietām, sākām ar pāris muzeju apmeklējumu. Slutišķu vecticībnieku ciemā bija tikai casual zirglietas, toties samērā interesants stāstījums par vecticībniekiem un tiem veltīto ekspozīciju, Naujenes muzejā zirglietu vispār nebija, taču tur dabūjām info, kur būtu vērts iebraukt vēlāk. tālāk devāmies intervēt cilvēkus Naujenes apkārtnē. interesantākie iespaidi - rusoukas - būtnes ar kurām biedēja bērnus, lai viņi nelīstu un nebradātu rudzus. nākamajā dienā Skrindu dzimtas muzejā, Vaboles pagastā, tiku aptaustīt 2 izbraucamos zirga deķus, 19. gs. sākuma zvārguļus (latgaliski "kaukolas") un 2 dažādus celotus godu grožus. tālāk intervijas turpat Vaboles apkārtnē. interesantākie iespaidi - ļoti gaiša teicēja, no lielas ģimenes, kam kara laikā nopostīta sēta, tāpēc jaunības nav bijis, jo jākuļas, lai izdzīvotu (pagasts viņiem devis izsūtīto cilvēku drēbes, jo pašiem viss bija nodedzis) un pēc tam apprecēts nemīlams vīrs, kas dzēris un gājis meitās, bet ar kuru nosvinētas zelta kāzas; valodas forma - "nogaisa" par nomiršanu. kā arī atziņa, ka dziedot korī un dejojot var atrast dvēseles mieru, bet darbojoties etnogrāfiskajā ansamblī visu laiku jādzer nervu zāles. vakarā visiem bija sarunāts mītings pie vietējā aktīvista, kolekcionāra (melnā arheologa un melno arheologu klienta) un stāstnieka. tā kā mums piemetās Waze vadātājs (reāli aizveda kādus 7 km pretējā virzienā, izveda uz Daugavpils-Rīga lielās šosejas, lika 2x apgriezties braukšanai pretējā virzienā un veda atkal atpakaļ), mūsu ekipāža nokavēja sākumu. es tik pacilāju ar melnu krāsu nokrāsotu (lai nerūsē!) senlaiku cirvi un citas senlietas un dzirdēju beigas stāstam par "vīriem melnā" pie Čertoka ezera. nākamajā dienā atkal devāmies intervēt cilvēkus turpat Vaboles apkārtnē. interesantākie iespaidi - teicējas tēvs autodidakts uztaisījis DIY radioraidītāju un vēja ģeneratoru; dziesmu dalījums - svētās dziesmas un suņu dziesmas (t.i. tautas dziesmas); dzērvju zābaki; vīrietis, kuram 6 gadu vecumā netālu nogāzusies lidmašīna un viņš turpmākos 54 gadus mocījies ar regulāri strutojošu un pampstošu kāju, līdz salīdzinoši nesen atklātas 2 šķembas celī (alumīnija, tāpēc rentgeni nebija rādījuši); kaimiņu joks ar palu laikā no pamatiem noceltu un pa upi aizlaistu nelielu pirtiņu; 5 brāļi bandīti, kas kara laikos terorizējuši apkārtni dzerdami, laupīdami un slepkavodami.
salīdzinot ar pagājušo gadu - no vienas puses vieglāk, jo visi apmeklētie runāja latviski vai latgaliski (tik forši klausīties dzīvā latgaliešu valodā!), no otras grūtāk, jo no mūsu bāzesvietas, Ilgas muižas, bija 10 km pa mežu līdz ēdināšanas vietai Silenē, no tās vēl 15 km līdz Daugavpilij un tad cauri pilsētai uz pagastiem. es pa tām trim dienām kādus 500 km tur uz vietas nobraucu un tas, protams, prasa laiku un enerģiju.
ceturtdienas vakarā lielākā daļa jau devās uz Rīgu. palikām trijatā - es, lai nākamajā rītā sagaidītu Kārli Daugavpils stacijā, kursabiedre, lai kopā ar mums nokļūtu Rēzeknē un trešā biedre, kurai nākamajā dienā vajadzēja stopēt uz Lubānu. vakarā sākumā izmetām loku ap Sileni, apskatot divas muižas - Bruņumuižu un Šengeidu. pēc tam gāza lietus un mēs noskatījāmies vairākas Outlander sērijas (man ne visai, pārāk izstiepti un salkani).

