*

aizgāju uz Tesu Aptiekā un nu esmu ielūgta uz divām dažādām mājas picu ēšanām un vienām vakariņām bez specificētas ēdienkartes.

t) tesiņa vakar bija forša, claustrumiņš arī;
a) ja es pusseptiņos vakarā izdzeru pudeli alus ar 5.2% alko, tad 23:45 manā izelpā ir nulle promiļu;
s) nabaklaba subway šodien pa krēsla atzveltni dancoja trekns tarakāns;
b) bijām uz bērtona lielajām acīm - man patikās. nu varēja tā mierīgi un jauki pasēdēt kino;
ū) par spīti rudenī veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, vannasistabā jau kādu 4. dienu tek ūdens no griestiem. vienīgais risinājums ir mainīt jumtu, kam, protams, nav līdzekļu;
ūū) paradoksālā kārtā, pa krānu ūdens vannasistabā (un nekur citur arī) netek. sabojājās kkāda truba (kad mans tētis skaidro kko par tādām tēmām man automātiski izslēdzas skaņa, tāpēc es īsti nesaprotu kas tieši sabojājās, bet tas notika tā, ka ja nenogriež ūdeni visai mājai, tad ūdens kkur ar fontānu šļācas ārā);
h) tirgū nopirku 6 medaini debešķīgas hurmas un 3 kg eko banānus pa 0.40 eur kilogramā. braucot mājās banāni uzbruka hurmām un no mašīnas mēs izcēlām hurmu biezeni. par laimi vismaz garšu tas nebojā;

tas laikam īsumā viss

hmm, tā kā uz Tesas prezentāciju taisās nākt 2x vairāk cilvēku, nekā tajās telpās var ietilpt, apsveru domu ņemt tēju, sviestmaižu sainīti, podiņu čurāšanai un grāmatu, un iet sēdēt tur jau no agras pēcpusdienas.

vakara JOKS

man bija gara, laba un netipiska nedēļas nogale:

*) es tiešām izbaudu nodarbības pie Arņa Siliņa;
*) mazs Saviešu pulciņš bija sapulcējies "Stiebriņos" - cepām maizi īstā maizes krāsnī, vakarējām, mielojām veļus, padziedājām;
*) atgriezos no "Stiebriņiem" tieši brīdī, lai neplānoti paspētu uz Tesas jaunā ieraksta paraugvinila noklausīšanos pie Olivera. ieraksts labs, Olivera dzīvesbiedres ceptā pica laba;
*) pēc tam gan bija darbs, kuru ļoti negribējās darīt;
*) pie zirdziņa ar nepaspēju. kkā ļoti maz sanācis pēdējā laikā satikt un vēl mazāk - pavadīt laiku kopā kvalitatīvi.

p.s. ā un iepriekšējā postā postētā ābolkūka aizgāja uz urrā. sanāca pat labāka nekā es uzdrošinājos cerēt. tā ka recepte ir lietojama.

es nesen klusi cepos par ļoti sūdīgo "interviju" ar Tesu, kas publicēta jaunākajā Veto. tā kā es mazliet piedalījos arī tās tapšanas virtuvē, tad knapi novaldījos, lai neizgāztu te savu žulti. nupat šī lieliskā "intervija" ir iztulkota arī angliski. to darījis kāds gudrs cilvēks, kurš vārdu "konkrēti/s" tulkojis kā CONCRETE.

http://lauminja.wordpress.com/2014/10/02/sound-fetish-tesa

p.s. ak, mans indīgais komentārs joprojām gaida apstiprinājumu, taču betonu viņa ir paspējusi nomanīt. nu, nekas. baudiet pārējo tekstu.

