janvāris

Posted on 2018.01.30 at 03:16
man:: kāpēc es neguļu?
Tags:
"A. J.: - Padomāsim, kas notiks nākamajā dienā - pēc tam, kad maisu saturs tiks nopublicēts. Man kā cilvēkam, kas to visu vēro no malas, patiesībā ir vienalga. Taču mani uzrunā skolotāja, kas trīsdesmit gadus ir mācījusi saviem skolēniem par latviešu kultūras darbiniekiem, stāstot, ka viņi bijuši izcilības. Kas notiks ar izglītības sistēmu, ar kultūru? Nu, nevar taču izlabot un sasmelt to, kas nepareizi izdarīts 1990., 1991. un citos gados. Ko ar šo «mantojumu» iesākt? Ja maisi tiks publicēti - un tas acīmredzot tā notiks -, būs dzimtas, kuras dzīvos ar štempeli uz pieres, kas nozīmēs - viņi ir zemāka kasta, viņiem radinieks ir bijis čekas aģents. Tas, kas tagad notiek, ir latviešu sarīdīšana. Kaitina, ka paši latvieši to neredz un nesaprot. Ir dažas emocionālas dāmas, kuras padomju laikos varbūt bērnudārzā gāja, bet tagad pieprasa publicēt aģentu sarakstus..."

ja skolotāji labi mācītu vēsturi un totalitāras varas darbības principus, tad nebūtu jāsatraucas, ka atverot čekas maisus sagrūs latviešu kultūra. drausmīgi stulba intervija.
es, piemēram, nejūtos emocionāla dāma, bet man ļoti gribas, lai atver čekas maisus, es ceru, ka varbūt varētu kaut ko vairāk uzzināt par savu vecvectēvu. lai gan viņš varētu būt arī no cita plauktiņa un atrasties nevis maisā, bet kādā kastītē (visdrīzāk Maskavā). un, ja viņam liekas, ka būs dzimtas, kas dzīvos ar štempeli uz pieres, tas nozīmē, ka viņš pats ir gatavs tos štempeļus spiest un džadžot. nešaubos, ka kādam būs nepatīkami, bet ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai normāli, izglītoti, ar veselo saprātu un emocionālo inteliģenci apveltīti pieauguši cilvēki gluži labi spētu čekas maisos atrodamo pārstrādāt.

decembris

Posted on 2017.12.18 at 09:10
Tags:
es nesaprotu kāpēc valsts iestādē ir jābāž savā lapā info, ka iespējams aizpildīt un iesniegt konkrētu iesnieguma veidlapu elektroniski, ja piedāvātais pdf fails nav editējams un neviens konvertors nespēj viņu pārkonvertēt editējamā doc failā. kas tā ir par aizpildīšanu elektroniski, ja man ir tas sūds jāprintē ārā, jāpilda ar roku un jāmeklē kur viņu atkal ieskenēt, jo man nav pietiekami jēdzīgs apgaismojums, lai viņu vnk nofotogrāfētu ciešamā kvalitātē?

novembris

Posted on 2017.11.05 at 22:55
Tags: , ,
vakar pa tumsu braucu ciemos uz "Stiebriņiem" (kaut kur ne ļoti tālu no otrā Tukuma apļa, pa kreisi). braucu tumsā, pa vidēji sūdīgu asfaltu, uz kādiem 70, pretī brauca mašīna, pārslēdzu no tālajiem uz tuvajiem. pēkšņi asfalts beidzās un es ielidoju drausmīgās bedrēs. mašīna pāris reizes palecās kā zaķis un bija vismaz viens drausmīgs troksnis. brīdinājuma zīmes par ceļa seguma maiņu vai bedrainu ceļa posmu tur nebija. tur vispār nebija nekādas zīmes, tikai tumsa un bedres. līdz galamērķim aizbraucu (jo tas bija 5-7 min attālumā), bet no rīta mani gaidīja pilnībā mīksta kreisā priekšējā riepa. labi, ka nebraucu uz 90 un, labi, ka vēl nebiju uzlikusi ziemenes.

