*

nedēļas hailaiti:
1d - gaismas instalācijas atklāšana. tā jau bija jauki, par spīti tam, ka biju drausmīgi nogurusi no space holdošanas Krišj. un tam, ka drausmīgi nosalu;
2d vakarā biju ļoti, ļoti priecīga;
3d vakarā vairs ne tik ļoti priecīga;
4d biju diezgan drūma. vakarā iebraucu pie mātes, bija visai ok. likās sabijusies. no manis. lai. atbraucu mājās un līdz 4iem naktī klausījos mūziku;
5d pagulējusi 3h, cēlos 7os un braucu jāt pa Niedrāja mežiem. Marta piegādāja savus zirgus. Valensis bija ļoti godīgs. netiku pie slimības lapas. bija mazliet saules. vakarā darbā bija filmu vakars, uz kuru bija nopirktas 4 biļetes. rādījām Astru. man nelikās labi uztaisīta filma;
6d galvenokārt nodarbojos ar mājsaimniecību un dārzkopību. tad izbesījos, samulsu, noskumu un sadusmojos. no pilnīga mājbūšanas stāvokļa Smilčā apmēram acumirklī teleportējos uz Tesas konci Mežaparkā. nenožēloju. pēc tam bija jāveic nogurdinošs manevrs ar automašīnām, kā rezultātā atkal uz brīdi nokļuvu pie mātes. viņa bija bijusi uz 6. jūdzes konci un drusku ierāvusi. bet man pēc Tesas džinkstēja ausis un es vienkārši nedzirdēju lielu daļu no tā, ko viņa teica. kamēr gaidīju, kad atbrauks K un varēsim braukt mājās, iegāju karstā dušā. vienā brīdī pamanīju, ka jau labu laiku stāvu turēdama kreiso roku apmēram uz sirds un ar labo roku tēmēju dušas klausuli uz to reģionu. interesanti. pēc tam cietu no kofeīna un thc klaša savā ķermenī.
7d atkal mazliet saules. aizbraucu uz stalli, apsegloju savu zirdziņu. gribēju mierīgi pasoļot pa pļavu, bet kungs iegrieza tārpejā uz lucernas lauku. nodomāju - nu labi, paskatīsimies, kas tur tagad ir. tur bija nokults un ar nezālēm aizaudzis lauks. tiklīdz iznācām no tārpejas un zirgs uzlika priekškājas uz lauka, tā katapultējās auļos. tas it kā nebija audzinoši un arī neietilpa pēctraumas rehaba plānos, bet es ļāvu. mūsu abu mentālajai veselībai vajadzēja. tas bija amazing. viņam arī nebija aizgājis ciet, viņš pilnībā bija ar mani. viņš zināja, ko mums abiem vajag. nenormāli skaista sajūta. mīlestības mākonis.

* pēdējā laikā uz daudz ko atbilde ir 10 of swords;
* es viskko ļoti, ļoti nesaprotu.

izdzert trīs stipras kafijas īsā laika posmā, atbraukt no Tesas konča, uzkurīt Līgu gandžu, sajust kā šīs divas vielas manī triecas viena pret otru kā divi ātrvilcieni un pusčetros naktī monotoni un melanholiski lēkāt savā virtuvē šīs dziesmas pavadījumā - ček

