*

Vai cilvēku un zirgu Ivermektīns atšķiras pēc sastāva?

Paldies.

Nu tie arī ir cilvēki, kuriem spriestspēja ir mana kaķa līmenī. :D

Es tagad sāku domāt, nez cik zirgu īpašnieki tagad mazliet tā kā raustās pirkt ivermektīnu. Nu bezmaz vai tā, ka sāk domāt, kā veikli sarunā iepīt to, ka zirgam vajag, zirgi ir un toč zirgam dos, tjipa signalizēt, ka nav jau gluži pilnīgākais āpslis. :D

Hahahaha! Labs!

jā, diezgan ņirdzīgi ar to ivermektīnu.

Jā, nu es sajutos augstprātīga pēc šī posta uzrakstīšanas, bet mani šis stulbums tiešām sadusmo un apbēdina un šausmina, tāpēc nolēmu, lai stāv vien un validē manas emocijas.

Ivermektīns patiesībā ir ļoti drošas zāles un blakusparādības ir retas, un īstermiņa lietošanā nebūtiskas. Salīdzinājumā, arī ibuprofēnam būs garš saraksts ar blakusparādībām, bet tas nenozīmē, ka šad un tad, tās lietojot, rastos kāds kaitējums. Es pat teiktu, ka ibuprofēns ir kaitīgāks, jo ilgtermiņā var bojāt gan aknas, gan nieres, un radās visādas citas problēmas.

Par vides nepiesārņošanu, tas arī ir standarta brīdinājums par visām zālēm. Jo loģiski, ja šīs zāles nogalina tārpus, kuri organismā ir parazīti, tad dabā šie tārpi veic svarīgi funkciju un nevajadzētu bez vajadzības nogalināt. Pieļauju, ka rietumos cilvēki parasti nekakā ūdenstilpnēs (kā to reizēm dara Indijā), un kanalizācija tiek attīrīta un pārstrādāta (gan ne visur, bet to tagad aktīvi cenšas regulēt). No zirgiem gan tā problēma varētu būt nopietnāka.

Saistībā ar kovidu vienīgā problēma ivermektīnam ir tikai tā, ka tas nav efektīvs.

Tas ir pārāk vispārīgs apgalvojums, ka “neķer to mikropiesārņojumu, kas rodas no medikamentiem”. Zāles ir ļoti dažādas ar dažādu noārdīšanās laiku, dažādā koncentrācijā utt. Devil is in the details.

Daudzi pētījumi ir jāuztver ar lielu devu sāls.

Un tas tviteris visdrīzāk ir pīle. Protams, ja lietosi devā, kas 100 vai 1000 reizes pārsniedz apstiprināto devu, tad tā notiks. Bet es apšaubu, ka tā ir izplatīta parādība Austrijā. Drīzāk kādi nebūtiski gadījumi.

Par sāli es pieminu tāpēc, ka ivermektīnam ir ļoti daudzi pozitīvi pētījumi. Ja tu pasaki – šeit ir pētījums, kas saka šo, un lieta skaitās pierādīta, tad arī ivermektīna atbalstītājiem ir taisnība. Tikai tad, kad mēs kritiski izvērtējam visus pētījumus (ko caurmēra cilvēks nemaz nevar izdarīt), var nonākt pie secinājuma, ka tas nestrādā.

Bet šajā gadījumā bija ideja, ka ivermektīnu lietot ir stulbi, jo tam ir sliktas blakusparādības. Un izrādās, ka tā nav taisnība, tāpēc skeptiķis varētu to interpretēt, ka ivermektīns tiek nepelnīti nosodīts.

Tagad arguments ir tāds, ka tas piesārņo dabu. Tā ir tainsība, bet kā redzams, dabu piesārņo ļoti daudzas zāles. Vai tāpēc mēs nelietotu zāles, ja tās ir efektīvas? Protams, ka nē. Mēs varbūt vairāk piedomāsim par notekūdeņu attīrīšanu, neizlietoto zāļu savākšanu, nevis atteikšanos no zālēm principā.

Ivermektīnam problēma ir tikai tā, ka tās nav efektīvas, un tam arī būtu jāpietiek, lai pārliecinātu tās nelietot. Visi papildu argumenti izklausās pārspīlētu, un var tikai radīt šaubas arī par pamata argumentu.

Vēl jo vairāk, ja mēs apņirdzam ivermektīna pircējus, tad viņi kautrēsies šīs nevajadzīgas zāles atnest atpakaļ uz aptieku utilizācijai, un izmetīs tās atkritumos vai tualetes podā, tādējādi veicinot dabas piesārņošanu vēl vairāk.

Kofeīns būtu no kafijas dzeršanas? Diez vai mēs pārstāsim dzert kafiju.

Man šķiet, šis raksts ir vairāk par tualetes podā izmestajām zālēm. Cilvēku organisms jau parasti lielu daļu metabolizē.

Protams, tās ir ļoti svarīgas lietas. Veco zāļu utilizācija caur aptiekām, un nelietot zāles bez ārsta rekomendācijām.