visādi citādi "Stiebriņos" gāja lieliski - pirtiņā pabarojām veļus, izdziedājāmies un maizes krāsnī izcepām maizi un lazanju

septembris

Posted on 2017.09.06 at 23:24
Tags: ,
paldies, mīļo Ušakov, par iespēju vienpadsmitos vakarā 20 minūtes stāvēt sastrēgumā pie Mākslas muzeja, kopā ar kaudzi autobusu, trolejbusu un neprātīgi brēcošu ātrās palīdzības mašīnu

jūnijs

Posted on 2017.06.20 at 13:27
Tags: , ,
mīļais Āgenskalns. atkal mēģināts nozagt kāpnēs pieslēgtos riteņus. iepriekšreiz ieskādētais sūda saslēdzējs, ko es izmantoju, lai pieslēgtu priekšējo ratu ir gone. bet ķēde izskatās apknaibīta un sapists slēdzenes gumijas pārvalks.

augusts

Posted on 2016.08.18 at 17:15
man:: jāskrien uz talseni
Tags: ,
šodien šīs sezonas pirmā īstā darbdiena. ļoti iedvesmojošs sākums.

dzīve Rīgā

Posted on 2016.07.20 at 09:45
Tags: ,
ne dienas bez pārsteigumiem. pieceļos, eju mazgāties. nav ūdens.

jūlijs

Posted on 2016.07.10 at 01:07
man:: adrenalīnraššššš
skan: Hildegarde Bingena
Tags: , ,
velkom tu āgenskalns. zvilnēju dīvānā, lasīju jauno RL, dzirdu kkādi jocīgi knikšķīši kāpņutelpā. pārņēma nelāga sajūta. paveru durvis - apklust. paņemu lukturīti, sāku spīdināt augšā - kur pretim bēniņu durvīm pieslēgti mūsu riteņi. stūrī atspīdēja divi purni. kamēr skrēju pie, jau guļošā, Kārļa, viņi paspēja notest lejā un pazust. mentiem piezvanīju, bet, ko nu tur noķers. abiem riteņiem saslēgi visai saknaibīti, bet pušu vēl nebija.
mums vispār parādes durvis ir slēdzamas. kaimiņš, kurš dzirdot jezgu izskrēja kāpņu telpā, teica, ka pirms 40min nācis mājās un bijušas ciet.

faaak, nezinu, kur tagad bāzt adrenalīna rašu. labi, ka bija aliņš ledītī.

jāpērk beisbolene un kriptonīta saslēdzēji.

jūnijs

Posted on 2016.06.06 at 19:55
man:: sesija
skan: Kārlis čabina papīrīti
Tags: ,
ja šajā pasaulē man kaut kas riebjas, tad tas ir kārtot izmantotās literatūras sarakstu un atsauces. pat, ja es cenšos visu darīt uzreiz darba gaitā, tāpat ir beigās jāiet cauri kaut kādai biezai, sāļai putrai.

februāris

Posted on 2016.02.07 at 10:07
Tags: , ,
pirms 2-3 naktīm redzēju vienā naktī divus sapņus par avārijām. nebija gan nekas gaļains un asiņains, bet ar nepārprotamu manu iesaistīšanos. vakar pirmo reizi piecu gadu laikā noskrāpēju sānu teātra vārtrūmē un pašķaidīju spoguli. tad skaitās, ka man tagad jāgaida tā otra avārija arī?

tā vispār es vairs nevaru pabraukt ar golfu. mašīnu, kas braucot slāpst nost (nu kaut vai, kad noņem kāju no gāzes, vnk samazina ātrumu vai bremzē. slidenā laikā pagriezienos tas vispār ir ļoti "jautri", jo noslāpstot atslēdzas stūres pastiprinātājs), ķurai reizēm ir gandrīz neiespējami ielikt pirmajā ātrumā (otrajā arī mēdz būt grūti), no kuras regulāri izgaist eļļa, kam nav salona spoguļa, nestrādā aizmugurējā ščķotka un, kam krīt nost ātrumkloķa gala bumbulis (apakšā ir tāds abrazīvs izbīdījumus, kuru vairākas reizes esmu līdz asinīm iecirtusi rokā, cenšoties ielikt pirmajā. un tas bumbulis ir vairākkārt līmēts klāt ar divkomponentu līmi). karoč, kad mēs tiksim līdz golfa pārdošanai - nepērciet viņu. nu, ja es līdz tam nepaspēšu viņu samīcīt otrajā, sapnī solītajā, avārijā.

