*

šodien piedalījos četrās intervijās. visas vai nu Silenē, vai ļoti tuvu tai, visi intervējamie puslīdz vienā vecumā, vietējie.
viens teica, ka Silenē nebija sinagogas, viens teica, ka bija viena sinagoga, viens - ka divas sinagogas. viens teica, ka tā bija vienstāvu ēka, cits - ka trīsstāvu.

tāda, lūk, tā mutvārdu vēsture.

šodien apsekojām sen pamestus un aizmirstus viduslaiku kapus (14. - 16. gs.) netālu no Štašališkiem, Baltkrievijas pierobežā (principā braucām pa robežsargu ceļu), uzmērījām četrus krustakmeņus un atradām vairākus graudberžus, kas izmantoti kā kapakmeņi. pēc tam bijām vēl viskur citur.
te ir jocīgi. liekas pilnīgi cita pasaule. droši vien, kad rīt sākšu iet intervēt cilvēkus, šī sajūta taps vēl izteiktāka.
dzīvojam Ilgas muižā, kas ir rokas stiepiena attālumā no Baltkrievijas, bet ēst braucam uz Sileni (10 km pa meža ceļu). muižas rožu dobē dzīvo odzes.
esmu nogaršojusi divas dažādas šmakovkas. pirmā bija pat garšīga, otrā ietriecās līdz kaulu smadzenēm.

par ierakstu gada balvu gan texti jau visu uzrakstījuši, bet eckur mana pieckapeika:

*es priecājos par Zāli, bet man tomēr liekas, ka kategorija nebija riktīgā. tai kategorijai vispār kaut cik atbildām tikai mēs un Pērkonvīri. kāds sakars Dabas koncertzālei ar tautas un pasaules mūziku? bet, Raxtu raxtiem visas bija Imkas dziesmas. Ulmanis vispār esot bijis uzmetis lūpu, ka atrodas vienā kategorijā ar kaut kādiem tur Saviešiem;
*tas, ka VIPi sēdēja uz skatuves un priekšnesumi notika ar sejām pret viņiem bija kaut kā nepatīkami. gan tāpēc, ka visai operas zālei bija jāskatās uz mugurām (un priekšpuses nerādīja pat ekrānos, kas būtu kaut drusku glābis sajūtu), gan tāpēc, ka paši priekšnesumu dalībnieki redzami jutās neērti. cits vairāk, cits mazāk, bet pašam Fredim pagāja laiciņš kamēr viņš sāka izskatīties kaut cik omulīgi un savā vietā;
*grupas Zāle dalībnieki visu pasākuma laiku nepārtraukti staigāja iekšā/ārā no zāles;
*Olga Rajecka bija sajaukusi tuvojošās Lieldienas ar aizgājušajiem Ziemassvētkiem un saģērbusies kā sņiguročka;
*tā kā ceremonija bija visai gara, apmēram otrās daļas vidū sāku ciest badu un iztēloties ierakstu gada balvas 20 gadu jubilejas afterpārtija no pārpilnības lūstošos galdus. vienu brīdi galvā iezibēja doma - a, ja nu tur viss būs ar gaļu? bet tas nepiepildījās. skanot beigu akordiem jau stiepām savus numuriņus garderobistiem, veikli saģērbāmies un steidzām uz ballītes norises vietu. kad to sasniedzām, priekšā bija milzīga rinda uz garderobi. to nolēmām ignorēt un mētelīšus pasitušas padusē gājām iekšā. taču viss, ko mēs dabūjām - katra pa vienai skrūvei. esot bijušas arī mazmaizītes, bet uz mūsu atnākšanu tikai vāca nost tukšos šķīvjus. tā nu mēs ierāvām pa skrūvei tukšā dūšā un ārprātīgā troksnī, un gājām ēst uz delīsnaku.

p.s. vispār es biju gaidījusi, ka pasākums būs smieklīgāks

kāpēc visi šogad histēriski svin Masļenicu, bet nesvin Meteņus?