p.p.s. te var dabūt "interviju" latviski http://www.failiem.lv/u/jmoevva

Tesa bija otro gadu pēc kārtas uzaicināta uz Velnio Akmuo un mēs gluži tāpat kā pērn, izmantojām to, lai mazliet paeksplorētu braļuku zemi. tā kā festivāla pilsētiņu - Anikšķus izpētījām jau pagājšgad, tad šoreiz bija plāns doties uz Molētas reģionu - Lietuvas ezeru zemi + apmeklēt Etnokosmoloģijas muzeju.
doma bija izbraukt 4dien pa dienu un kko paekskursēt pirms Shining konča, bet mēs aizsēdējāmies Trīs pavāros, kur mūs dzirdināja ar limonādēm, baroja ar maizēm un zupām (nekur nebija bietes) utt., tāpēc izbraucām tikai ap sešiem. ieradāmies Devilstounā tieši uz Shining. tā bija vienīgā grupa festivālā, par kuru mums bija kaut cik neliela interese un vēlme dzirdēt. jāatzīst, ka pirms 6 gadiem Skaņu Mežā viņi likās daudz krutāki. pirmo nakti nogulējām festivālā, bet no rīta, kad saule sāka pārvērst telti siltumīcā, fiksi savācām mantiņas un laidāmies projām.

( Leitijā )

karoč, rezumējums tāds - Austrumaugštaitijas daba ir brīnumskaista, bet leišiem vajadzētu mācīties no igauņiem kā attīstīt nelietuvietim draudzīgu tūrismu. un mācīties arī valodas. un celt zināmu inteliģences līmeni (igauņiem teltsvietas/atpūtas vietas dabā ir daudz kārtīgākas, tīrākas, sakoptākas un apgreidotākas. 95% vietu ir pieejama informācija vairākās valodās, tūrisma informācijas centros dabūjamās kartes un bukleti ir daudz jēdzīgāki un ar izvērstāku informāciju, turklāt lielākā daļa pat tīrā latviešu valodā). vispār man ļoti gribētos apmeklēt etnokosmoloģijas muzeju igauņu izpildījumā. kas attiecas uz inteliģences līmeni, man vēl nekur līdz šim nebija gadījies, ka veikalā, pie kases maksājot, veikala darbiniece mēģina mani nogalināt ar iepirkumu ratiem iespiežot šaurajā ejā un šo savu izdarīšanos vēl pavadot ar bubināšanu (un tā pat nebija Maksima).

Viena no dīvainākajām sajūtām kāda jelkad bijusi - pusnaktī iziet savas bērnības laimes mājas pagalmā. Tumsā. Virs galvas vienā mākonī ar dažu sekunžu intervālu raustās mazs, rozā zibentiņš, kuru attiecīgi apskaņo bieža, ritmiska rūkšana. Un tad dzirdēt kā kaut kur, krietnu strēķi no šejienes sāk spēlēt Tesa. Tik skaļi kā es klausītos mājās, naktī, negribot nevienu pamodināt - klusināti, bet pilnīgi skaidri. Pa to laiku zibentiņš ir aprimis un sāk gāzt lietus. Jo intensīvāk līst, jo Tesa skan skaļāk. Un par spīti lietum virs Lazdukalna sānu no mākoņiem izstiepj pilnmēness. Starp citu es tikai vakar vecā ceļvedī izlasīju ka Lazdukalns esot sens 12. gs kapulauks.
Es stāvu lietū, klausos Tesu un pamazām samirkstu līdz pusādai un ir viens no krutākajiem Tesas končiem manā dzīvē.
Tad man palika auksti, ienācu istabā kurā valda pusizkrāmētu, no istabaugšas nostieptu, kastu haoss, novilku slapjās drēbes, uzvilku vakar Siguldas humpenē iegādātu flīsa ziloņa kostīmu - kombinzonu un atsēdos turpināt šķirot savu senču dzīvi.