novembris

Posted on 2015.11.17 at 03:46
Tags:
man liekas, ka visa problēma ir tajā, ka intelektuālais prāts salīdzinājumā ar arhetipisko domāšanu, ir attīstījies tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai nožāvātos. savējais-svešais arhetips ir viens no spēcīgākajiem. prāti var domāt par augstāko humānismu, multikulturālismu, globālismu; par brīvību, brālību un vienlīdzību, bet brīžos, kad tiek apdraudēta drošība, izdzīvošanas instinkts dziļi iekšā brēc pēc robežām. pēc stingri nocietinātas savējie-svešie līnijas. robežas dod drošības sajūtu, bet jebkurā gadījumā tās ir imagināras, nepastāvīgas, mūžam mainīgas. un, protams, ir jau patīkami arī to "savējo" zonu paplašināt. to grib visi, tikai katrs savā veidā. gan Islāma valsts bombījot, gan vecie Rietumi - atverot robežas un taisot visādas "savienības".

man, protams, liekas, ka tas, kas notika Parīzē ir briesmīgi. bet Beirūtā arī bija briesmīgi. viskautkur nepārtraukti notiek briesmīgi. un kā ir ar tiem cilvēkiem jaunattīstības valstīs, kuri velk nožēlojamas dzīves raktuvēs ar pamazām sairstošām plaušām, lai mēs varētu lietot viedierīces? jā, jā, es maisu visu vienā katlā, jo ciešanas paliek ciešanas un nāve paliek nāve - neatkarīgi no tā kādās drēbēs to ieģērbj. un tad es domāju - par ko tieši mēs sērojam? tie mēs, kuriem nav nekādu personisku sakaru ar Parīzi/Franciju/kādu tur mītošu būtni. un kāpēc mēs nesērojam par Beirūtu? un man rodas sajūta, ka mēs sērojam tikai tāpēc, ka mums bail. jo tas notiek tuvu. svešais ir uzbrucis savējam. mēs vienkārši un dzīvnieciski baidāmies paši par sevi. Beirūta, Sīrija, utt., ir tālu un abstrakti. posts un nelaimes, kas tur notiek - nenotiek ar "mums". tas notiek ar viņiem - svešajiem. Rietumi, par spīti savas sekularitātes uzsvēršanai, piesauc kristīgās vērtības priekšā pakaļā. piedošana, iecietība, bla bla bla. bet, kad kāds pārkāpj robežas, tad pēkšņi aktuāla ir atriebība un taisnīgais sods. bet vai tad tiesa un sods nav Dieva instance? cik ērti - miera laikos apgaroti kristieši, bet sākoties karam - acs pret aci, zobs pret zobu. un cik gadsimtus kristietība, šī maigo jēriņu reliģija, nodarbojās ar terorismu? ar uguni un zobenu. ar ko "mēs" esam labāki par tādām islāma valstīm? ar to, ka esam jau šim posmam izgājuši cauri? bet varbūt nemaz neesam? man riebjas politika, bet pat cenšoties no tās maksimāli turēties pa gabalu, nevar nepamanīt, ka Rietumiem patīk domāt citu vietā. zināt, kā ir vislabāk un pareizāk. un nav svarīgs kādā mērcē tas tiek pasniegts - reliģiskā, demokrātiskā, komunistiskā, bla bla bla. un vai tiešām "briesmoņi" nāk tikai no "svešajiem"? no bēgļiem, no musulmaņiem, no citādajiem? a Breivīks? visi tie slimie cilvēki, kuri ASV skolās apšauj klasesbiedrus? jebkurš no mums var izvēlēties - sagādāt kādam citam ciešanas. vai nesagadāt.