*) esmu mazliet aizrāvusies ar sutartinēm, vienu sākām mācīties kopā ar Skaistajām Līgām. no mūsu izrunas gan jebkuram leitim droši vien ausis novīstu;
*) biju Austrā. tur bija nenormāli garšīgs biezpiena pīrāgs, bet porcija bija tik neticami maza, ka es sākumā nemaz nespēju viņu ieraudzīt;
*) drīz pēc tam kārtīgi paēdu blaumaņielas nepāļos;
*) biju uz aborigēnu mākslas izstādi Biržā. tas bija daudz interesantāk nekā man likās, ka būs, bet pastāstiet man, lūdzu, kāds - kāpēc tur visas izstādes ir pilnīgā tumsā?
*) pusi dienas & pusi pilsētas izvazājos ar noberztu kāju, līdz atjēdzos, ka man darbā stāv mīkstas un mazliet par lielu esošas šņorkurpes;
*) 3x izmantoju studenta atlaides.

Vidzemē (nu vismaz Dzērbenē) ir pavisam, pavisam īsta, sniegota ziema.
+
sen, sen, sen nebiju tik labi izdziedājusies. un tieši tādu repertuāru, kas man vislabāk patīk. ja godīgi, man no folkloras patīk dziedāt tikai žēlīgi minorīgās dziesmas vai kaucamās dziesmas (t.i. tādas, kur var pilnā balsī kaukt, vēlams daudzbalsīgi, piemēram, pavasara rotāšanas dziesmas), protams, ir daži izņēmumi, kas patīk, lai gan neietilpst minētajās kategorijās. kārtīga izkaukšanās nenormāli labi izpucē smadzenes. pirms iespējas izkaukties gan nācās pavadīt 2h garlaicīgā koncertā. bet es protams ļoti priecājos, ka cilvēki laukos ņemas un darās un paši prot par to priecāties.
+
man izsniedza ielūgumus uz Mikrofona gada balvu

ko es daru četros naktī/no rīta?
klausos un skatos ļoti skaisti animētu pasaules šūpuļdziesmu kolekciju

tā diena, kad izrādās, ka esi nominēts Zelta Mikrofonam

20353. Pirmie kaķu bērni (mēnešziedi) apukš ābeles jānorok, lai meitene visu mūžu būtu smuka, balta.
/K. Jansons, Plāņi/

brīnišķīgs apzīmējums. jāievieš ikdienas vokabulārijā

p.s. ir arī tāds variants:
33449. Vīrietim rokas sasprēgā, jeb ģīmis zaudē dabisku krāsu, ja tas pie sievietes apgramstījies, ja viņš ir to aizkāris menstruācijas laikmetā, jeb kā tauta saka, pieķēris pie buķetes, kad doškins jeb cūnāps vai kaimiņš zied.
/J. Jansons, Plāņi/

34559. Ziemassvētkos nes uz zirgu stalli maizi ar krūzi alus. Rītā to samaisa ar auzām un dod zirgiem, lai tiem arī būtu svētki.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

mēs gan to darījām pēcpusdienā, nevis rītā, bet 4 zirgi dabūja uz visiem vienu gaišo Valmiermuižas ar auzām. cerams, ka viņi tagad jūtas ļoti svinīgi.

4dien biju peldēties, iespējams pēdējoreiz šosezon. jāatzīst, ka es šogad septembrī esmu peldējusies krietni vairāk nekā jūnijā;
5dien kopā ar Saviešiem piedalījāmies Zemgales stāstnieku festivālā Pilsrundālē - paldies, neraate. tur bija tāda ļoti silta uzņemšana (vienīgi - visu laiku solīja šņabi, bet tā arī nedeva. es gan nemaz arī negribēju). pastāstīju par zirgu krāsām, iepazinos ar Eināru N. (to vīru, kurš Jelgavas pilssalā gana savvaļas zirgus) un pacepu ugunskurā maizes struņķīšus;
6dien biju uz
a) brīvpusdienām pie krišņņņām;
b) noskatījos vairākas foršas dokumentālās filmas somuguru kultūras festivālā (par ingriem, par Kurzemes lībiešiem un par Ludzas igauņiem);
c) noklausījos Arvo Perta Adam's lament Domā. bija baigi jaudīgi. likās jocīgi, ka iznākot ārā un Aptiekā dzerot karsto balzāmu, es jau vairs neko no tā koncerta neatcerējos. t.i. ne tā ka vispār, bet bija sajūta, ka tas viss ir noticis tādā tālā, skaistā sapnī;
7diena bija parasta - apciemoju zirdziņu, klausījos, kā iet dzērves, aizgāju uz darbiņu;
1diena pienāca ar pilnmēnesi un mēnešreizēm (kopā tas nozīmē katastrofu). vakarā, lekcijā skatījāmies to (samērā) jauno multeni Zelta zirgs. es biju par viņu saklausījusies tik baisas atsauksmes, ka bija bail, bet īstenībā nebija nekāda vaina. nē, nu protams, ir visādas no disneja nospiestas fiškas, banālības, bet TIK traki arī nebija. jutos pietiekami labi pavadījusi laiku.

