For all the hillside was haunted
By the faery folk come again
And down in the heart-light enchanted
Were opal-coloured men
| |
|
For all the hillside was haunted By the faery folk come again And down in the heart-light enchanted Were opal-coloured men |
|
| |
|
Uz Mēness, izrādās, var nokļūt pa pazemes tuneļiem. Un ar laivu pa jūru var atkuģot. Uz Mēness arī ir jūra ar caurspīdīgi pelēku ūdeni un siltiem, gariem viļņiem, kas notriec no kājām aiz pirmā sēkļa. Uz Mēness ir cilvēki, reiz tur nonākuši un prom negriboši ar, liekas, laimīgām dzīvēm, atpūtu pludmalē, bērniem, gaišpelēku sauli, mūziku un peldēm. Kad ierodas jaunie, arī viņi tur grib palikt, bet ne visi tur ir labi, un jaunie to nezin. Katram ir savs nodarījums un noslēpums, ko aprakt Mēness tumšajā pusē. Es arī tur biju un paliku pie vientuļa vīrieša, kas neslēpa, ka nav labs. Vismaz patiess. Viņam bija melni mati un kazbārdiņa, smejošas acis un saburzīta gultasveļa. Mēs klausījāmies rokmūziku un pa logiem skatījāmies uz tiem, kas pludmalē peldējās, jo paši jau bijām tai jūrā peldējuši, krastā žuvuši un ar smilšainām kājām pārnākuši mājās. Bija labi, taču uz Zemi viņš negribēja doties, nē. Nu nekas. Uz Mēness mani kāds mīl. |
|
| |
| |
|
Reizēm izdodas atrast kādus atskaites, atskates punktus, pēc kuriem pārliecinies (lai arī tas tāpat bija zināms), ka viss rit īsto gaitu. Un sajusts viss arī īstais. Nevajag pat atbildes, ja ir pareizie jautājumi. Ansuz. |
|
| |
| |
| |
| |
|
Skriešus pa meža ceļu. Nebija ilgāk par minūti. Krēsla, pūces spārns, pelēks vējš. Es vēl nebiju jutusies pelēka, bet tad gan. Tad viss ir viļņaina dūmaka un vējš putna skrējienā. Ievērpies, atveries tajā, plūsti strauji un vēsi pār priežu mizām, uz takas nepaliek cilvēku pēdas. Elpa mazliet no stirnas, mazliet no odzes, un tūkstoš ādām laistoties zilganā straumē mēs vijamies medību stundā. Tikai minūte skriešus. *** Nokrist no zirga no ātriem lēkšiem brīdī, kad pašā sakrājies kaut kas netīrs, ir dziedējoši. Kaut kas īpašs tajā mirklī, kad atliek tikai atdoties kritienam, lai piezemētos mīksti. Sūnās. |
|
| |
|
Patīrīju arī es savu ciblisti. Kaut kā bija sakrājušies dažādi sen pazuduši ļaudis. *** Jaunais dzīvoklis būs 113.mājas 13.durvīs ar episku kāpņu telpu, labu plānojumu, logu vannasistabā uz virtuvi, vitrāžu virtuves logā un skapīti troļļiem, kas piebūvēts pie sienas aiz virtuves loga. Un man būs atsevišķa istaba bibliotēkai. :D Tikai būs sarežģīti ar kādu kopā filmas skatīties. Vienīgā bēda - iepriekš tur dzīvojuši ne pārāk pieklājīgi kaķi. Bet terpentīns ar etiķi palīdzēs. Viss notiek uz labu! *** Es vairs negulēšu, cik tas būs manos spēkos, es tikai atgriezīšos sapņos. *** Mati bija gludi, gari un melni vienā pusē, bet vējā dejojoši un viļņoti - otrā, pa priekšu lidoja strazds vai varbūt vakarlēpis, un uz pasauli skatījos ar viņa acīm. *** Ar vienu aci redzēju laumu pakalnus, zelta mirguļojošu vakara krēslu un dūmakainas varavīksnes senos ūdenskritumos dižmežu ielokos, bet ar otru - cilvēku, kas jautāja, kā varu tik droši runāt par tām pasaulēm. Par dabas dvēselēm, par zeltaino krēslu, par dziedošiem kalniem un koku stāstītām teiksmām. Un tiešām nezināju, ko atbildēt, smaidīju, mulsu, un likās - nu kā. Es taču redzu. Un ir tik dīvaini to izskaidrot, pamatot. Man taču nav jāpamato, kāpēc ticu, ka mājās mani gaida kaķi. *** Viņš teica, ka viņu glābju, bet pats bija kā eņģelis un es jutos laimīga par viņa prieku vien. |