p) 4dien bijām uz debešķīgu koncertu Pēterbaznīcā. gandrīz blakus sēdēja Šimkus un smaidīja;
l) vakar bijām Liepājā uz jaunās vietas ar savādo nosaukumu - "18.23" atklāšanu:
- es ceru, ka viņiem vnk pietrūka drusku laiks iekārtoties, jo tur pietrūka mājīguma. nu tāda, ko nav grūti panākt ar nedaudzām jaukām detaļām. pati vieta - tāds kā miniatūrs ĢIT - arī jākāpj kkur pa kkādu industriāla tipa ēku uz trešo stāvu un tad ir tāda kā aktu zālīte, kur arī viss notikās;
- vietējā grupa Illa - kad es kādu trešo reizi dzirdēju pilnīgu kopīpeist Tesu, man sāka palikt kauns klausīties. nu tiešām kopīpeist, nevis tā, ka varētu teikt, ka viņi ir vienkārši iedvesmojušies;
- Claustrum vietējie nenovērtēja. liela daļa, kas klausījās Illu, Claustrum laikā aizgāja "ēst" (es dzirdēju sarunu sev aiz muguras, kur tieši tā tika nolemts darīt). es gan ikdienā neklausos tādu muzonu, bet Claustrum es ļoti cienu kaut vai par to, ka viņi ir bariņš ar veciem krabjiem kuri neviltoti priecājas par gruzonu, gruzīšanos, modulārajiem sintezatoriem un sinusoīdu līknēm. turklāt dara to augstā un baudāmā līmenī (šajā konkrētajā gadījumā gan baudīt traucēja tie nedaudzie cilvēki, kuri nebija aizgājuši prom un pavadīja laiku skaļi čalojot un smejoties fonā);
- kad sāka spēlēt Tesa, bija skaidrs, ka Illai ar visu kopīpeistošanu ir nesalīdzināmi mazāka jauda un blīvums, par spīti tam, ka Illa pat spēlēja uz Tesas aparātiem. Tesa nospēlēja labi, klausītāju arī bija visvairāk, vienīgi pārejas starp kompozīcijām likās drusku neveiklas, kas ir Tesai ļoti netipiski;
- pēckonča ballīte bija ok, lai gan disenes vadītāja muzikālā gaume bija zem katras kritikas;
- iepazināmies ar to Drustu džeku, kas bildējas uz celtņa. viņš bija jauks un demonstrēja kā pareizi jāsper ar kāju pa griestiem;
- nakšņojām Illas mēģutelpā, tur bija samērā jauki. iemiegot nosmīnēju par paradoksu, ka visa Tesa guļ uz grīdas, bet līdznācēji/roklaižas (t.i. es un Tampiņš) abos pieejamajos, neizlaižamajos dīvānos;
- man garšo Andrīša Saules dūriens. Ir tāds limonādīgs, īpaši pirmais malks, bet šarmants.
f) fotoreportāžas pārmaiņas pēc nebūs. kad beigsies slinkums, moš pielikšu kādu telefonbildi.

Z) NAKTS TIRGŪ PA 1 EUR/KG VAR DABŪT DEBEŠĶĪGAS POĻU ZEMENES

6dienas rītā pamodāmies mašīnā, festivālā. vispār bija diezgan klusi, neviens baigi nebļaustījās, metāls ar vēl nebija sācies. pie blakus mašīnas zemē mētājās daudz apgrauztu kaulu. lija lietus. aizbraucām uz vakardienas jauko kafejnīcu pakafijot un apmeklēt civilizētu WC, tad atgriezāmies Rubiķu ezerā, lai lietum gāžot nopeldētos un devāmies uz Utenu. tā bija tuvākā lielā pilsēta, cerējām, ka tur varbūt atradīsies kas interesants, kā pavadīt dienu līdz Tesas koncertam. Anikščos īsti vairs nebija ko redzēt, turklāt pilsētu bija apsēduši metālisti. diezkas jau tā Utena nebija. tāda industriāla pilsēta ar ļoti knapu tūrisma informācijas centru, kurā mums ieteica aizbraukt līdz vienam no trim pilsētā esošajiem ezeriem, jo tur esot skulptūru kalns. biju iztēlojusies kko līdzīgu Tērvetei, tāpēc jutos mazliet piemānīta, kad tur nelielā pakalniņā atradām vien dažas skulptūras, kuras kaukādā sakarā bija saistītas ar precību tēmu.
mazliet pastaigājuši gar ezeru (kas patiesībā saucas Utenas dīķis un ir uzpludināta upe) devāmies meklēt hipodromu, kuru biju ievērojusi kartē. es nekad nebiju bijusi hipodromā, gribēju pastīties kāds izskatās. tur gan bija slēgts, notika regbija treniņš un nepiederošas personas neielaida, bet sargs tomēr atļāva aiziet līdz skrejceļa sētiņai un paskatīties.
pēc tā visa mums joprojām bija daudz laika līdz Tesas koncertam, tāpēc pabraucām atpakaļ uz centra pusi un apgājām apkārt Daunišķim - tas tur tāds mazs ezeriņš pilsētā. tur bija daudz visādu putnu un tā diezgan jauki.
tad bija jau pēcpusdiena un Kārlim bij jābrauc spēlēt. kamēr viņi kravājās, es pabeidzu lasīt grāmatu. Tesas uzstāšanās laikā sākās baismīgs negaiss, kura lielāko daļu es pavadīju sēžot nenormāli ērtā pufkrēslā zem klajas debess. bija tik ērti, ka negribējās celties un lietiņš arī tāds jauks un silts. piecēlos pēdējās dziesmas laikā, kad a) iedobumā ko veidoja mana sēžamvieta sāka krāties jau nekontrolējami daudz lietusūdens; b) izmisīgi nevarēju atcerēties vai mašīnai lūku aiztaisīju vai nē. pēc konča vēl kādu laiku uzkavējāmies, cerot sagaidīt pārtiku, ko deva par taloniem, bet tā īsti nesagaidījām un braucām mājās. pa ceļam vēl iebraucām Biržos - lai nakts aizsegā pliki nopeldētos Širvēnā.