šī bija ļoti nogurdinoša nedēļa. daži hailaiti:
* apmaldījāmies Vērmaņdārzā un arī Benjamiņa namā;
* Tesa un ķirbji;
* ir savādi, bet visnotaļ jauki, spoži saulainā oktobra otrās puses dienā ārā klausīties, kā Samsara ļoti reālistiski izpilda Nirvanas dziesmas pie ķirbjiem bagātīgi dekorēta skatuves kupola;
* nekad nebūtu iedomājusies, ka tā varētu būt, bet šobrīd man laikam liekas vieglāk komunicēt ar vīramāti, nekā manu māti;
* koncertā var vienas dziesmas laikā 2x sajaukt vārdus, turot rokā blociņu ar vārdiem;
* paveicās, ka iedomājos Līgām pieaicināt Jurģi. jo Uguns Guntis aizkavējās Zviedrijā, bet flautiste saslima. bez Jurģa būtu visai plāni. Jurģis foršs;
* gribēju iet kliegt uz kaķu kaku draudzeni, lai beidzot vācas ārā. dedlains bija jūlija beigas. bet viņa slēpjas tumsā. nesaņēmos;
* izrādās es varu praktiski neapstājoties (vidū piestājot padzert ūdeni) un, elpojot caur degunu, noskriet 5 kilīšus. es nebiju skrējusi kādus gadus 4-5 un arī tad man tik labi neveicās. un es pēdējos mēnešus visai intensīvi smēķēju;
* Durbe - Smiltene, pa ceļam Ā ielā palīdzot izkraut busu, ir ~5 stundas;
* joprojām dominē centrbēdze.

bet tā vispār daudz foršas kultūras pēdējā laikā:
Straume
tad vienā dienā KVFR "Saulainais stūrītis" un “Vientulības simfonija S.O.S.” (kaut kā labi viena otru papildināja)
un tad citā vienā dienā - no rīta Tesas/Oltes filmas skrīnings un vakarā Eglīša izstāde (arī labi viena otru papildināja)

Kad K prasīja vai gribu braukt ar Tesu uz Tallinu un palikt tur pa nakti, es nebiju iztēlojusies, ka pēc ilgas salšanas beksteidžā, kur meitenes blakus šņauc kokaīnu, kur ir daudz ēdamā, bet praktiski viss ar gaļu, ar vairākām neizturami sūdīgām grupām fonā, mēs nonāksim nevis lielā hosteļa (K bija minējis šo vārdu) istabā ar trim divstāvīgajām gultām, bet gan radisonā, numuriņā ar vannu, iespēju rīt no 9 apmeklēt spa un, protams, brokastīm.
Pasēdēju brīdi ļoti karstā vannā, tad vēsā dušā un tad pāris stundas skatījos viasat nature lielizmēra televizorā. Neatceros, kad iepriekšreiz biju vannā un tā kā televizora mums nav, tā arī tāda eksotiska izklaide. Tagad nevaru aizmigt, bet ļoti vajadzētu, jo 9os jāiet uz spa. Jo, hohoho, man mašīnā vienmēr stāv peldkostīms. Laikam nenožēloju, ka ziedoju šim braucienam Valmiermuižas treniņu.
Patiesības labad piebildīšu, ka koncertvietas zālē bija neticami silts. Tikai beksteidžā kā ledusskapī. Un Tesas koncerts bija labs.

trešdienas vakarā sapaunājos un devos uz zirgu nometni Baldonē, pārrados svētdienas vakarā, pārpaunājos un pirmdien devos uz darba nometni Padurē, kur nodzīvojām četras dienas Padures muižā. šovakar pārrados, pārpaunājos un rīt došos uz mēģi Baltās nakts gājienam, kurā ieberzāmies. tad uz Tesiņas prezentāciju, tad Balto nakti un svētdien uz dzīvnieku komunikācijas semināru Baldonē un tad pārradīšos mājās. bet pirmdien ar zirgu brauksim uz noslēdzošo nodarbību treniņsemināru sērijā ar kruto treneri Siguldā. it kā jau viss forši, bet drausmīgi nogurdinoši arī.

pēc tam jāpaspēj uztaisīt jaunā izrāde, kam pirmizrāde ir oktobra sākumā, bet to vai viņai vispār ir nauda, uzzināsim septembra pēdējās dienās. un paralēli arī jāpārvācas no cirka uz zeļļu ielu.
gribētos arī kādu brīdi dārza novākšanai. kaut kā stulbi būtu, ja viss saaudzētais tur tā vienkārši paliktu un sapūtu.

