![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
pagājušajā nedēļā, agrā otrdienas rītā, devos pievienoties ekspedīcijai, kura bija sākusies jau pirms dažām dienām. apmēram pēc trim stundām, pa ceļam apdzenot pa ceļa malu āprātīgā ātrumā auļojošu zaķi, biju Silenē, kur dabūju brokastu sirņikus un ceļabiedres savai 1. ekspedīcijas dienai. tā kā man ir zināma pētnieciskā interese par izbraucamajām (t.i. tādām, kuras lietotas īpašās reizēs un godos) zirglietām, sākām ar pāris muzeju apmeklējumu. Slutišķu vecticībnieku ciemā bija tikai casual zirglietas, toties samērā interesants stāstījums par vecticībniekiem un tiem veltīto ekspozīciju, Naujenes muzejā zirglietu vispār nebija, taču tur dabūjām info, kur būtu vērts iebraukt vēlāk. tālāk devāmies intervēt cilvēkus Naujenes apkārtnē. interesantākie iespaidi - rusoukas - būtnes ar kurām biedēja bērnus, lai viņi nelīstu un nebradātu rudzus. nākamajā dienā Skrindu dzimtas muzejā, Vaboles pagastā, tiku aptaustīt 2 izbraucamos zirga deķus, 19. gs. sākuma zvārguļus (latgaliski "kaukolas") un 2 dažādus celotus godu grožus. tālāk intervijas turpat Vaboles apkārtnē. interesantākie iespaidi - ļoti gaiša teicēja, no lielas ģimenes, kam kara laikā nopostīta sēta, tāpēc jaunības nav bijis, jo jākuļas, lai izdzīvotu (pagasts viņiem devis izsūtīto cilvēku drēbes, jo pašiem viss bija nodedzis) un pēc tam apprecēts nemīlams vīrs, kas dzēris un gājis meitās, bet ar kuru nosvinētas zelta kāzas; valodas forma - "nogaisa" par nomiršanu. kā arī atziņa, ka dziedot korī un dejojot var atrast dvēseles mieru, bet darbojoties etnogrāfiskajā ansamblī visu laiku jādzer nervu zāles. vakarā visiem bija sarunāts mītings pie vietējā aktīvista, kolekcionāra (melnā arheologa un melno arheologu klienta) un stāstnieka. tā kā mums piemetās Waze vadātājs (reāli aizveda kādus 7 km pretējā virzienā, izveda uz Daugavpils-Rīga lielās šosejas, lika 2x apgriezties braukšanai pretējā virzienā un veda atkal atpakaļ), mūsu ekipāža nokavēja sākumu. es tik pacilāju ar melnu krāsu nokrāsotu (lai nerūsē!) senlaiku cirvi un citas senlietas un dzirdēju beigas stāstam par "vīriem melnā" pie Čertoka ezera. nākamajā dienā atkal devāmies intervēt cilvēkus turpat Vaboles apkārtnē. interesantākie iespaidi - teicējas tēvs autodidakts uztaisījis DIY radioraidītāju un vēja ģeneratoru; dziesmu dalījums - svētās dziesmas un suņu dziesmas (t.i. tautas dziesmas); dzērvju zābaki; vīrietis, kuram 6 gadu vecumā netālu nogāzusies lidmašīna un viņš turpmākos 54 gadus mocījies ar regulāri strutojošu un pampstošu kāju, līdz salīdzinoši nesen atklātas 2 šķembas celī (alumīnija, tāpēc rentgeni nebija rādījuši); kaimiņu joks ar palu laikā no pamatiem noceltu un pa upi aizlaistu nelielu pirtiņu; 5 brāļi bandīti, kas kara laikos terorizējuši apkārtni dzerdami, laupīdami un slepkavodami.
salīdzinot ar pagājušo gadu - no vienas puses vieglāk, jo visi apmeklētie runāja latviski vai latgaliski (tik forši klausīties dzīvā latgaliešu valodā!), no otras grūtāk, jo no mūsu bāzesvietas, Ilgas muižas, bija 10 km pa mežu līdz ēdināšanas vietai Silenē, no tās vēl 15 km līdz Daugavpilij un tad cauri pilsētai uz pagastiem. es pa tām trim dienām kādus 500 km tur uz vietas nobraucu un tas, protams, prasa laiku un enerģiju.
ceturtdienas vakarā lielākā daļa jau devās uz Rīgu. palikām trijatā - es, lai nākamajā rītā sagaidītu Kārli Daugavpils stacijā, kursabiedre, lai kopā ar mums nokļūtu Rēzeknē un trešā biedre, kurai nākamajā dienā vajadzēja stopēt uz Lubānu. vakarā sākumā izmetām loku ap Sileni, apskatot divas muižas - Bruņumuižu un Šengeidu. pēc tam gāza lietus un mēs noskatījāmies vairākas Outlander sērijas (man ne visai, pārāk izstiepti un salkani).