( ilustrācijas )

pēc ne visai labi gulētas nakts (leišu ballīte netālajā kempingā + apses, kas nosūcot cilvēkiem enerģiju) nopeldējāmies un braucām uz Anikščiem padzert kafiju. tālākais plāns jau bija skaidrs - Zirgu muzejs Ņuroņu ciemā mazliet ārpus Anikščiem. tas bija ļoti jauks un plašs un interesatns, turklāt ieejas biļete maksāja tikai 6 litus (~1.20 Ls). vienīgā problēma - visa informācija lietuviski. tikai vienā ēkā bija arī angliski šis tas rakstīts. nē nu, ja baigi iedziļinās un lasa, tad var kko saprast arī lietuviski, bet smadzenes ātri uzvārās un ir liels risks ar tādiem vārdiem, kas abās valodās ir vienādi, bet nozīmē pavisam ko citu. turklāt man radās iespaids, ka leišiem ir vieglāk saprast latviski, nekā mums lietuviski.
Zirgu muzejā tātad bija vesels ēku komplekss - vienā par zirgu vēsturi, vienā savākti visdažādākie zirgvilkmes transportlīdzekļi, citā visādi zirgvilkmes darba rīki un vēl bija dažādu seno amatu mājas + tipiska Augštaitijas zemnieku sēta. vairumā amatu māju notika arī aktīva darbība vai vismaz bija cilvēks, kas kko pastāsta. bija diezgan interesants stāsts keramikas mājā - krieviski, bet tā kā stāstītājas krievu valoda nebija pašā augstākajā līmenī un viņa lietoja vienkāršākus vārdus, tad es diezgan daudz ko sapratu. galdniekmājā gan vīriņš runāja tik labi, ātri un specifiskiem vārdiem, ka ne es, ne Kārlis neko nesapratām. audējas un kalējs gan tādi nerunīgi bija, ar tiem mēs neparunājāmies. katrā ziņā tur ir ļoti jauki. ir arī paši zirgi un zirgu tematikā kokgriezts atrakciju laukums.
pēc tam nopeldējāmies Šventojā un braucām uz Anikšču trīsstāvīgo Maximu pēc provianta, kuru devāmies ieturēt nejauši atrastā zaļajā zonā Šventojes krastā, pa kuru pēc ēšanas mazliet arī pastaigājām.
pa to laiku bija pienākusi pēcpusdiena, drīz bija jāierodas pārējai Tesai tāpēc vajadzēja meklēt kur īsti atrodas festivāls Velnio Akmuo. festivālu mēs atradām, bet pārējā Tesa tā arī neatbrauca un notika zināma stresošana par Tesas pārcelšanu uz nākamo dienu, citu skatuvi un citu laiku. godīgi sakot, es biju ļotā nesajūsmā par šādu notikumu pavērsienu, jo lija lietus, apkārt skanēja briesmīga mūzika (sauss un rēcošs kardānmetāls), vieta arī nu tāda (festivāls notika estrādē, netālu no pilsētas centra. viss tāds sterils, ar žogu apkārt) un es jau biju sadomājusies, kā tonakt gulēšu pati savā gultiņā. bet tā, kā 6dien paredzētā talka bija ļoti sarežģītu apstākļu dēļ atcēlusies, tad īsti kur sprukt nebija (Kārlis gan piedāvāja palikt teltī un, lai es braucu ar auto mājās, bet tas jau nu gan galīgi nekur neder), tāpēc pavadīju vakaru lasot dzimšansdienā saņemto grāmatu - Vīrs, kas zināja čūskuvārdus.
tā kā lija lietus un mūsu telts ar tām kociņu šinām ir pavisam ūdensnedroša (jo nav iespējams nostiept ārējo apvalku), tad gulējām vnk mašīnā.