ir labi būt līdzjūtīgam. ir labi izrādīt atbalstu. uzlikt karodziņu uz profila bildes. bet man gribētos, lai tas notiek tāpēc, ka mēs esam līdzjūtīgi citu cilvēku ciešanām. nevis tāpēc, ka mums bail (un mēs aiz ārēja žēluma klusi priecājamies "labi, ka tas nenotika ar mani"). un, ja mēs esam patiesi līdzjūtīgi, tad ir vienalga vai ir notikusi nelaime Parīzē, Beirūtā, Zolitūdē, Ukrainā vai jebkurcitur. tad ir vienkārši cilvēks, kas jūt līdzi otram cilvēkam ciešanās. nevis kārtējā "balto cilvēku" augstprātība.
un, protams, ir dabiski baidīties. ir dabiski negribēt ciest un mirt un ir dabiski pārdzīvot par "savējiem". bet pasaule kļūst arvien mazāka, mēs visi tiekam diezgan lielā ātrumā spiesti kopā. tuvāk viens otram. bēgļu plūsmas, imigranti, emigranti, globālisms, tehnoloģijas, dzeramā ūdens trūkums, ekoloģiskās katastrofas un klimata pārmaiņas, karš, dažādu kultūru satikšanās/sadursmes/mijiedarbības bla bla bla. tautu staigāšana ir neizbēgama, tā jau notiek. manliekas nav slikti jau laicīgi trenēties visus uztvert par "savējiem". jā, daži no viņiem noteikti ir jukuši, daži muļķi, daži ļoti forši, daži ļoti, ļoti savādāki utt., utjpr. civilizācijas ir cēlušās un kritušas. kāpēc gan lai Rietumi un to dominance būtu mūžīga? tiešām - kāpēc gan? jo īpaši tāpēc, ka tieši Rietumi ir aizdirsuši un izsaimniekojuši lielāko daļu planētas. pakļāvuši un izmantojuši.

jā, jā, tukša diršana. es pati, protams, gribu dzīvot mierīgi savu baltā cilvēka dzīvīti. bakstīt ar pirkstu telefonā, ēst vaniļas pākstis, kakāt klozetpodā un justies drošībā. iluzorā protams. un nav tā, ka man šausmīgi gribas, lai mana mazā mīļā sērdienīte Latvija piebrauc pilna ar bēgļiem, krieviem un ko tur vēl ne - kas nu kurā laikā aktuāli. bet manliekas arī ka visi cilvēki ir cilvēki. visiem gribas ēst, dzert, gulēt, čurāt, kakāt, jumtu virs galvas un vairoties. ne es labāka, ne sliktāka par kādu sīrieti, krievu, liberastu, pederastu, suni, cūku vai tārpu. un patiesībā jau nevienam nekas šeit nepieder. tikai nāve ir for sure.
es vispār ļoti cenšos turēt muti par visiem šiem jautājumiem un savas "netikumīgās" domas paturēt pie sevis, bet diemžēl ieskatījos pāris rakstos, ko aizgūtnēm šāro pa visiem soctīkliem un drusku uzvilkos.

novembris

Posted on 2015.11.12 at 23:45
skan: Zola Jesus
Tags: ,
besī, ka man jāstrādā pie izrādes, kurā izmanto dzīvus trušus.
vispār besī, ka izrādē izmanto dzīvus trušus.

jūlijs?

Posted on 2015.07.13 at 21:31
Tags: ,
eu nu kāpēc man jūlija vakarā ir jāvelk vilnas zeķes?

jūnijs

Posted on 2015.06.26 at 14:26
man:: jāberž māja
skan: Pērkonvīri
Tags: ,
mīļie cilvēki, ja palaižamu zirgu mēģina glābt kāds, kurš saka šādus tekstus "Paskatieties paraolimpiskās spēles, kur piedalās zirgi ar visdažādākajām protēzēm!" tad man nākas tikai aizrīties ar karstu tēju un lūgt tūkstoš līdzjūtīgajiem budām palīdzēt man satīt ciešā kamoliņā un noturēt visas esošās emocijas.

zirdzinieku un veselā saprāta viedoklis (komentāros) http://zirgam.lv/2015/06/11/rugajos-notriektajai-kevitei-izgatavos-protezi/
slima suņa murgi http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/46145555_kevites-mairas-nave-noslepumaina-biderem-aizdomas-par-launpratibu

es ļoti, ļoti priecājos, ka tā nabaga ķēve beidzot ir tikusi pāri varavīksnes tiltam un joņo pa zaļām debesu pļavām.

