Likantropiskās · piezīmes


Par cilvēkiem un mums.

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Mau
Šādi sevi pēdējā laikā izklaidēju - https://www.facebook.com/despairthecat/
* * *
"And from darkness we come
To darkness we grow
In darkness we call
In darkness through and through
Our love corrupts
Turn to ghost, to dust"

Of the Wand and the Moon - A Pyre of Black Sunflowers

* * *
kā plātsmaize drūp horizonts un salds, salds
pieriet mēness pilns rudens sala
kaut kas man čukstēja ausī ka
šīs tumsas
nekad nebūs
gana
* * *
rudens vējš, rudens vējš, izcel mani no kapa
tad es vedīšu tevi uz kafejnīcu doma laukumā, mēs ēdīsim
ikšķiles mājas saldējumu, to, kas šokolādes, un es
noklāšu lapu pēc lapas pēc lapas pēc lapas
ar tavu zilgani tumsīgo mieru, to
no kura baidās, ar kuru man
sapas
* * *
Tas ir tik interesanti un...patīkami - atrast vienuviet milzu daudzumu tādu cilvēku, ar kuriem esi kaut mazliet, bet no vienas planētas.
* * *
mēs iemācāmies sabrukt klusumā
* * *
walk across the yellow line,
go forth, go forth, go forth
and as you go, the stars shall rise
beneath you and above
* * *
Sācies kaitinošs un, ļoti iespējams, ilgstošs posms manā zirdzenieka dzīvē - Seglu Pārdošana.
Kāds varbūt gribētu? :D
* * *
Melanholija ir zaļi zila kā ūdens pārlieku dziļš, tā iespiež tevi velēnā un uzmin uz krūtīm ar ceļgaliem neganti cietiem, tā, ka elpas vairs nav un sirds vietā akmeņi asi, bet tu viņu mīli, mīli, mīli, un negribi, ka tā ietu prom, nē, nekad, nemūžam, paliec, mana mīļā, nē.
* * *
Visiem dzīves kā dzīves, man kaķi.
* * *
Vasaras negaisi manām maņām ir absolūta mīlestības manifestācija.
* * *
Tas jau nav nekāds jaunums, bet vienmēr interesanti/apbrīnojami, cik lielā mērā var ietekmēt apstākļu un vides maiņa - arī negatīvi it kā pozitīvā vidē.
* * *
Arbeit macht Gluten frei.
* * *
Debesis tūkst un tumst, un top arvienu diženākas, un aizrauj elpu, cik pilnas tās pierietējušas pirmatnīga spēka.
* * *
zuve bez grēka
Šis te garšo nereāli labi. Iemaisīju arī saberztu nori lapu, liekas visai obligāta: http://www.simple-veganista.com/2012/09/chickpea-of-sea-salad-sandwic.html
Tags:
* * *
Es uzaugu jūras malā un reiz es tur atradu sunīti. Kucēnu, viņš bija tik pelēks kā jūra un viņš skrēja man nopakaļus, un mammu, vai viņš drīkst nākt līdzi?
Viņš drīkstēja, viņš atnāca, es viņam devu desu un gribēju, lai viņš nāk pie manis istabā, bet mamma teica nē, viņam taču noteikti ir mājas, viņš grib atpakaļ.
No rīta viņa vairs nebija pie durvīm, tā kucēna, kurš nāca no jūras, un drīz mani vecāki atrada paši savu, šķirnīgu, smalku.
Kur tu esi, mans pelēkais suns? Es meklēju joprojām.
* * *
Es gribētu vieglāk.
* * *
Ō jā, bija labi piedalīties. Vajājam igauņu vergus sākot no 01:00. Skat! - Baltu ciltis - Pēdējie pagāni
* * *
Martā miris gruzīns vēlējās vēlreiz redzēt pasauli ar dzīva cilvēka acīm. Viņš reiz bija mākslinieks un redzēja tik daudz krāsu, cik ļaudis pat nezina esam. Es aizdevu acis, viņš todien lūkojās, aprija saulrieta debesis baudā un nākamajā naktī aizveda pie savas ģimenes, tur, kalnos, kur bija svētki un līksmība, kur lija vīns un tika kauts auns, jā, lija arī asinis, kur dziedāja dziesmas un apskāvās, un visi bija ģimene, ģimene, ģimene. Balts siers uz maizes, vecas sievas asaras par vīra mūžam dziedāto dziesmu, vīnogulāja karstā smarža, aitas vilna, un ō, neatsājiet šķīvjus tukšus, un kausus ne tik! Kalni kā mūris līdz apvārsnim.

Paldies tev, mirušais, dzīvais, es paņēmu otu rokā.

Mūzika:
dzīve uz zemes, nav tādas zemes
* * *
* * *

Previous