( ilustrācijas )

p.s. http://www.lu.lv/zinas/t/47465/

LTT 32401: Velns dirs jaunā mēnesī
/K. Jansons, Plāņi/

hmm, nav ilgi jāgaida līdz Velna diršanai - jauns mēness būs parīt

LTT 32320: Vecmeitas tikmēr debesīs netiekot, kamēr viņas ienesot debesīs vecā caurā maisā 99 vīrieša dzimumorganus. Ienešana esot ļoti grūta, jo no caurā maisa tie birst laukā.
LTT 32322: Vecpuiši citādi debesīs netiekot, ka tikai tad, ja viņi ienesot debesīs uz ragavu ilkss savērtus 99 sieviešu dzimumorganus. Bet ienešana esot ļoti grūta, jo tie slīdot no ilkss gala nost.
/J. Širmanis, Vilzēni/

/P. Šmits "Latviešu tautas ticējumi" 4. sējums, Rīga, 1941/

šogad pirmo reizi dzīve sakrita tā, ka sanāca aizbraukt uz Saucēju organizēto pavasara rotāšanu Boļānos un tas bija epikšit. es jau esmu iepriekš rakstījusi, ka rotāšanas dziesmas ir manas mīļākās - jo var izkaukties, daudzbalsīgas un skābas (man īpaši patīk tās, kurās ir skābās disonanses), bet dziedāt viņas vidē, kurā tās dzimušas - Sēlijā, pavasarī, kad lapas vēl līdz galam nedaplaukušās, pakalnos ar tālām atbalsīm, atskaņām un savādu akustiku, spirgtā un viegli miklā gaisā ir kaut kāds brīnums. uz viena pakalna Saucēju bars - viņas ir laba ieeļļota mašīna - skaidras, asas, perfektas balsis, kas visu nones kā taifūns, uz otra pakalna mēs - gandrīz visas Līgas, trešajā - vēl dažas dziedātājas un balsis, kas veļas pār kokiem, krūmiem, ēkām, ezeru un pakalniem, neticami skaļi un skaidri un jaudīgi.
vienu brīdi dziedot sajutos pilnīgā kontekstā (tas ir precīzākais vārds, ko varu iedomāties tās sajūtas aprakstīšanai). protams, ilūzija - jo es neesmu jauna sēliete, kas kopā ar draudzenēm pavasara vakarā pēc visiem garajiem dienas darbiem izrāda čaļiem savu balsi. bet tā būšanas kontekstā sajūta bija ļoti liela, skaista un maģiska.

un dzeguzes, lakstīgala, gaiļpieši, gulbji.

p.s. neliels infovideo par rotāšanu Boļānos no aizpērnā gada

šon ar Skaistajām Līgām iznācām no skapja un nodziedājām savas 10 min folkloras kopu tarifikācijas skatē. gāja labi, bet lietuviešu sutartine varēja skanēt jaudīgāk un bija viens šķībumiņš piecbalsīgajā dziesmā.

p.s. ieraksts no jocīga rakursa

pārcēlām dziedāšanas mēģinājumu uz parku. ~2,5h dziedājām kalniņā ar skatu uz Torņkalna staciju. redzēju pirmo tauriņu. dzeltens.

"jāskan nevis žēlīgi, bet nežēlīgi"
/par to, kā aranžēt skābās dziesmas/

vakar piecēlos laicīgi, t.i. ap 10iem. nolēmu nebraukt pie zirga, bet veltīt laiku mājas darbam. līdz kādiem četriem pārmaiņus spēlēju HOMM III un taisīju debešķīgus podiņus cepeškrāsnī. paēdu. tad gāju uz darbu. izrādes laikā konspektēju neapmeklēto lekciju slaidus priekšmetam, kurā bija jātaisa mājasdarbs. ap deviņiem atbraucu mājās. vīstījos. ap kādiem 23iem sāku taisīt mājasdarbu. ap 4iem sāku sevi lādēt. 5:20, mājasdarbu nepabeigusi, ielīdu gultā un kādu laiku nevarēju aizmigt. ap kādiem 9iem aiz guļamistabas sienas sākās kkāds bujāns. piecēlos īsi pirms 11iem. aizvēru šīberus, pabaroju putniņus. 11:30 izgāju no mājām uz bibleni, kur bija sarunāta ekskursija Folkoras krātuvē ar Skaistajām Līgām. 12:00 izrādījās, ka krātuves pētnieks, ar kuru bija sarunāta ekskursija, ir aizmirsis un laikam vēl mājās guļ. 13:00 sākās īstā ekskursija (līdz tam mums laiku pakavēja cita darbiniece). 14:30 biju mājās, uzsildīju otru vakardienas podiņu. paēdu. padirnēju internetā. skumji pārskatīju nepabeigtā mājasdarba slaidus. pabeigt nevarēju, jo trūka teorijas daļas, kurai man mājās nebija literatūras. 16:01 iekāpu 4. tramvajā un braucu fakultātes virzienā. 16:30 prezentēju nepabeigto mājasdarbu. tiem, kas neprezentē, būs jāraksta 10 lapu referāts. 17:55 sāku skriet uz darbu, kur man oficiāli bija jābūt 17:00. iedzēru kafiju par dārgu naudu. 19:00 sāku Xpadsmito reizi skatīties izrādi "Dzeja". 20:30 ķēros pie izrādes novākšanas. izdzēru espreso krūzīti ar Janas vārda dienas sarkanvīnu. gāju uz autobusu, pa ceļam ieejot Topiņā un nopērkot bundžu ar vārītu kondensēto pienu. kad aizgāju līdz pieturai 3. buss aizvēra durvis un vaļā vairs nevēra. iekāpu 17. trolejbusā, aizbraucu līdz centram, aizgāju uz tramvaju. atbraucu mājās. paēdu, papļāpāju ar vīru, nomazgāju traukus.
tagad man jāuztaisa vēl viens mājasdarbs, rīt ap 12iem vajadzētu aiziet uz konferenci, kur jāsēž visu dienu, tad 16:30 jāprezentē mājasdarbs, bet 19:00 jāskatās izrāde "Dāmas". cerams pēc tam beidzot būs dabonama jaunākā Šeldona sērija.

