*

1) liekas ļoti stulbi, ka atverot valsts oficiālo ziņu portālu lsm.lv ir jāskrollē ļoti tālu uz leju, lai vispār uzskrollētu kādai random ziņai par Baltkrievijā notiekošo.

2) šis tāds ne visai svaigs, nogruzījos jau kādu laiku atpakaļ, bet ja jau izsakos par politiku/medijiem, tad pie reizes - ir visa tā riga.unseen jezga. protams, ka ar narkotočkām jācīnās un, protams, arī man negribētos dzīvot vienā poģītī vai blakus točkai, kuras tuvumā uzpildās nocietušies klienti un, protams, forši, ka ir kkāda pilsoniskā iniciatīva. bet visa tā retorika komentāros par padibenēm, kas jāiznīcina un jāaizslauka un kas tik vēl ne, arī no oficiālo iestāžu puses... atkarība ir slimība un visdrīzāk tās saknes meklējamas tajā pašā sabiedrībā un iekārtā, kas to tagad norej. vispār nekāda compassiona. nesen klausījos vienu podkāstu, kurā kāda ieviete, kas ikdienā strādā par sociālo darbinieci, par atkarībām teica, ka lai to uzveiktu, ir jāspēj vai nu pašam atkarīgajam vai tiem, kas ar viņiem strādā, atrast kaut ko, kas rada siltāku sajūtu par to warm tingling feeling, kas rodas konkrēto atkarību piekopjot (no sērijas, atkorķē pudeli un sajūties silti un labi, jo zini, ka pēc brīža būsi numb un kādu laiku nejutīsi to tukšumu, kas tevi bez tās vielas vai darbības grauž). ļoti piekrītu viņai. apmēram par to pašu ir arī Gabor Mate "In the Realm of Hungry Ghosts: Close Encounters with Addiction" - superīga, bet smaga grāmata.