"konkrētie džungļi"

Posted on 2014.10.07 at 00:30
Tags: ,
es nesen klusi cepos par ļoti sūdīgo "interviju" ar Tesu, kas publicēta jaunākajā Veto. tā kā es mazliet piedalījos arī tās tapšanas virtuvē, tad knapi novaldījos, lai neizgāztu te savu žulti. nupat šī lieliskā "intervija" ir iztulkota arī angliski. to darījis kāds gudrs cilvēks, kurš vārdu "konkrēti/s" tulkojis kā CONCRETE.

http://lauminja.wordpress.com/2014/10/02/sound-fetish-tesa

p.s. ak, mans indīgais komentārs joprojām gaida apstiprinājumu, taču betonu viņa ir paspējusi nomanīt. nu, nekas. baudiet pārējo tekstu.

p.p.s. te var dabūt "interviju" latviski http://www.failiem.lv/u/jmoevva

septembris

Posted on 2014.09.25 at 20:41
Tags: ,
dārgie draugi, ja kādreiz rīkojat kādus tradicionālā stilā ieturētus godus sabiedriskā ēdināšanas uzņēmumā un, ja zināt, ka būs vismaz kāds veģetārietis, bet negribat apgrūtināt sevi ar speciāliem, viņiem domātiem, ēdieniem, tomēr vēlaties, lai arī viņi dabūtu paēst - lūdzu, vismaz nokārtojiet, ka kartupeļus kopbļodā neliek kopā ar gaļu, kā arī, lai svaigos dārzeņus neservē uz viena šķīvīša ar gaļas uzkožamajiem. paldies.

maijs

Posted on 2014.05.16 at 13:46
Tags:
es tiešām nesaprotu kur jūs manā iepriekšējā postā izlasījāt, ka es sludinu pašārstēšanos, pašdiagnostiku un slavinu alternatīvo/netradicionālo medicīnu!!!??? es tur neviena vārda par to nerakstu!
tas, ko es vēlējos pateikt, ka manuprāt līdz galam uzticēties nevar nevienam, jo pasaule ir pilna ar korumpētiem ļaudīm, cilvēkiem, kuru zināšanu līmenis ir neadekvāti zems ieņemamajam amatam, kā arī to, ka nekas nav statisks un visu laiku atrodas procesā, tāpēc tas, ko šodien uzskatām par augstu medicīnas sasniegumu, pēc pāris desmitgadēm liksies tumsonība vai vispār būs aizliegts ar likumu kā veselībai kaitīgs. tā taču notiek nepārtraukti.

runājot par savu tēti - man liekas, ka nav forši, ka cilvēkam 61 gada vecumā, kuram joprojām patīk aizbraukt uz kalnu un paslēpot, ir jāsēž 52 cilvēku rindā un jādomā par šausmīgu un nopietnu ceļgala operāciju tikai tāpēc, ka ģimenes ārste nezina anatomiju vulgaris.

gribat vēl vienu stāstu, kurā darbojas arī šī pati ģimenes ārste?
ziemā tēta darba kolēģei vairākas reizes atkārtojās ļoti augsta temperatūra ar šausmīgām sāpēm vēderā un vēdera darbības traucējumiem. ģimenes ārste skandināja - vēdergripa, vēdergripa, vēdergripa. guliet mājās, dzeriet tabletītes. trešajā reizē bija tik traki, ka viņa izsauca ātros - aizveda uz slimnīcu un vēdergripa izrādījās kuņģa čūlas plīsums, kam sekoja operācija. tālāk seko visjautrākā stāsta daļa - operācija tipa veiksmīga, bet nākamajā dienā kolēģei sākas negaidīta reakcija - nevar aiziet nokārtoties, vēders uzpūšas kā 10 baloni, drausmīgas sāpes un sākas organisma saindēšanās. seko vēl viena operācija, kurā atklājas, ka iepriekšējās laikā ārste steigusies un pirms šūšanas ciet nav sakārtojusi zarnas, līdz ar to viens zarnas posmiņš sameties un nosprostojies (es neesmu mediķis, pārstāstu sev saprotamā valodā). pēc operācijas ārste bija pienākusi atvainoties un mierinājusi pacienti, ka jāmaksā būšot tikai par pirmo operāciju.