septembri, tu drusku esi elle.

uz bērēm nebiju, biju uz karnevālu. nebiju bijusi kādus vismaz 6 gadus, kopš tā, kurā bija 20. gadu tēma (vai melnbaltā?). nomācoši daudz cilvēku, vispār nebija kur palikt. visi visu laiku vai nu kustējās vai sastrēga un viss bija viena milzīga mīcīšanās. mizkašču arī bija ļoti par maz un viss bija ļoti pilns ar atkritumiem. plusiņš par to, ka bija brīvi pieejams dzeramais ūdens. dzirdēju drusku Nikto (dzirdēt gan traucēja ļoti skaļais cilvēku sarunu fons) un Tesiņu.
joprojām vispār negribas lietot nekādas apreibinošas vielas (izņemot sēnes, kuras gribas jau kādu laiku, bet ne publiskā pasākumā). nevarētu teikt, ka man ir zudis anksietijs utt., bet varbūt tiešām esmu sākusi labāk justies savā prātā, jo nav ne mazākās vēlmes viņu mīkstināt ar alkoholu vai ko citu. jocīgi un neierasti, bet forši. sākās tas ar to neirofīdbeku.

vakardienas koncerts bija viens no krutākajiem ever. ļoti, ļoti kruta skaņa - pilna, jaudīga, bieza, skaļa, bet man pēc tam nedžinkstēja ausis. un milzīgās projekcijas pa visu sienu, tā ļoti monumentāli. bija tāda sajūta kā lielā stadionā. un man ļoti patika kā tagadējā Tesa nospēlēja kādreizējās Tesas albumu - viņš likās daudz biezāks un cietāks nekā agrāk, bet nezaudēja to emocionalitāti, kas man tajā tik ļoti patīk un pietrūkst nākamajos Tesas albumos.
Soundarcade arī bija kruti. Ābols kaut kā ļoti smuki nodziedāja (tā ļoti stadionīgi).

tagad man nezkāpēc gribas uz kkādu oldskūl hardcore konci. vakardien ejot uz Tu jau zini kur austiņās klausījos Tragedy.

visādi šobrīdējie notikumi velk uz kārtīgu sentimentu. Tesa svin HBFTS desmitgadi. tas ir mans mīļākais Tesas albums, turklāt visvairāk asociējas nevis ar tā prezentācijas konci, bet 2008. gada Skaņu mežu, kurš notika pavasarī, kurā bija ļoti skaista Tesas+Rubeņa uzstāšanās un, kopš kura mēs ar K. pārtraucām romantiskas un/vai fiziskas interakcijas ar citiem cilvēkiem un sākām īstas attiecības. 2008. gadā mēs arī sākām dzīvot kopā un mums uzdāvināja Radžu, kuras vairs nav. vēl es 2008. gadā uzrakstīju bakalaura darbu par 90. gadu andergraunda subkultūru Latvijā, pabeidzu akadēmiju; nokritu ar riteni un izsitu zobus; sacerēju Duetas Kjū dziesmu "Dzert un drāzties", bet Uldim Rudakam palika 40. kopš 2008. gada es neēdu ne tikai gaļu, bet arī zivis.
2008. gadā atvērās mans mīļākais krogs Aptieka, kurš tagad ņem un tā vienkārši veras ciet.
2008. gads bija krāsains, skaists un kopumā laimīgs gads.
2018. gads arī ir krāsains, skaists un kopumā laimīgs gads.

p.s. un, ja mēs te tā skatāmies pa desmitgadēm, tad 1998. gadā es pirmo reizi bučojos.

