| |
| |
|
Kolēga - Nāc, uzcienājies ar maizīti. Es - Nē, paldies, negribas. /apskatos tuvāk/ ...un uz tām ir pastēte. K. - Jā, ļoti garšīga, mājās taisīta. E. - Noteikti. Taču, Pastēte. K. - Ā, sapratu - bet tā taču nav gaļa! E. - Pastēti taisa no aknām. K. - Nu ja. Un aknas nav gaļa. |
|
| |
|
Kolēga "gaidībās" nolēmusi nekrāsot matus ar hennu, jo tad bērns piedzimšot ruds. WHAT. (+ ruds bērns tagad laikam skaitās zomg un nelaimīga mūža lāsts nabaga pēcnācējam) |
|
| |
|
Šorīt arī es sastapos ar leģendāro sabtransa briesmoni - veceni, kas pustukšā autobusā, izmantojot krāšņu leksiku, grib iebīdīties tieši tajā vietā, kur sēž cibiņš, pie tam, vienvietīgajā vietā. :D |
|
| |
|
Pasakas ir Cilvēkam asinīs. Tāpēc nevienam nevari aizliegt sacerēt pasakas par sevi, vēl vairāk - gribi vai negribi, to dara jebkurš un allaž. :) Īsts, ja paveicas, esi tikai sev, bet citu acīs vienmēr būsi tēls, kas mainīsies no stāsta uz stāstu, līdz reiz to satiksi ielās un nemaz neatpazīsi. |
|
| |
| |
| |
|
Mājas lapā, kuru uzraugu, ik dienu iekrīt čupiņa spama, kuram eju cauri un tīru. Šodien ievēroju šo pērli :D - XXL saka:granting pec tevis jau brauc atra palidziba ar asttliboshu kreklu. Nomierinies un neizmanto Latvijas cilveku vardu atgadinashai par sevi.Pardevi dzimteni, aizlaidies tad sedi rams sava garazha, ed tabletes un mazgajies. |
|
| |
|
Dienas citāts iz interneta plašumiem
"Bieži mednieki ir mednieki, jo viņiem patīk dzīvnieki." Lol. |
|
| |
|
Ienāca kabinetā kolēģe. Apsēdās gaidīt priekšnieku. Lai pakavētu laiku, bez vārda runas paņēma manas garās šķēres un sāka virs mana galda apgriezt sev nagus. Argh. |
|
| |
|
Jautājumā par dažādu savas personības vai pasaules būšanu aspektu pieņemšanu... Plaši izmantots vārds. Līdzko esi ar kaut ko konfliktā vai nesapratnē - pieņem, pieņem. Nu, man tas "pieņem" nozīmē "izprast un atzīt par labu esam tādu, kāds nu tas kaut kas ir". Bet ja vien tie ieteikumi ar to pieņemšanu beigtos - tak nekā, pieņemto vajagot transformēt. Par kaut ko labāku. Gaišāku, protams. Nu kāda tad tur pieņemšana sanāk, ja nespēj pieņemt, ka esi, kas esi (NB! Ar samierināšanos nejaukt! ) un cītīgi centies to no sevis izvarot, mēģinot izmainīt vai vienkārši aizstāt ar ko citu, kopējam labumam pieņemamāku? Tas jau tāpat kā katoļu misē sist sev pie krūts un mantrot "esmu grēkojis, esmu grēkojis, kungs, esmu grēkojis!" īsti pat nesaprotot - kādi tad tie grēki bijuši un no kā īsti jāatsakās. Apžēliņ. Starp garīgi apņēmīgajiem reizēm nākas sastapt visnepieņemošākos ļaudis. |
|
| |
|
Jau dažas dienas Ūpīšu pasāžā no neskaidri dislocēta avota dvesa pēc nāves. Meklējumu rezultātā avots tika atrasts, protams, kā jau tas vienmēr notiek. Atklājās ka kaķi ir atraduši un apmīzuši Džimu Morisonu. Nepietiek jau ar to, ka pie sienas viņu nevarēja mierīgi piekārt, jo daži gabali arvien vēlās nost, tagad arī šis! Neko darīt. Kaut ko glābt jau bija par vēlu. Vispirms iestūķēju viņu divos miskastes maisos, bet ar to nebija gana. Saucu talkā briedi D. un pa abiem visu konstrukciju iemaucām vēl trešajā un ceturtajā maisā. Džima Morisona aprises spiedās cauri melnās plēves kārtām un uz grīdas palika sarkanīgi traipi. Uzjundītā smaka nu ar pieckāršu spēku plosījās pa virtuvi, bet mēs nespējām pārstāt smieties, jo, lai arī situācija bija traģiska, mūs pārņēma savdabīgs atvieglojums un alus nebija pie vainas. Tad D. kārtīgi iepakoto Džimu teicās atstāt miskastēs, un tas ir pēdējais mirklis, kad viņu redzēju. Visi aprakstītie notikumi, darbības un personas ir patiesi. |