( ilustrācijas )

nē, nu dzīve ir skaista. rīta sekss, septembrīga pelde mežezerā un ziņa, ka kontā ieripos pavisam necerēta un negaidīta (bet šobrīd šausmīgi vajadzīga) naudiņa/honorārītis saistībā ar zirgu krāsu projektu.

( ezers )

ā un rekur ir videjo no Laivas koncerta Baltajā naktī. sākums smuks un man tiešām ļoti patīk kā skanēja mans instruments. tas jocīgais ritms gan man nu tā.

ilustrācijas iepriekšējam postam:

( Laba daba, Sansusī )

( kaķīši )

( zirdziņi )

( Smiltene, Gaujiena )

( Bumbu kalniņš Kleistos )

( mazliet no vasaras tautas tērpā )

( random )

nu re, mana dzīve atkal ir sastrukturizēta. jādzīvo tagad mierīgi tālāk.

runājot par tuvākās nākotnes plāniem:
5dien ar zirgu piedalīšos kaukādā izrādē Ikšķiles pilsētas svētkos. nekādas kaskadieru būšanas nebūs, mēs tur vnk mēģināsim kādu brīdi labi izskatīties;
6dien man ir komandējums uz festivālu Sansusī Aknīstē ar izrādi Dzeja. man kaukā liekas ka būs forši. vienīgi es tāpēc netieku uz Benu Frostu;
7dien 16:00 mani varēs dzirdēt LR2 raidījumā "Atveriet te dziesma".

Vienai māsai nav bijis govs, viņa gājus pēc piena [pie] otras māsas. Kādreiz māsa teikus, ka viņai piena nav, bet lai pagaida – viņa ies pagādāt, un aizsteigusies uz namu, kur atradies iemūrēts pods (katlis). Namā iegājus, sasaukus visādus rāpuļus: vardes, krupus, kurmus, čūskas un citus, kuri sarāpušies uz poda malu un visi vēmuši podā. Kad visi bijuši izvēmušies, pods bijis tik pusē. Tad viņa aicinājus kādu citu lielu rāpuli, kurš nav gribējis iet. Viņa lūgusies: „Nāc nu manu zilgalvīti, nāc nu, beidzot ar paklausījis un uz poda malu uzkāpis to pievēmis pilnu. To slepu noskatījusies viņas māsa, iegājus namā, iesitus tai pa degunu no kura izsitus asinis, un teikus: „Nu tu mani ar krupu un čūsku vēmekļiem diezgan esi barojus, bet vairāk nebarosi. Krupu un čūsku saucēja ar turpat nomirus.

Vācējs: Bukums, Kārlis
Glabātuve un Nr.: LFK, 23,3780 Vlm Koku pag./ Koku, Veļķu un Vaidavas pag.

gribas uzrakstīt atskaiti par nometni, tā, lai pašai priekš sevis būtu, bet nesaprotu, ko lai raksta.

karoč, bija ļoti kruta. ierodoties atradu zemē vairākas stārķa spalvas. tā laikam kļūst par tradīciju - pirms kaut kādiem foršiem notikumiem atrast zemē lielas, tīras un skaistas putnu spalvas. joikošanas (sāmu tradicionālā dziedāšana) meistarklase varbūt nebija īpaši laba no izglītojošā viedokļa - pasniedzējs pats ir brīnešķīgs joikotājs ar ļoti skaistu balsi + ļoti jauks cilvēks, bet pedagoga talanta, vismaz joikošanas ziņā, viņam īsti nava. visvērtīgākais laikam bija, kad pēdējā dienā uz kādu laiku bija pieslēgusies Zane Šmite un mūs drusku pamocīja. enīvei - lai gan es nevaru teikt, ka es iemācījos joikot, laiku es pavadīju labi.

sāmu šamaņi gan bija ļoti jaudīgi. viens bija tāds introvertāks un dziļāks, atvērtāks, bet līdz ar to likās tāds ar vairāk dzīves smagumu plecos. otrs distancētāks, ekstravertāks un ar tādu, hmm, zinātniskāku pieeju. man patika nodarbības pie abiem, lai gan tuvāks un uzrunājošāks bija pirmais. nebija arī nekādas šizotērikas tajā visā. ainas, vīzijas, tēli un vietas, kas uzbūrās šamaņu bungu pavadītajos iekšējos tripos bija visai interesantas. šis tas likās tāds pazīstams un saprotams, bet bija arī visādi pārsteigumi un negaidītības.

