Likantropiskās · piezīmes

Es uzaugu jūras malā un reiz es tur atradu sunīti. Kucēnu, viņš bija tik pelēks kā jūra un viņš skrēja man nopakaļus, un mammu, vai viņš drīkst nākt līdzi?
Viņš drīkstēja, viņš atnāca, es viņam devu desu un gribēju, lai viņš nāk pie manis istabā, bet mamma teica nē, viņam taču noteikti ir mājas, viņš grib atpakaļ.
No rīta viņa vairs nebija pie durvīm, tā kucēna, kurš nāca no jūras, un drīz mani vecāki atrada paši savu, šķirnīgu, smalku.
Kur tu esi, mans pelēkais suns? Es meklēju joprojām.