*

“Kad tā teica “Ak, mana sirds”, viņas tai atteica “Tev ir nepatikšanas, mūsu kundze, ak, tava sirds”. Kad tā teica “Ak, manas aknas”, viņas tai atteica ” Tev ir nepatikšanas, mūsu kundze, ak, tavas aknas”. (Tad viņa vaicāja:) “Kas jūs esat? Es saku jums no manas sirds uz jūsu sirdi, no manām aknām uz jūsu aknām – ja esat dievi, tad runāsim; ja esat mirstīgie, lai tiek lemts jūsu liktens.” Viņas lika tai zvērēt pie debesīm un zemes.
Viņām piedāvāja milzumu ūdens – viņas nepieņēma to. Viņām piedāvāja lauku ar tā labību – viņas nepieņēma to. Tās viņai teica: “Dod mums līķi, kas karājas uz āķa.” Svētā Ereš-ki-gala atbildēja gala-turai un kur-jarai: “Tas ir jūsu valdnieces līķis.” Tās viņai teica: “Vienalga, vai tas ir mūsu valdnieka vai valdnieces, dod to mums". Viņām iedeva līķi, kas karājās uz āķa. Viena no viņām apslacīja to ar dzīvības augu, un otra ar dzīvības ūdeni. Un tādā veidā Inana piecēlās.
Bet, tiklīdz Inana gatavojās pacelties no apakšējās pasaules, Anuna dievi viņu satvēra: “Vai kāds reiz ir pacēlies no apakšējās pasaules, vai ir neskarts pacēlies no apakšējās pasaules? Ja Inana gatavojas pacelties no apakšējās pasaules, lai viņa sagādā sev aizstājēju.”
Tā, kad Inana atstāja apakšējo pasauli, tad viena pa priekšu, lai ar ne padomniece, turēja rokā valdnieces zizli; un viena aiz viņas, lai ar ne pavadone, turēja pie gurniem vāli, kamēr mazi gari kā niedru žogs, un lieli gari kā žoga niedres, aizsargāja viņu no visām pusem.
Tie, kas viņu pavadīja, tie, kas pavadīja Inanu, nepazina ēdienu, nepazina dzērienu, neēda ziedojumu miltus, nedzēra ziedojumu vīnu. Tie nepieņēma jaukas dāvanas. Tos nekad nepriecēja dzīvesbiedru apkampienu baudas, tiem nekad nebija mīļi bērni, ko skūpstīt. Tie atrāva sievu no vīru apkampieniem. Tie laupīja dēlu no tēva ceļgaliem. Tie lika līgavai pamest sievastēva mājas. Tie paņēma bērnu, kas guļ pie zīdītājas krūtīm. Tie neizspaida rūgtus ķiplokus. Tie neēd zivis, tie neēd mežlokus.
Kad Inana bija pacēlusies no apakšējās pasaules, Ninšubura krita pie viņas kājām Ganzeras durvīs. Viņa sēdēja putekļos un bija tērpusies dubļainā apģērbā. Gari svētajai Inanai teica: “Inana, dodies uz savu pilsētu.”