sabiedrība bija ļoti jauka, bija tikai pavisam daži kaitinoši cilvēki un tāpat tur pietika vietas, lai nebūtu jānodarbojas ar aizkaitināšanos un vajadzības gadījumā varētu aizplūst kaut kur nostāk. satiku arī cibiņu, kura par to visu bija uzzinājusi no mana klabja. pasākums notika Drabešu internātpamatskolā, kura ir blakus Drabešu muižai/Amatu mājai - tur tā vieta un apkārtne ļoti skaista. atkārtoti sajūsminājos par Āraišu baznīcu, kura joprojām turpina stāvēt vaļā un ir brīvi pieejama apmeklētājiem. peldējos Āraišu ezerā. sēdēju zem ošiem. gāju pastaigāties. tiku pie liepziediem, utt.

( ilustrācijas )

* "Zirga pase" ir tapusi prezentēta. Ja tā pavisam godīgi, es ar dizainu neesmu līdz galam apmierināta. manliekas varēja/vajadzēja smukāk. vāks man vispār nepatīk, par spīti tam, ka tur ir uzlikta mana zirga bilde. tas vāks asociējas ar kantrī, nevis folkloru. pati prezentācija bija jauka, vienīgi žēl, ka darbdienas vidū. būtu gribējies vairāk draugus tur redzēt;
* vakar un šodien bijām Rēzeknē. gribētos aizbraukt mierīgākos apstākļos;
* festivāla Baltica foršākais brīdis (man personīgi) bija vakar vakarā Ausmeņa Kebabā (rekomendēju apmeklēt) - tu beidzot esi ticis ārā no pilnā tautas tērpa un ieģērbies civilajās drēbēs, tev ir auksts alus un falafels, tu sēdi āra terasē zem jumtiņa pa kuru maigi bungo lietus un pie blakus galdiņa (pareizāk sakot, pie daudziem kopā sabīdītiem galdiņiem) sēž jauniešu folkloras kopa Kokle - ēd, dzer, dzied un spēlē un tu vari pēc paša vēlēšanās dziedāt vai nedziedāt līdzi;
* gruzīni vakar nodziedāja Pūtvējiņus lieliskā latviešu valodā. man vispār gribas kaut kādu gruzīnu mīļāko;
* nakšņojām Rēzeknes 2. vsk. Tur nakšņoja arī visādas citas kopas. Kad ap vieniem atnācām no alus dzeršanas, tad kaut kādi melnīgsnēji cilvēki (ne gruzīni) spēlēja paslēpes tualetē. pieaugši, abu dzimumu un visai labi paņēmuši uz krūts;
* Latgalē ir sajūta, ka debesis zemākas/tuvāk. Vidzemē ir krietni augstākas;
* vēl, man kā cilvēkam, kurš Latgalē gandrīz vispār nav bijis, likās interesanti dzirdēt apkārt tādu trū latgaļu valodu, kurā pavisam ikdienišķi sarunājās visu vecumu cilvēki. līdz šim nebija gadījies to pieredzēt dabīgajā vidē;
* festivāla dižkoncerta norises vietas pļavas īsi pirms festivāla bija laistītas ar vircu, attiecīgi dižkoncertā dominēja visai uzkrītošs aromāts;
* tā vispār, es iesaistījos folkloras kopā tāpēc, ka man vienkārši gribējās dziedāt un šajā ziņā nekas nav mainījies. koncertēt un ģērbties etnogrāfiskajā tautas tērpā nav mana stihija. tā jau interesanta pieredze, protams. un man vispār rodas ar vien vairāk pārdomu un neatbildētu jautājumu par to, kāpēc folklora tiek pasniegta tādā veidā, kādā tā galvenokārt tiek pasniegta un, kam par to vispār ir prieks? (ok, es redzu, ka ir prieks kaut kādām ļoti dziļu lauku kopām). es nesaprotu kāpēc folkloru pasniedz tik vecišķā, garlaicīgā un neieintersējošā veidā (nu no sērijas - vairākas kopas 4dienas pēcpusdienā, pilnos tautas tērpos, iet svētku gājienā Talsos, kurā noskatās kādi 5 vietējie iedzīvotāji - nafig tas vajadzīgs un nafig taisīt pasākumus, kuri nevienam neinteresē?). ok, ne jau 100% visi pasākumi ir bezjēdzīgi, bet bija (un arī ārpus Balticas ir) visai liels procents ar tādiem. un, kad vēl padomā, ka šiem pasākumiem prasa naudu KKF/pašvaldībām un taisa, lai tikai būtu, nedomājot par mērķauditoriju utt., tad vispār tā jocīgi paliek.

