*

Par sāli es pieminu tāpēc, ka ivermektīnam ir ļoti daudzi pozitīvi pētījumi. Ja tu pasaki – šeit ir pētījums, kas saka šo, un lieta skaitās pierādīta, tad arī ivermektīna atbalstītājiem ir taisnība. Tikai tad, kad mēs kritiski izvērtējam visus pētījumus (ko caurmēra cilvēks nemaz nevar izdarīt), var nonākt pie secinājuma, ka tas nestrādā.

Bet šajā gadījumā bija ideja, ka ivermektīnu lietot ir stulbi, jo tam ir sliktas blakusparādības. Un izrādās, ka tā nav taisnība, tāpēc skeptiķis varētu to interpretēt, ka ivermektīns tiek nepelnīti nosodīts.

Tagad arguments ir tāds, ka tas piesārņo dabu. Tā ir tainsība, bet kā redzams, dabu piesārņo ļoti daudzas zāles. Vai tāpēc mēs nelietotu zāles, ja tās ir efektīvas? Protams, ka nē. Mēs varbūt vairāk piedomāsim par notekūdeņu attīrīšanu, neizlietoto zāļu savākšanu, nevis atteikšanos no zālēm principā.

Ivermektīnam problēma ir tikai tā, ka tās nav efektīvas, un tam arī būtu jāpietiek, lai pārliecinātu tās nelietot. Visi papildu argumenti izklausās pārspīlētu, un var tikai radīt šaubas arī par pamata argumentu.

Vēl jo vairāk, ja mēs apņirdzam ivermektīna pircējus, tad viņi kautrēsies šīs nevajadzīgas zāles atnest atpakaļ uz aptieku utilizācijai, un izmetīs tās atkritumos vai tualetes podā, tādējādi veicinot dabas piesārņošanu vēl vairāk.