| |
| |
| |
|
"And from darkness we come To darkness we grow In darkness we call In darkness through and through Our love corrupts Turn to ghost, to dust" Of the Wand and the Moon - A Pyre of Black Sunflowers |
|
| |
|
kā plātsmaize drūp horizonts un salds, salds pieriet mēness pilns rudens sala kaut kas man čukstēja ausī ka šīs tumsas nekad nebūs gana |
|
| |
|
rudens vējš, rudens vējš, izcel mani no kapa tad es vedīšu tevi uz kafejnīcu doma laukumā, mēs ēdīsim ikšķiles mājas saldējumu, to, kas šokolādes, un es noklāšu lapu pēc lapas pēc lapas pēc lapas ar tavu zilgani tumsīgo mieru, to no kura baidās, ar kuru man sapas |
|
| |
|
Tas ir tik interesanti un...patīkami - atrast vienuviet milzu daudzumu tādu cilvēku, ar kuriem esi kaut mazliet, bet no vienas planētas. |
|
| |
| |
|
walk across the yellow line, go forth, go forth, go forth and as you go, the stars shall rise beneath you and above |
|
| |
|
Sācies kaitinošs un, ļoti iespējams, ilgstošs posms manā zirdzenieka dzīvē - Seglu Pārdošana. Kāds varbūt gribētu? :D |
|
| |
|
Melanholija ir zaļi zila kā ūdens pārlieku dziļš, tā iespiež tevi velēnā un uzmin uz krūtīm ar ceļgaliem neganti cietiem, tā, ka elpas vairs nav un sirds vietā akmeņi asi, bet tu viņu mīli, mīli, mīli, un negribi, ka tā ietu prom, nē, nekad, nemūžam, paliec, mana mīļā, nē. |
|
| |
| |
| |
|
Tas jau nav nekāds jaunums, bet vienmēr interesanti/apbrīnojami, cik lielā mērā var ietekmēt apstākļu un vides maiņa - arī negatīvi it kā pozitīvā vidē. |
|
| |
| |
|
Debesis tūkst un tumst, un top arvienu diženākas, un aizrauj elpu, cik pilnas tās pierietējušas pirmatnīga spēka. |
|
| |
|
zuve bez grēka
Šis te garšo nereāli labi. Iemaisīju arī saberztu nori lapu, liekas visai obligāta: http://www.simple-veganista.com/201 |
|
| |
|
Es uzaugu jūras malā un reiz es tur atradu sunīti. Kucēnu, viņš bija tik pelēks kā jūra un viņš skrēja man nopakaļus, un mammu, vai viņš drīkst nākt līdzi? Viņš drīkstēja, viņš atnāca, es viņam devu desu un gribēju, lai viņš nāk pie manis istabā, bet mamma teica nē, viņam taču noteikti ir mājas, viņš grib atpakaļ. No rīta viņa vairs nebija pie durvīm, tā kucēna, kurš nāca no jūras, un drīz mani vecāki atrada paši savu, šķirnīgu, smalku. Kur tu esi, mans pelēkais suns? Es meklēju joprojām. |
|
| |
| |
|
Ō jā, bija labi piedalīties. Vajājam igauņu vergus sākot no 01:00. Skat! - Baltu ciltis - Pēdējie pagāni |
|
| |||
|
Martā miris gruzīns vēlējās vēlreiz redzēt pasauli ar dzīva cilvēka acīm. Viņš reiz bija mākslinieks un redzēja tik daudz krāsu, cik ļaudis pat nezina esam. Es aizdevu acis, viņš todien lūkojās, aprija saulrieta debesis baudā un nākamajā naktī aizveda pie savas ģimenes, tur, kalnos, kur bija svētki un līksmība, kur lija vīns un tika kauts auns, jā, lija arī asinis, kur dziedāja dziesmas un apskāvās, un visi bija ģimene, ģimene, ģimene. Balts siers uz maizes, vecas sievas asaras par vīra mūžam dziedāto dziesmu, vīnogulāja karstā smarža, aitas vilna, un ō, neatsājiet šķīvjus tukšus, un kausus ne tik! Kalni kā mūris līdz apvārsnim. Paldies tev, mirušais, dzīvais, es paņēmu otu rokā.
|
|||