|
| |
|
Jē, dabūju savus pirmos seglus! Plānojas aktīvas brīvdienas. Vēl man nav vārda. Bet tas ir drīzāk priecīgi, nekā skumji. |
|
| |
|
Man nekad nav bijis grūti izvēlēties profesiju. Es to zināju jau agri. Redziet, kādreiz mēs visi, kad nonāksim mežvidū, dosimies cauri augstiem vārtiem. Savijušies koku stumbri un ligzdas, vadātāju stabuļu skaņas un vasaras zeltainas saules strēles. Skābenas brūklenes saujā. Aiz tiem viss būs gandrīz tāds pats, tikai zaļāks. Košāks, piepildītāks varbūt. Tur tad arī sēdēšu, pie viena no zaļajiem ugunskuriem. Manos ragos būs brūklenāji. Varēsiet pienākt, sasveicināties. Kopā padzersim zāļu tēju no tāss kausiem, uguns kursies gandrīz dziedoši un īsti negribēsies neko teikt. Ja vēlēsieties, varēsim kopā iet papētīt takas. Ja gribēsiet, varēsiet iet pie cita ugunskura, bet turpat vien būšu, parunāsim par redzēto viņpus vārtiem un šeit. Citreiz gan būšu devusies prom viena. Varbūt, lai atgrieztos. Varbūt nē. Uguns spēs kurties arī bez manis un vienmēr būs sūnās iegūluši pēdu nospiedumi, kam sekot. Kādudien mežvidū es joprojām būšu iemīlējusies naktī. |
|
| |
|
Šobrīd kaimiņi dzied ģitāras pavadībā. Ar nostaļģiju atceros iepriekšējā staļļa kazu saimes blēšanu. |
|
| |
|
Šobrīd
Atgriežas putni. Dzērves, zosis, pīles, gulbji, bridēji, pogotāji, lieli un mazi, mežs pilns balsu, pazīstamu un senāk nedzirdētu. Aļņu jaunuļi arī bradā apkārt, uz takām daudz pēdu. Aizvedu zirgu līdz pļavai, viņš atrada pirmos zāles stiebrus, nokoda tos un iepūta man sejā vasaras elpu. Un zirgi arī pilni pavasara, skrien un spēlējas, viens ar otru un ar jātniekiem. Pilni vēja. Aizej mierīgā izjādē un pēc dažiem mirkļiem trīs zirgi ar saviem jātniekiem jau auļos sānu pie sāna. Vēlāk sēdi vienam tādam pie kājām un skaiti mantru - zirgs, mans zirgs, mans zirgs... Viņš bubina tumsā, kad saucu viņa vārdu un nevaru atrast starp ēnām, un tad nāk pretī lielā, mīkstā solī, lai piespiestu pieri pie pieres. (Vēlreiz gribas atkārtot, cik labs lēmums bija viņu pārvest uz DZ. Zvērs staro pašapmierinātībā, acīs dzirkstelīte un dzīvesprieks. Tak pašai arī labi. Tai mežā it sevišķi, iejūtos arvien vairāk un jūtos starp savējiem - šobrīd nerunāju par cilvēkiem.) |
|
| |
| |
| |
|
