Likantropiskās · piezīmes


Par cilvēkiem un mums.

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
walk across the yellow line,
go forth, go forth, go forth
and as you go, the stars shall rise
beneath you and above
* * *
Sācies kaitinošs un, ļoti iespējams, ilgstošs posms manā zirdzenieka dzīvē - Seglu Pārdošana.
Kāds varbūt gribētu? :D
* * *
Melanholija ir zaļi zila kā ūdens pārlieku dziļš, tā iespiež tevi velēnā un uzmin uz krūtīm ar ceļgaliem neganti cietiem, tā, ka elpas vairs nav un sirds vietā akmeņi asi, bet tu viņu mīli, mīli, mīli, un negribi, ka tā ietu prom, nē, nekad, nemūžam, paliec, mana mīļā, nē.
* * *
Visiem dzīves kā dzīves, man kaķi.
* * *
Vasaras negaisi manām maņām ir absolūta mīlestības manifestācija.
* * *
Tas jau nav nekāds jaunums, bet vienmēr interesanti/apbrīnojami, cik lielā mērā var ietekmēt apstākļu un vides maiņa - arī negatīvi it kā pozitīvā vidē.
* * *
Arbeit macht Gluten frei.
* * *
Debesis tūkst un tumst, un top arvienu diženākas, un aizrauj elpu, cik pilnas tās pierietējušas pirmatnīga spēka.
* * *
zuve bez grēka
Šis te garšo nereāli labi. Iemaisīju arī saberztu nori lapu, liekas visai obligāta: http://www.simple-veganista.com/2012/09/chickpea-of-sea-salad-sandwic.html
Tags:
* * *
Es uzaugu jūras malā un reiz es tur atradu sunīti. Kucēnu, viņš bija tik pelēks kā jūra un viņš skrēja man nopakaļus, un mammu, vai viņš drīkst nākt līdzi?
Viņš drīkstēja, viņš atnāca, es viņam devu desu un gribēju, lai viņš nāk pie manis istabā, bet mamma teica nē, viņam taču noteikti ir mājas, viņš grib atpakaļ.
No rīta viņa vairs nebija pie durvīm, tā kucēna, kurš nāca no jūras, un drīz mani vecāki atrada paši savu, šķirnīgu, smalku.
Kur tu esi, mans pelēkais suns? Es meklēju joprojām.
* * *
Es gribētu vieglāk.
* * *
Ō jā, bija labi piedalīties. Vajājam igauņu vergus sākot no 01:00. Skat! - Baltu ciltis - Pēdējie pagāni
* * *
Martā miris gruzīns vēlējās vēlreiz redzēt pasauli ar dzīva cilvēka acīm. Viņš reiz bija mākslinieks un redzēja tik daudz krāsu, cik ļaudis pat nezina esam. Es aizdevu acis, viņš todien lūkojās, aprija saulrieta debesis baudā un nākamajā naktī aizveda pie savas ģimenes, tur, kalnos, kur bija svētki un līksmība, kur lija vīns un tika kauts auns, jā, lija arī asinis, kur dziedāja dziesmas un apskāvās, un visi bija ģimene, ģimene, ģimene. Balts siers uz maizes, vecas sievas asaras par vīra mūžam dziedāto dziesmu, vīnogulāja karstā smarža, aitas vilna, un ō, neatsājiet šķīvjus tukšus, un kausus ne tik! Kalni kā mūris līdz apvārsnim.

Paldies tev, mirušais, dzīvais, es paņēmu otu rokā.

Mūzika:
dzīve uz zemes, nav tādas zemes
* * *
* * *
Šovakar es atradu savu dao
pāršķeltās aličās,
gruzīnu vīnā
un vecas sievietes bailēs
no nāves
* * *
Ne pagājšnakt, bet vēl nakti pirms tās, izslēdzu gaismu un gandrīz jau aizgāju gulēt, bet vēl taču Mēness, vēl jāiziet uz balkona, tikai uz mirkli. Bija Mēness un dārzs ap to, un gaiss rudenīgi dzestrs, tik patīkams pret ādu, un migla. Mīksti, apaļi vāli, iegūluši katrs savā šķērsielā starp mājām, izplājuši dūmakainos vēderus pret sudrabu debesīs un aizklājuši dzeltenās laternas; tajos varētu ietīties un aizmigt, tikai pirksti saltu. Sazin kā migla bija uzrāpusies līdz manam piektajam stāvam un pār plecu atskatoties redzēju, ka arī istabā ir vāls ievelējis, ietinot sevī visus tumšos kaktus un asos stūrus. Mēnessceļš uz grīdas bija piepeši kļuvis par atvērtām durvīm, un bija tik dzestri un viegli uz tā sliekšņa būt.

Un migla kā jau migla, tā nekad nav viena vai tukša, bet naktīs kā šī it īpaši. Tā ir baldahīns pār svētku gājienu, tā ir slēdzenē ielikta atslēga un neuzbāzīgi kaislīgs aicinājums pievienoties. Kuries, kuries, migla, kur ies'? Es jau nāk'! Ļauj tik apvilkt putnaspalvu apmetni, ļauj iedegt kaulu lāpas un likt briežragu kroni galvā. Es ir gandrīz gatavs.

Pret rītu pasaule bija jau cita.

* * *
Sapnī es jāšus devos uz jūru un bijām tur pavisam vieni, es un zirgs. Apvārsnis bija tālu, jūra bija tēraudpelēka un viļņi zemi. No jūras pret krastu smiltīs ūdens pieplūduši gāja zirga pēdu nospiedumi, un es atskatījos uz mūsējiem - jā, tie paši. Mēs atgriežamies jūrā. Labs, puika, labs...
* * *
skaisti akmeņi manās kabatās
un rīklē
* * *
Dead by daytime, alive by dusk.
* * *
* * *

Previous