|
| |
|
UZMANĪBU, TEKSTĀ NEPATĪKAMI ATTĒLI, JŪTĪGIEM CILVĒKIEM NAV IETEICAMS ATVĒRT OTRO UN TREŠO LINKU. Šobrīd ļaudis priecīgi var sašust par šo - http://news.ninemsn.com.au/national/842 Daudzi gan, liekas, nav ievērojuši, ka dāmas raksts ir tīri teorētisks un termins "aborts pēc dzemdībām" ir visnotaļ izplūdis un diplomatizēts (jo kāds tur vairs aborts - ja reiz piedzimis, tātad - eitanāzija, slepkavība vai sauc kā gribi. Ja nu vien piespiedu evakuācija no dzīvības arī neskaitās "aborts"), bet tas nav īpaši svarīgi. Vairāk - vai neizskatās, ka mūsdienu Rietumu civilizācija nu neeeeedaudz pārliecīgi glorificē dzīvību? Es saprotu, ka katrs, kas piedzimst, nāk ar savu apzināto vai neapzināto misiju. Saprotu, ka katrs var būt spējīgs nest labo, mīlēt, būt brīnišķīga persona, utt. Bet, ja kāds neparedzēti piedzimst un tik kropls, ka ir skaidrs - viņa un viņa tuvāko dzīve turpmāk būs mocības - kāpēc to turpināt? Kāpēc darbojas tik izmisīgs izdzīvošanas instinkts, kas citām sugām īsti nav raksturīgs - varbūt tāpēc, ka citām sugām nav arī raksturīgas bailes no iznīkšanas? Šādas rīcības pieļaušana gan arī nozīmētu, ka kādam vajadzētu lemt - kurš tad ir un kurš nav tiesīgs dzīvot, kurš ir un nav pietiekami vesels. Gan jau būtu kļūdas un noziegumi. Tomēr neatstāj sajūta, ka tas nav līdz galam viennozīmīgi, un, lai arī jebkurš piemērojas dzīvot tajos apstākļos, kādos ir piedzimis, reizēm tāda izdzīvošanas dāvana liekas klaji egoistiska, gļēvulīga un cietsirdīga. Bet nu prieks, protams, par mūsdienu medicīnu, kas ļāva šai meitenei izdzīvot - Bet nu, informāciju par dažādiem defektiem, ar kuriem var gadīties piedzimt, katrs var atrast, es arī neesmu bez savējiem, lai arī mani, par laimi, nav tik smagi, lai traucētu dzīves kvalitātei. Kas atgriež pie jautājuma - kas var spriest par potenciālo dzīves kvalitāti? |
|
| |
|
Mīļā ciba, šodien es viena rokas pirksta vienai falangai norāvu lielāko daļu ādas, bet es to ātri pieliku atpakaļ un izskatās, ka pieaugs, jo jūtīgums ir atgriezies. Huzzah! UPD: Dzīvokļabriede apgalvo, ka tas liecinot, ka esmu vampīrs. :D |
|
| |
|
Brīnumainā sapņu pasaule
Šonakt redzēju vienkārši fenomenālu sapni! Pretējā dzīvoklī Sinistera vietā dzīvoja kaut kāds jocīgs deģenerāts, kurš mūždien pārvietojās ar kailu ķermeņa augšdaļu, bija rupjš un truls kā bluķis, un pie tam vēl briesmīgi neglīts - pieklājīgi sakot, kroplis, ar kaut kādiem audzējiem pa pusi plikpaurainās galvas un tikai vienu redzīgu, taču varen negantu aci. Pilnīgs derglis. Tad nu kādu vakaru, man nākot mājās, šis bija veģetējis kāpņu telpā un grasījās man uzmākties/uzbrukt, par ko, protams, nebiju sajūsmināta, bet, laimīgā kārtā, dzīvokļa briedis D. kā reiz nāca ārā no dzīvokļa un, tā kā viņam pie rokas gadījās nazis, viņš metās mani aizstāvēt. Kā gadījies, kā ne - derglis tika nodurts. Stāvam, domājam, ko darīt - tā kā vajadzētu policiju saukt, bet vai nepiešūs slepkavību... Rīts gudrāks par vakaru - nolēmām atstāt dergli pagaidām kāpņu telpā un policiju saukt no rīta. Iegājām