Tesiņas foršais koncis Skaņu Mežā ar nelieliem intervijas elementiem.

vakar - Salaspils-Saldus-Kursīši-Liepāja
šodien - Liepāja-Kursīši-Saldus-Salaspils-Smiltene


Tesa un Soundarcade vecajā Alejas ielas kīnō (Daile). Kursīšos ap pašu māju bauro brieži un akā beidzās ūdens (K. esot visam vienās ziepēs un šampūnos). Beidzot tika uzklausītas manas 10 gadus ilgās lūgšanas un K. mani izvizināja ar MTZ40. Reizēm pilnīgai laimei pilnīgi pietiek ar vienkārši traktoru. Uzkāpu milzu mežābelē. Pampāļos, krustcelēs kraukļu bars mielojās ap notriektu jenotsuni. Sauriešu karjerā pat likās silts ūdens. Gribas izstiept peldsezonu maksimāli ilgi. Un, pārāk daudz miltu apēsts pēdējās dienās.
kopumā liekas, ka pēdējā laikā jūtami uzlabojusies mana spēja priecāties.

K. ar Tesiņu aizbrauca uz Ugandu sludināt homoseksualitāti.

dzīvē ir miljons garlaicīgu dienu, kurās nav ko darīt, kāpēc tad visam foršajam jānotiek vienlaicīgi un savstarpēji ļoti attālās lokācijās?
piemēram, uz 7. aprīli ir pārcelts Mario Batkoviča koncerts, 7. aprīlī Tesa spēlē Tallinā un 7. aprīlī būs manu putnu kursu ekskursija uz Lubānu.
kā man tagad būt?

man patīk pavadīt laiku vienatnē, bet nepatīk būt vienai piespiedu kārtā. man nepatīk būt vienai dzīvoklī, uz kuru pārvācāmies pirms diviem mēnešiem un, kurā lielāko daļu laika nākas pavadīt vienai, jo Tesa visu laiku tūrē. es pirmo reizi mūžā dzīvoju atsevišķi no vecākiem. bez dzīvniekiem, jo neliekas pareizi viņus, pieradušus pie brīvas staigāšanas ārā, ņemt šurp, ja te esmu tikai es viena un viņiem automātiski arī būtu daudz jābūt vieniem, kad es neesmu mājās. man ir cilvēki, ar kuriem pavadīt laiku, bet pēc pēdējām pāris iziešanas reizēm esmu sapratusi, ka sajūta atgriežoties mājās, ir vēl nepatīkamāka. ja sēdi visu laiku viens, tad ir tā konstanti pelēcīgi, bet, ja izej, izpriecājies un izkomunicējies, tā pārnākšana vietā, kurā neviens negaida ir krietni izteiktāka. esmu pasākusi ejot prom atstāt ieslēgtas naktsgaismiņas. pārnākot tas rada ilūziju, ka neesmu tik viena, ka varbūt guļamistabā kāds guļ. no vienas puses negribas iet vispār nekur, jo negribas satikt to punktu, kurā ir jāiet mājās ar apziņu, ka tur neviena nav.
man negribas, lai nāk ciemiņi. man negribas, lai man konstanti pievērš uzmanību vai komunicē. man gribas tikai to sajūtu, ka kāds, ko es mīlu ir tuvumā, sasniedzams. es nevaru braukt tusēt pa Salaspili, jo mūsu ex-apartamentos ir ievākusies mana biedrene (ar bērnu, 3 kaķiem un suni), kurai sanāca dzīvokli pārdot ātrāk nekā atrast lauku māju + ir atbraucis mans brālis ar ģimeni un tā māja ir pilna līdz malām.
man ļoti trūkst kaut kāda safe space. mēs pārvācāmies uz šejieni, lai beidzot būtu divatā, lai padzīvotu atsevišķi no vecākiem, lai radītu savu personīgo telpu. bet rezultātā es visu laiku te esmu viena. es te nejūtos kā mājās, jo nav bijis laika, kad to kopīgo māju sajūtu radīt. jā, te ir manas mantas, manas skaistās pūra mēbeles. es esmu te visu iekārtojusi, te ir smuki, bet es te jūtos sveši. man nav bijis mērķa pārvākties uz Rīgu un dzīvot vienai. turklāt Rīga ir man par skaļu, blīvu un intensīvu. es nedomāju, ka tā būs. ka būs tik grūti.
man nav arī diezkāda emocionālā atbalsta no Kārļa. viņš ir ļoti garā un diezgan neparastā tūrē, pats pārguris, nobijies un šatdaunojies.
vēl man ir pilnīgā dirsā ar naudu. sākumā nebija plānots, ka Tesas tūre būs tik gara. Kārlis ir gandrīz visu mēnesi bezalgas atvaļinājumā un es jau esmu aizņēmusies no mammas 500 eur, bet tāpat ir paliels mīnuss overdraftā vēl klāt.
karoč, es jūtos drausmīgi visplašākajā spektrā. es jūtos kā iemesta okeānā bez peldriņķa. es zinu, ka kaut kad tas beigsies, bet tas šajā konkrētajā brīdī pilnīgi nekā nepalīdz. paldies, par uzmanību.