maijs

Posted on 2014.05.16 at 01:11
Tags:
tētim pirms garajām maija sākuma brīvdienām uzpampa viens ceļgals. kāja kā bluķis un drausmīgi sāp. īsti neatcerējās, ka būtu sasitis vai pagriezis, lai gan atzina ka kko ložņājis zem mašīnas. neieslīgšu rindu un nosūtījumu kļančīšanas detaļās, bet tika pie rentgenuzņēmumiem. ģimenes ārste paskatījās - nu, jāāāa, redziet jums te divi tādi radziņi izauguši, būs jābrauc uz slimnīcu un jāoperē ārā. bet nu aizejiet pa priekšu vēl pie ķiruga uz konsultāciju. ķirugs Salaspilī pieņem dažas dienas mēnesī un tētis bija 52. dzīvajā rindā. tā kā lieta tik nopietna, tad izsēdēja rindu un... ķirurgs par nost operējamajiem radziņiem šausmās saķēra galvu - tie nav nekādi izauguši radziņi, tie ir kaut kādi izbīdījumi (nebūsim sīkumaini, es anatomijā orientējos ne labāk, kā ģimenes ārste) pie kuriem stiprinās ceļgala locītavas saites. lieliski, ne?

vispār runājot par ārstiem un mūsdienu medicīnu - jā, es piekrītu, ka ir visādi sasniegumi un notiek evolūcija un ir gadījumi, kad bez modernās medicīnas nekādi (piemēram, ciešot avārijā). tomēr es nesaprotu tos, kuri neiedziļinoties, ar putām uz lūpām aizstāv moderno medicīnu un farmāciju un ārstus uzskata par dieva(u) vietniekiem zemes virsū. galu galā laiku gaitā modernā medicīna ir ieteikusi, piemēram, nemazgāties, lietot dažādas spēcīgas narkotikas, krēmus, kas satur svinu. vai sudraba plombas, kas tiek lietotas jau nezcikilgi, bet tagad nezkāpēc pat Eiropas veselības komisija (vai kā viņu tur) tās atzīst par kaitīgām un grib 5 gadu laikā aizliegt to lietošanu. manliekas, ka ļoti daudz, kas no tā, ko šodien aizstāv tie zvērinātie modernās medicīnas aizstāvji un kas skaitās modernā medicīna, pēc pāris desmitgadēm tiks atzīts par kaitīgu un tumsonīgu pieeju.

par farmācijas kompānijām vispār nelabi paliek domājot.
http://www.madinamerica.com/2013/09/deadly-medicines-organised-crime-big-pharma-corrupted-health-care/

par mītiem un realitāti

Posted on 2014.02.06 at 02:10
Tags: ,
sakarā ar to, ka tagad tas Zirga gads, visādi glancēti un mazāk glancēti preses izdevumi ir pilni ar rakstiem un rakstiņiem par zirgu tēmu. nu, paskatīsimies mazliet kopā, ko tur stāsta )

janvāris

Posted on 2014.01.31 at 00:07
Tags: ,
es šaubos, ka var būt kas īpaši briesmīgāks, nekā šādos laikapstākļos pavadīt laiku no 8:40 līdz 23:00 Rīgas Kinostudijā. es nezinu, ko es darītu, ja nebūtu rīta pusmiegā iemetusi mašīnā pavisam nevegānu un daļēji izšķīdušu lapsādas vesti (kas ir krietni vecāka par mani un kādreiz bijis puskažoks). es to vilku pa virsu savam gana siltajam un biezajam āra mētelim un tikai tā knapi izvilku šo dienu (es tādā bomža izskatā aizklumburēju arī līdz Alfai mazliet uzpildīties ar siltuma sajūtu). ak jā, protams, ka crew uzkodu stūrītī pieejama bija tikai tēja Možums, par kuru, ja nemaldos, esmu jau iepriekš izteikusi savu visnotaļ kritisko viedokli. kad biju izsūkusi visu garšu, ko vien var izsūkt vairākkārt aplejot termosā savus zāļu tējas biezumus, neatlika nekas cits kā pārkāpt savu gandrīz līķi un dzert to sasodīto, sasodīto Možumu.

redzēju Tēvus. nu ziniet, parasts Alvis. kaut kas pa vidu starp Latviešu mīlestību un Kapusvētkiem. nekā ģībstama tur toč nebija.

p.s. Laimīgu Jauno, Zirga, gadu!

Atpakaļ 20