vēl viņa vaļā atstātajā dzīvoklī - konstatējām, ka derglis bija dzīvojis viens un, visticamāk, bijis krievs, bet ar latviešu valodas prasmēm, jo atradām ļoti daudz labas literatūras krievu valodā un šo to par astronomiju un fiziku latviski. Laikam nemaz nebija bijis TIK truls, kā vienmēr uzvedies citu tuvumā, kas sagādāja mums pārsteigumu. Nākamajā dienā, jau atkal nākot mājās, skatos - līķa vairs nav - un nopriecājos, ka laikam jau viss nokārtots. Vēlāk ieeju D. istabā, kur norisinās sekojošais dialogs - Es - Nu, tātad izsaucāt policiju? Kā gāja? |
|
| |
|
tele šmele
Bwahaha! Kopš māte pārlikusi savu koorporatīvo pieslēgumu (tāpēc, arī manu numuru, kam piekritu, jo tad dabūju jaunu aparātu :D ) uz Tele2 tīklu, mani neatstāja sajūta, ka būs jautri. Lūk, šorīt pirmie augļi - atnāk sms, ka esmu izmantojusi 196% no sava ls50 limita, tāpēc maksājiet vai atslēgsim! Divās dienās. Pie ls100. No pāris zvaniem un ieklīdieniem internetos. :D Ātra menedžera sazvanīšana atklāj šādus faktus - mī un žē, kā nu tā gadījies, aizmirsām jums to datu plānu pieslēgt, piedodiet atvainojiet, tūlīt pieslēgsim! Jāmaksā nebūs. Vismaz tā. Bet modrība gan jāsaglabā. :D |
|
| |
|
Nepatīkams paradokss. Es šodien vairāk gribu gulēt tumsā, kā dziedāt, tāpēc man vajadzētu kofeīna uberdevu, lai gulēt negribētos un pret gaismu iebildumu nebūtu. Bet, ja es dzeršu kofeīnu, tad padziedāt īsti nevarēšu. Meh. Viss ir slikti. |
|
| |
|
Of all the wonderful things...
Bwahaha, par ko tik cilvēki nemēdz fantazēt! http://www.misterkitty.org/extras/stupi http://www.misterkitty.org/extras/stupi |
|
| |
|
apziņasplūsmadivi
esmu atpakaļ, bet ne līdz galam gaisma raustās un tepat tā neizmirstamā elektrības skaņa muskuļi sāk atlaisties, aizmigu labi balsis un ūdens bet briežu klātbūtne bija tik tiešām laba tikai turpini iet un neej pretī tai gaismai tur brauc fūres, jā atceries tu ej pa šosejas malu un tagad jāgriežas pa kreisi jāelpo arī būs ok, tagad ļauj tam atpūsties |
|
| |
|
apziņasplūsma
vakar viņš mani uzrunāja es esmu pasaules baudītājs viņš no manām lūpām teica svešādā balsī un atieza nevainīga slepkavas smaidu manis ir daudz un tāpat kā tu sevi uzrunāt mēdzu trešajā personā tāpēc redzi bija vērts stāties un neelpot mūsu vienatne ir svēta sudraba birzs un smagu zobenu dārdoņa zeltrītā kur viņa skrien pāri plaisām dejas vieglumā tikai miesā ir sieviete citu cilvēku pieskārienus karstā ūdenī aizmazgā ne viņa bet tas un skatiens peld tumsā kā rudens izmircis ar nešķīstu triumfu sirdī kā šķēpu kājas ceļ augstu pār akmeņiem un neslīd jo nagi ir gari spēj ieķerties visur tas visur ir patiesībā nekur ir patiesība (guļ) uz kāpnēm pa ceļam uz piekto stāvu var arī augstāk nav grūti kad spēks aug senatnīgs un rūdīts no ādas līdz cīpslām no elpas līdz plaušām uzbūvēt dambi aizturēt to dzīvību smārdus kas kaļķa degvielas pelējuma pievilkušies vārtās kūniņās tukšās teic kāpēc viņi vēl ir dzīvi kāpēc viņi vēl ir dzīvi kāpēc bet viss jau pasacīts tu esi pasaules baudītājs un tevis ir daudz to arī izturēsi tikai līdz piektajam stāvam uzkāpt vispār var arī augstāk tikai lūkojies mana tumšā pēc birzs melnace tur tevi gaidu kad tevi (sevi) nevajā iekāre mesties lejā un sākt visu no jauna kas gan tos stāvus vēl skaita jau sen tikai baudīt ir vērts |
|