man ļoti patika Šveicē. ok, es vispār neskatījos uz cenām un neko arī nepirku, bet atmosfaira uz ielām ir krietni jaukāka nekā šeit. cilvēki ir pārtikuši, priecīgi un tādi trū pieklājīgi, gaisā vispār nav stresa. Cīrihes iepazīšanu sāku ar peldi Limmatā, kas bija ļoti kruti, jo pēc negulētās un nervozās nakts, bez peldes es droši vien būtu pilnīgi nelietojama. Cīrihē par mani gādību bija uzņēmies restaurators un kolekcionārs, attiecīgi tiku pie lieliskas kultūrvēsturiskas ekskursijas pa pilsētu visas dienas garumā. vakariņoju Hiltlā - pasaulē vecākajā veģetāriešu restorānā, par saujiņu ļoti garšīga ēdiena atstājot ~14 frankus (tur ir gan ēdienkartes ēdiens, gan ļoti plašs paškrāmējamais klāsts, par kuru jāmaksā pēc svara). pēc pastaigas gājām mājās degustēt šveiciešu alus, kas jāatzīst bija visai ūdeņaini un bezjēdzīgi un diskutēt par mākslu un kultūru.
nākamajā rītā ar vilcienu braucu uz Le Locle, kurā notika festivāls. brauciens bija ļoti skaists, diezgan garu gabalu vienā pusē sliedēm ir Noišateles un Bīles ezeri, bet otrā - nogāzes ar vīna dārziem. ļoti skaisti liekas arī ka, tas, kas Latvijā pie horizonta ir iespaidīgi, kalniem līdzīgi mākoņi, tur ir iespaidīgi mākoņiem līdzīgi kalni.
izkāpu no vilciena mazā kalnainā pilsētiņā, kurā nebija cilvēku, bet tie daži, kuri tomēr bija, runāja tikai franciski un man vienu brīdi sāka likties, ka es ne mūžam neatradīšu, kur ir tas festivāls. bet tad kaut kādas tantes parādīja aptuvenu virzienu ar roku un es ņēmu un uzrāpos milzīgā kalnā - sākumā pa kāpnēm (Sigulda var iet atpūsties), pēc tam pa sienas slīpuma ceļu. pa ceļam satiktie vietējie man laipni sauca "bonžūr", kas lika justies vēl nožēlojamāk, jo mana sviedriem noplūdusī seja noteikti nebija ne laipna, ne draudzīga, ne pieklājīga.
festivālā ierados apmēram vienlaicīgi ar Tesu, kas brauca no Itālijas. priecājos, ka biju sarunāta kā crew member nevis guest, jo es varēju brīvi dzīvot pa beksteidža teritoriju, ēst, dzert, līksmot un ļimstošiem ceļiem skatīties uz visādiem Eifrimiem Menukiem. nodrošinājums bija ļoti kruts, grupas tika apčubinātas līdz pēdējam, visi laipni un atsaucīgi, bija uzkodas un viena siltā ēdienreize un katrai grupai savs ledusskapis ar labumiem un kopējais beksteidža bārs.
Tesa nospēlēja labi, bet nepaveicās ar stīgu plīšanu. 1. dziesmā saplīsa Kārlim, 2. - Dāvim - tas radīja tādas liekas pauzes, kas vismaz man traucē baudīt Tesu. manliekas, ka Tesai ir jābūt kā tādam monolītam viesulim, kas izbrāžas cauri telpai.
Gadspīd nospēlēja nenormāli kruti, es stāvēju pašā priekšā, ieķērusies bordģūrā un kusu. man gan pēdējais albums vispār nu tā, bet dzīvajā viss bija ļoti, ļoti, ļoti lieliski. daži grupas dalībnieki koncerta laikā klīda gar distro stendiem un viens vēlāk atgriezās uz skatuves pavisam svaigā Neurosis maikā. bet Eifrims, lai gan sēdēja, spēlēja tā, it kā viņā būtu iemiesojies dibuks.
par laimi starp Gadspīd un Neirozi bija pauze (kurā, protams kaut kas spēlēja, bet man par to bija vienalga), enīvei bija grūti saņemties kaut ko pēc Gadspīd vēl uztvert un izbaudīt. sēdējām pašā aizmugurē, VIP ložā un skatījāmies pa gabalu. nevarētu teikt, ka tā ir grupa, ko es klausos ikdienā, bet viņa ir ļoti, ļoti kruta un jaudīga un skatoties kā tie vecie orki tur plosās ir ļoti silti ap sirdi. tā kā Neirozim ir 30 gadu jubileja, viņi spēlēja viskaut ko no visvisādiem albumiem.
nakšņošana bija 4zvaigžņu viesnīcā 10km attālā pilsētā La Chaux-de-Fonds, bet nākamā diena pagāja ceļā - Tesai tālāk bija jābrauc uz Vīni, tad nu viņi mani pa ceļam aizveda uz Cīrihes lidostu.