tāds man lūk gaišs un svētsvinīgs pirmssvētku laiks.

5diena
z) ceļā no darba un mājām, atminējos, ka Anglikāņos spēlē Zāle. paspēju uz kkādu puskoncertu vai trešdaļkoncertu. bija mazliet par daudz ļaužu un mazliet par daudz apgaismojuma, lai būtu tā kā man patiktos, bet enīvei bija jauki;

6diena
l) vakarpusē, Koka Rīgā, bija pirmā publiskā uzstāšanās ar [Skaistajām] Līgām, Mārtiņkora pusprivātajā pasākumā. Nodziedājām visu bez lažām, arī piecbalsīgajā dziesmā nenobijāmies un noturējāmies precīzi. ļoti laba sajūta un prieks par to;
a) 5dienas vakarā nolūdzos Cibasdievam un 6dienas rītā, ēpastā, mani jau gaidīja biļete uz Autechri. jāatzīst, ka Cibasdievs uzklausa un reaģē uz lūgšanām krietni operatīvāk, nekā parastais dievs.
Autechri es mājās nebiju klausījusies kādus 10 gadus, bet kādreiz klausījos diezgan intensīvi un salikās, ka šī ir vienīgā reālā iespēja dzīvē viņus dzirdēt. tāpēc ļoti priecājos par Cibasdieva atsaucību. koncerts bija ļoti foršs. manliekas kruti, ka mūsdienu, ar vizuālajiem kairinājumiem pārsātinātos, cilvēkus sabāž pilnīgi tumšā telpā un liek pa īstam klausīties mūziku.

7diena
n) The Necks, uz kuriem mēs biļetes bijām nopirkuši jau ļoti laicīgi, bija medžik. koncerts, kurš notika pavisam tikko, šobrīd jau liekas kā tāds tāls, skaists, netverams sapnis. tāds ļoti piesātināts, filipglāsīgs eksperimentālais džezs. paldies, Mikam, kurš ved visādus šitādus brīnumus uz Latviju.

man, kā folkloristikas studentei, liekas aizdomīgi, ka dienu pēc tam, kad kursabiedrene, kura man neizskaidrojami nepatīk, apjūsmo un slavē manu skaisto atstarotājbrošu, tā ņem un pazūd. divas tumšās sezonas grozījās pie manas krūts atstarodama un ij nedomāja krist nost. bet, nu - čiks un vairs nava.

pirmdien bijām tādā kā, hmm, klases ekskursijā uz Dundurmuižu un Rundāli. braucām mēs, maģistrantes, un daļa no filologu-folkloristu bakalauriem. kopā kaukādi padsmit cilvēki mazajā busā. klases ekskursijas sajūtu ļoti paspilgtināja pirmkursnieces, kuras busā spraucoties uz aizmuguri skaļi paziņoja: "dzīve ir svētki, tāpēc mums ir paģiras katru dienu".

