Likantropiskās · piezīmes


Par cilvēkiem un mums.

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
skaisti akmeņi manās kabatās
un rīklē
* * *
Dead by daytime, alive by dusk.
* * *
* * *
Nelabums mosties, atgriezties. Labi, ka esi, nakts, kurā ielaisties kā ūdenī vēsā un veldzēties. Tu esi dzeldīgi maiga, tu izlīdzini, izdziedini visu, kas pārkaisis dienā pārlieku ilgā. Ap mums spieto sikspārņi un es arī mazliet varu katrai zvaigznei līdzi aizšauties. Paliks tikai rētas debesīs.
* * *
Dienās kā šī es sapņoju par seniem dieviem, par tumšiem dieviem ar gariem, pinkainiem matiem, kuros nez, rūsa vai asinis, tūkstošsauļu ugunī izbalojis melnums vai uguns pati kā dzīva. Viņu elpa ir auksta un debesis tajā sasprāgst lauskās; jā, tā rodas zvaigznes un tilti starp tām - no gaismas uz gaismu, un tumsā atpakaļ.
* * *
nes mani mūžībā
* * *
Par dalību šajā veikumā gan man liels prieks - Delve-"Glodenīte"
* * *
a disturbance in the skies
and darkness trembling
within the void

we are not what was intended

* * *
Vakar vācu pļavā tējas un skat - pļavmalā piestāj taksometrs (ko taksometrs dara gandrīz mežā?) un no tā izveļas visnotaļ piebriedis pusmūža vīrs ar pliku galvu un apaļām brillītēm uz deguna, rūtainā flīsa kreklā. Viss viņā tāds apaļš gluds, un tā nu viņš vēlās man pretī caur madaru džungļiem. Vārdu pa vārdam, vai varu viņam ieteikt smukas puķes, kuras vāzē ielikt sievai par prieku? Nē, nevaru vis, vācu tējām, nevis smukumam (un tādu īpaši smuku tāpat tuvumā nebija). Ā, nu tad vai varu ieteikt tējas? Viņš bērnībā ar māti tās laukos vācis, bet tagad viss aizmirsies. Protams, protams varu, un šķinu viņam vīgriezes, vībotnes, madaras. "Jā, piedodiet, neiepazināmies, mani sauc Jevgēņijs un varu jūs par velti aizvest mājās, es tepat Salaspilī dzīvoju!" Jevgēņijam nav papīra, kur pierakstīt, tāpēc viņš sava samsunga diktofonā sarkdams, mulsdams velk lauzītā latviešu valodā - "Tā zaļā, lapainā: Vī-bo-tne. Tā ar mazajiem ziediņiem, smaržo: Vī-grie-ze." Tie esot jocīgi vārdi, un man arī esot neparasts vārds. Jā, kā putns, es saku. Rādu ar pirkstu uz savu krūmā paslēpto velosipēdu un Žeņa māj ar galvu - jā, jā, saprotams, tad mani citreiz gan pavizināšot par brīvu, ja satiksimies. Paldies par tēju.
* * *
Istabā karājas piparmētru slotiņas, uz balkona - bērzi un vībotnes, pieliekamajā - sarkanais āboliņš, virtuvē - birztalu nārbulis. Vācamlaiks.
* * *
Iestājies PAS - PirmsAtvaļinājuma Sindroms. Viss besī.
* * *
Fantastiski un iedvesmojoši pavadītas brīvdienas, pie tam, jaunā vidē un darot to, kas visvairāk patīk. Tagad būs domājamais un darāmais visam gadam.
* * *
Vienmēr, vienmēr būs kāds, kas labāk par tevi zinās visu, kas esi, kādas dziņas tevi vada un kurp ej. Vienmēr būs kāds, kas ir tā apmaldījies, ka ķersies citiem pie kājām, lai apturētu arī viņus un iestāstītu, ka vispār taču nekādu citu ceļu nav un nekur nav vērts doties. :)
* * *
Vējš atvāzis žokli un smej, varenais vējš.
* * *
Krokodils aprija Sauli.
* * *
The white god has revealed himself.
* * *
An ounce less of willpower, pride and addiction, and this body would fall.
* * *
Bulkveža Brieža iela
* * *
tagad varētu ieurbt zemē rokas līdz plecam un sniegties pretim un satvert un vilkt to dzīvo kaut ko, kas mostas un rauj pēc elpas un aizrauj to
* * *
Visa ziema smaržoja pēc hiacintēm, bet šovakar kāds noplēsis kārklam mizu un tās sulas pieplūdis pilns vējš.
* * *

Previous