Slutišķu vecticībnieku ciems
http://www.la.lv/ciemos-slutisku-etnogr
akmens, kuru ieraudzījis Juris Urtāns palika traks un par kura svarīgumu paši muzejnieki neko nebija zinājuši. nebiju klāt brīdī, kad Urtāns satrakojās, bet cik sapratu, laikam ļoti oldskūl graudberzis. vnk zemē pie ēkas
turpat netālu
Naujenes novadpētniecības muzejs. diezgan liela vieta atvēlēta novadniecei, tēlniecei Valentīnai Zeilei
https://www.diena.lv/raksts/kd/intervij
vecticībnieku dvieļi
architektūra
Skrindu dzimtas muzejs. brīnišķīgs un lieliski saglabājies izbraucamais zirgu deķis no ~1910. gada
19. gs. sākuma zvārguļi, jeb latgaliski - kaukolas
celoti godu groži, 20. gs. 20. - 30. gadi
celoti godu groži nr2
izbraucamais zirga deķis nr2. sliktāk saglabājies - ticis izmantots par kājslauķi vai ko tādu
27 gadus veca ķēve ļoti šaubīgā aizjūgā :(
ķēde ap kaklu, kājas sapītas (ļoti not horse friendly)
ķīvīte
jauka vasariņa
guļbūve un ruberoīds
mākoņgovis
vairākas stundas stāvēja piesieta ceļa malā (vairākas reizes braucām garām)
ciemos pie Jāņa Kudiņa
http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latv
vakara seminārs
paralēli mums Ilgas muižā bija arī prakse biologiem no Daugavpils universitātes
Vaboles pagasts
Bruņumuiža
https://lv.wikipedia.org/wiki/Bru%C5%86
Bruņumuižas iemītnieks un nākamajās bildēs redzamā zirga saimnieks
zirgs tiekot turēts priekam. ļoti, ļoti horse unfriendly turēšanas veids
architektūra
un māksla
Šengeida. visai bēdīgā stāvoklī
https://lv.wikipedia.org/wiki/%C5%A
likās, ka pamesta, taču otrā pusē atklājās, ka tur ir divi visai pajauni cilvēki. arī uz atkārtotu "labdien" neatbildēja un izlikās it kā mūsu tur nemaz nebūtu
vietējais gids
p.s. http://www.lu.lv/zinas/t/47465/
salīdzinot ar pagājušo gadu - no vienas puses vieglāk, jo visi apmeklētie runāja latviski vai latgaliski (tik forši klausīties dzīvā latgaliešu valodā!), no otras grūtāk, jo no mūsu bāzesvietas, Ilgas muižas, bija 10 km pa mežu līdz ēdināšanas vietai Silenē, no tās vēl 15 km līdz Daugavpilij un tad cauri pilsētai uz pagastiem. es pa tām trim dienām kādus 500 km tur uz vietas nobraucu un tas, protams, prasa laiku un enerģiju.
ceturtdienas vakarā lielākā daļa jau devās uz Rīgu. palikām trijatā - es, lai nākamajā rītā sagaidītu Kārli Daugavpils stacijā, kursabiedre, lai kopā ar mums nokļūtu Rēzeknē un trešā biedre, kurai nākamajā dienā vajadzēja stopēt uz Lubānu. vakarā sākumā izmetām loku ap Sileni, apskatot divas muižas - Bruņumuižu un Šengeidu. pēc tam gāza lietus un mēs noskatījāmies vairākas Outlander sērijas (man ne visai, pārāk izstiepti un salkani).
Slutišķu vecticībnieku ciems
http://www.la.lv/ciemos-slutisku-etnogr
akmens, kuru ieraudzījis Juris Urtāns palika traks un par kura svarīgumu paši muzejnieki neko nebija zinājuši. nebiju klāt brīdī, kad Urtāns satrakojās, bet cik sapratu, laikam ļoti oldskūl graudberzis. vnk zemē pie ēkas
turpat netālu
Naujenes novadpētniecības muzejs. diezgan liela vieta atvēlēta novadniecei, tēlniecei Valentīnai Zeilei
https://www.diena.lv/raksts/kd/intervij
vecticībnieku dvieļi
architektūra
Skrindu dzimtas muzejs. brīnišķīgs un lieliski saglabājies izbraucamais zirgu deķis no ~1910. gada
19. gs. sākuma zvārguļi, jeb latgaliski - kaukolas
celoti godu groži, 20. gs. 20. - 30. gadi
celoti godu groži nr2
izbraucamais zirga deķis nr2. sliktāk saglabājies - ticis izmantots par kājslauķi vai ko tādu
27 gadus veca ķēve ļoti šaubīgā aizjūgā :(
ķēde ap kaklu, kājas sapītas (ļoti not horse friendly)
ķīvīte
jauka vasariņa
guļbūve un ruberoīds
mākoņgovis
vairākas stundas stāvēja piesieta ceļa malā (vairākas reizes braucām garām)
ciemos pie Jāņa Kudiņa
http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latv
vakara seminārs
paralēli mums Ilgas muižā bija arī prakse biologiem no Daugavpils universitātes
Vaboles pagasts
Bruņumuiža
https://lv.wikipedia.org/wiki/Bru%C5%86
Bruņumuižas iemītnieks un nākamajās bildēs redzamā zirga saimnieks
zirgs tiekot turēts priekam. ļoti, ļoti horse unfriendly turēšanas veids
architektūra
un māksla
Šengeida. visai bēdīgā stāvoklī
https://lv.wikipedia.org/wiki/%C5%A
likās, ka pamesta, taču otrā pusē atklājās, ka tur ir divi visai pajauni cilvēki. arī uz atkārtotu "labdien" neatbildēja un izlikās it kā mūsu tur nemaz nebūtu
vietējais gids
p.s. http://www.lu.lv/zinas/t/47465/