* 2 nedēļas nogales pēc kārtas biju kāzās. tās, aizvakarējās, bija foršākās kādās esu bijusi, turklāt vegan un ar Malduguni. būtu labi, ja es tagad kādu nedēļu neēstu;
* neliels izaicinājums bija taisīt 3 vegan kūkas tām foršajām kāzām;
* izmēģināju kā ir braukt ar tandēmriteni. forši;
* bijām ar zirgiem ekspedīcijā uz Daugavu. cerams atgriezīsies vasara, jo gribētos aiziet vēl, tikai ar mazāku ekipējumu un knapākā apģērbā, lai varētu ielīst ūdenī līdz ausīm (zirga);
* vācu tējas cik nu varu un cik nav slapjš. šogad baigais lavandu gads, ļoti daudz viņu man;
* mana klasesbiedrene, ar kuru 11 gadus sēdējām vienā solā un ārpus sola kopā dzērām, vēmām, vārtījāmies pa zemi un stopējām apkārt pa LV, uztaisījusi video manis iedziedātajai Saviešu dziesmai;
* šonedēļ folkloras festivāls Baltica. tā ietvaros jābrauc uz Talsiem, Rēzekni un Rīgā jāprezentē Zirga pase;
* nākamnedēļ braucu uz - http://joikasundainas.lv/ - esmu pieteikusies uz joikošanu un sāmu kultūru un šamanismu;
* šonedēļ no Londonas atbrauc brālis, nākamnedēļ viņam pievienojas viņa dzīvesbiedre ar abiem bērniem, tā kā miera un klusuma mājās nebūs ~ mēnesi;
* diezgan traka un piesātināta šī vasara. bišķi gaidu, kad tas viss beigsies un varēs paluņot pa māju + veltīt laiku zirgam.

( šādas un tādas ilustrācijas )

vispābā zirgu krāsu projekts man ir bijis visai ienesīgs - pērn dabūju KKF radošo stipendiju, jūnija sākumā mani uzaicināja par nelielu, bet taisnīgu samaksu stāstīt par zirgu krāsām bērnu nometnē, bet lielākais, ko es laikam būšu dabūjuse ir tautas tērps - jauns, tādu kādu es gribēju un speciāli man šūts. Saviešu vadītāja iesniedza projektu, dabūja finansējumu un es kā šī gada Saviešu "seja" biju pirmā rindā uz tērpu. es beidzot varēšu vairs nevilkt tos, tepat klabā pa trīēsmitpieci lati pirktos, Zemgales brunčus, ar kuriem man nav ne mazākā sakara. nevarētu gan teikt, ka es būtu baigā etnogrāfiskā tautas tērpa cienītāja, bet, ja nu ikurāt tāds jāvelk, tad es labāk velku tādu, kurš ar mani kaut kādā ziņā rezonē.

visādi citādi, ja vien tipogrāfija nenolažos un paspēs, tad 17. jūlijā tiks atvērts mans, Saviešu un Lauskas kopražojums - "Zirga pase", tajā būs mans pētījums par zirgu krāsām latviešu folklorā ar ilustratīvām fotogrāfijām un cd ar 16 tautas dziesmām, kurās minētas zirgu krāsas un ezss taisītā zirgu krāsu tabuliņa. man vispār joprojām līdz galam neticās, ka tas ir pa īstam un es visādā ziņā jūtos ļoti priecīga un pateicīga par šo iespēju izpausties mani interesējošā tēmā.

( pasākuma afiša un sīkāks info )

man pēdējā laikā sanācis parunāt radio (un iespējams būs jārunā vēl)
*) par jogu (pilnīgi nejauši, t.i. es nezināju, ka to kaut kur liks) http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/sevis-izzinasanas-celojums.a53478/ (es no 34. minūtes)
*) par zirgu krāsu projektu - intervija raidījumā "Augstāk par zemi" http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/krasas-un-skanas-petijuma-zirga-pase.a53491/