( ilustrācijas )

Peldējos openair baseinā kamēr tieši blakus saundčekojās sākumā tesa, pēc tam godspeed you! black emperor. otrā pusē alpu pļavā ganījās govis

vispār man ir mazliet žēl, ka es netieku nedz uz Sansusī, nedz Nibloku Cīravā, bet es rīt 6:35 lidoju uz Šveici, lai paklausītos tur Tesu. ok, Neurosis un Godspeed You! Black Emperor arī.

p.s. rīt man ir "brīva" diena Cīrihē, drīkst (ir pat ļoti vēlams) ieteikt kaut ko, kas tur būtu obligāti jāredz.

K. aizbrauca ar Tesu tūrē. līdz septembrim.

5dien Valmiermuižā klausījos Tesu vienlaicīgi ar kultūras ministri un skaistiem zibeņiem fonā.
bet no Labas Dabas redzēju dubļainu dabas taku, žurnālus Modernists, dubļos nogrimušu Tesas busu un ne pārāk ilgu tusiņu iekšpus busa. beigās gandrīz nogrimām arī ar Fordu, bet tomēr nenogrimām. diezkā veicās tiem, kas no stāvvietas gribēja izbraukt šorīt no rīta.

Klau, man ļoti gribas aizbraukt uz šo festivālu Šveicē. 12. augustā tur spēlē trīs man ļoti mīļas grupas - Neurosis, Godspeed You! Black Emperor un Tesa. Lidmašīnas biļetes ir diezgan dārgas, tāpēc es domāju braukt ar mašīnu. Ja savāktos četri braucēji, degvielai katram būtu jāsametas apmēram 150 EUR. Kāds nevēlas man piebiedroties? Es gan ļoti priecātos, ja vēl vismaz diviem braucējiem būtu tiesības, jo tomēr ceļš vienā virzienā ~2000 km. Mašīna man ir - liels, ērts, dīzelis.