UZMANĪBU, TEKSTĀ NEPATĪKAMI ATTĒLI, JŪTĪGIEM CILVĒKIEM NAV IETEICAMS ATVĒRT OTRO UN TREŠO LINKU. Šobrīd ļaudis priecīgi var sašust par šo - http://news.ninemsn.com.au/national/842 Daudzi gan, liekas, nav ievērojuši, ka dāmas raksts ir tīri teorētisks un termins "aborts pēc dzemdībām" ir visnotaļ izplūdis un diplomatizēts (jo kāds tur vairs aborts - ja reiz piedzimis, tātad - eitanāzija, slepkavība vai sauc kā gribi. Ja nu vien piespiedu evakuācija no dzīvības arī neskaitās "aborts"), bet tas nav īpaši svarīgi. Vairāk - vai neizskatās, ka mūsdienu Rietumu civilizācija nu neeeeedaudz pārliecīgi glorificē dzīvību? Es saprotu, ka katrs, kas piedzimst, nāk ar savu apzināto vai neapzināto misiju. Saprotu, ka katrs var būt spējīgs nest labo, mīlēt, būt brīnišķīga persona, utt. Bet, ja kāds neparedzēti piedzimst un tik kropls, ka ir skaidrs - viņa un viņa tuvāko dzīve turpmāk būs mocības - kāpēc to turpināt? Kāpēc darbojas tik izmisīgs izdzīvošanas instinkts, kas citām sugām īsti nav raksturīgs - varbūt tāpēc, ka citām sugām nav arī raksturīgas bailes no iznīkšanas? Šādas rīcības pieļaušana gan arī nozīmētu, ka kādam vajadzētu lemt - kurš tad ir un kurš nav tiesīgs dzīvot, kurš ir un nav pietiekami vesels. Gan jau būtu kļūdas un noziegumi. Tomēr neatstāj sajūta, ka tas nav līdz galam viennozīmīgi, un, lai arī jebkurš piemērojas dzīvot tajos apstākļos, kādos ir piedzimis, reizēm tāda izdzīvošanas dāvana liekas klaji egoistiska, gļēvulīga un cietsirdīga. Bet nu prieks, protams, par mūsdienu medicīnu, kas ļāva šai meitenei izdzīvot - Bet nu, informāciju par dažādiem defektiem, ar kuriem var gadīties piedzimt, katrs var atrast, es arī neesmu bez savējiem, lai arī mani, par laimi, nav tik smagi, lai traucētu dzīves kvalitātei. Kas atgriež pie jautājuma - kas var spriest par potenciālo dzīves kvalitāti? |
|
| |
|
Patīkami - atrast personīgajā skapī teju nelietotas džinsas, kas, pie tam, der, kad tieši ir saplīsušas šķietami pēdējās. *** Tulkbirojs varētu projektus pacensties nepiedāvāt ar mežonīgu dedlainu tieši, kad man nav brīva vakara/nakts, lai to varētu paspēt. *** Sapņot par mesjē Drakulu un tad pamosties ar asinīs notrieptiem plakstiņiem ir...interesanti. Asinis ne savas, kaķiem nekas nekaiš. *** Paveicās - šķita jau, ka nokavēšu tramvaju, bet tad tam nokrita ragi un iespēju paspēt. *** Bridīšu vakarā savus 4 (vai pat visus 8) km pa mežu. Labākā atslodze prātam. |
|
| |
|
viltnieks vai velns? gan jau abi un riekšava liesmu. bezmiega naktis uz altāra katrreiz cita, bet tas tā pa jokam. pa īstam šonakt mīlestība sniegā. mēs gribētu radīt pasauli no jauna šai blakus. punkts. |
|
| |
|
Zirgu ļaudis ar saviem zirgiem mēdz darīt dažas īpašas lietas, kuras nav ieteicams redzēt maziem bērniem, emocionālām pusaugu meitenēm, tiklām jaunuvēm, mātēm ar maziem bērniem, kā arī morāli šķīstiem pensijas vecuma ļaudīm un pārliecinātiem kristiešiem. He he. :)) |
|
| |
|
Katru dienu kas īpašs
Ja neskaita to, ka viena no manām kaķenēm ir sākusi izsekot un ķert neredzamas radībiņas pidarus , tad šodien novēroju, kā uz žāvētāja stabili uzkarināta glāze bez cilvēka vai citas iedarbības vienkārši tiek aiztriekta pa gaisu prom tik stipri, ka izlidoja no virtuves un atsitās pret sienu nesaplīstot. Lenora var apliecināt, viņai gandrīz istabā ielidoja (līdz ar manu prieka izsaucienu Kas, pie Velna...?! ) Meanwhile, on youtube - http://www.youtube.com/watch?v=TqhOVY58z |
|