brauciens bija ļoti kruts. sākām ar Dundurmuižu - tas ir Lietuvā, bet ļoti netālu no LV robežas. tur ir latviešu kolonija jau kopš zviedru laikiem. šobrīd gan jau krietni sarukusi un asimilējusies leišos. bijām ciemos pie vienas latvietes, pie kuras prasītos braukt kārtīgā ekspedīcijā. apmeklējām latviešu kapus un pašu Dundurmuižu, kas ir visnotaļ bēdīgā stāvoklī. kopā ar mums bija arī lietuviešu arheologs Ernests Vasiļausks un Lietuvā ieprecējusies mazsalaciete (vai salacgrīviete - man tās vietas jūk), kas vada un gana vietējo latviešu kopienu.
pēc Donerhofas braucām uz Rundāli, kur divas stundas sava dārgā laika mums veltīja Lancmanis, vedot cauri vēl nepabeigtajai izstādei "No gotikas līdz jūgendstilam" un stāstot epikšit stāstus. ne par mākslas teoriju, bet tādus dīvainus, savādus, pat mistiskus stāstus par to, kā izstādē redzamie priekšmeti nokļuvuši Rundālē, kādus neticamus ceļus tie gājuši, kā izšķīrušies un pēc veselas mūžības atkal satikušies - citā vietā un citā kontekstā. man liekas, ka šīs pieredzes dēļ vien bija vērts iestāties maģistrantūrā. pēc tam vēl izrikšojām cauri pārējai pilij un paviesojāmies restauratoru darbnīcā, kur šobrīd restaurē Lestenes baznīcas kanceli.

( ilustrācijas )

Manai radiniecei sapnī bija atnākusi balta sieva un teikusi: "ar saviem bērniem tu mēslosi zemi". Kad viņa izgājusi pie vīra, viņai dzimuši bērni, viens pēc otra, un viens pēc otra arī miruši. Viņa apglabāja visus savus bērnus, izņemot vienu meitenīti, kas izdzīvoja.

Teikusi Emma Dunce (1943) Netaučos, 2016. gada 19. septembrī

šon biju Aizputē, Serdē. nenormāli kruta vieta ar neticami nekurzemniecisku uzņemšanu (t.i. silti, draudzīgi, devīgi). pastāstīju par zirgu krāsām, padziedājām ar Saviešiem.

ēdu leiti, ritīgu sklandrausi, dzēru kaņepju vīna kandžu, kadiķu alu.

septembra dzeltenrūsgās, pikseļainās gaismas, noarti tīrumi un vakara pelde Lielcieceres karjerā.

( dažas telifonbildes )

Baltajai Naktij nav spēka. rīt uz Ēdoli.

divas dienas nodzīvoju kā princese. Joikasundainas šogad notika ļoti minimizētā formātā, Lauskas lauku īpašumā. no piedāvātajām radošajām darbnīcām neviena mani neuzrunāja (zivju ādu rokdarbi un sāmu slieteņa būvniecība), attiecīgi es dienas vadīju sēžot pirts terasē pie dīķa un lasot Silva Rerum vai tērzējot ar zviedrieti, kura nodarbojas ar šamanisma pētniecību - gan ļoti, ļoti praktiski, gan akadēmiski, vairākus gadus dzīvojusi pie vietējiem šamaņiem Gvatemalā, utt. saņēmu hīling trītment no zviedrietes - par ilglaicīgām sekām nezinu, bet seansa laikā redzēju vīziju ar savu totēmanimāli un lielo pirmmāti. vakarā bija internacionāls pirts pārtijs ar latviešiem, zviedrieti, sāmu un vācieti. dabūju skrubējienu un pērienu no meitenes, kas mācās pirtsskolā. nebiju zinājusi cik nenormāli smuki smaržo vītolu slotas. peldējos dīķī kopā ar dēlēm un virs galvas riņķojošiem sikspārņiem. bet vakar dabūju bowen terapijas seansu. tās efektivitāte tiek apšaubīta, bet Lauskas kaimiņiene, kundze gados, kura diendienā dzīvo ar mugurkaula problēmām saistītām sāpēm, nākamajā dienā pēc seansa ļoti laimīga stāstīja, ka pirmo reizi pa ilgiem laikiem nesāpot.

bija domāts vēl piektdien iet pie cilvēkiem un mājup braukt sestdien, bet visādu apstākļu dēļ sanāca, ka braucām jau piektdien. pirms braukšanas bija izglītojošas izklaides - sākumā visiem kopā ekskursija pa robežu, pēc tam daļai (t.i. tiem, kas brauca manā mašīnā) - izskrējiens caur Rotko centru.

( ilustrācijas )

trešdien, ceturtdien dažādās komandās braukāju pa mājām runāt ar cilvēkiem.

( trešdiena )

( ceturtdiena )