( ilustrācijas )

t) piektdien Valmierā, Kafē Rīga - Tesa.

s) svētdien, Āraišu ezerpilī - Savieši.

( sīkāk )

p.s. karstā laikā ir nenormāli forši klausīties rāgas

Tesas slepenais koncis vakar Aptiekā bija ļoti kruts. beeeeidzot jauna programma. tāda stounerīgāka un mazāk liriska kā vecās dziesmas. vakars bija jauks, tāpēc iedevu hepatītam brīvdienas un izdzēru veselus trīsarpus alus. mājās braucot izmantoju priekšrocības, ko sniedz tas, ka zirgs mitinās 2,5km no mājām - ap 4iem no rīta piebraucām pie staļļa paglaudīt balto deguntiņu.
šodien kā izkāpām no gultas tā atgriezāmies Aptiekā uz Hot as Shit pēcpusdienu, kurā baudīju asāko ēdienu savā dzīvē. hmm, baudīju laikam nebūs īstais vārds, jo savā negausībā uzkrāmēju pārāk lielu porciju un to visu izbaudīt es tiešām nespēju. tik vien kā lēnītēm iecilāt sevī iekšā. ēdiens gan bija tiešām ļoti garšīgs. bet ass vairāk nekā garšīgs.

šovakar Tesa un Horīši Depiņā

man vislaik likās, ka Viļņā esmu bijusi - vai nu dziļā bērnībā ar vecākiem, vai klases eckursejā (vienreiz uz Lietuvu toč braucām), bet izrādījās, ka tomēr laikam neesmu, jo viss likās pilnīgi jauns un neredzēts. nu labi, tīri tehniski biju Viļņā tālajā 2002. gadā, kad lielā autbousā kopā ar Mārplu, Ēnu kabinetu, Grupu Vilnis, Nekaciešiem un Tornistiem braucām vājprātīgā braucienā uz Holandi un pa ceļam bija koncis vecajā Green klabā, bet toreiz nekāda eckursēšana nenotika. tikai tīrs rokenrols.
nuvo, apmēram dienas vidū nobraucām Viļņā, apstaigājām centru, uzbraucām Ģedimina kalnā un uzkāpām Ģedimina tornī. palika arvien stindzīgāk aukstāks un staigāt vairs nebija iekšā, tāpēc pasēdējām kafē un gājām uz divām stundām atlūzt mašīnā. dīvainā kārtā nebija tik auksti kā likās, ka varētu būt - pa vidam tik vienreiz modāmies pakurināt pečku. piecēlāmies, kad spēlēja foršie Fun. es vienreiz daļēji biju viņus dzirdējusi Rīgā, bet tā diena manā dzīvē bija diezgan vājprātīga un tai dienā es jau biju dzirdējusi Sabot, tāpēc toreiz šamos diezko neievēroju. šoreiz likās baigi kūl. tad uzstājās Parara - man viņi nepatīk, liekas samāksloti, neīsti un kaitinoši, tāpēc sēdējām mašīnā un grauzām sēmenes. pēc tam Tesa, kas uzkrāmējās neticami, neticami, neticami ātri un tad jau močījām mājās. koncis starp citu notika tai pašā ēkā, kur bij tas 2002. gadā apmeklētais Green klabs, tikai ieeja bij no otra stūra.
Viļņā man patika tas, ka tā līdzīgi Tallinai ir mierīga un dabiska un kaukādā ziņā eiropeiska. Rīga šai ziņā liekas tāda nepārtraukti uzvilkta. tāda, kas mēģina no sevis izspiest to, kas viņa nav. un vispār diemžēl ir krietni slāviskāka, ar urlčiksīgo naitlaifu, spīguļiem, vizuļiem un pornogrāfiju. Viļņieši arī ģērbas smukāk par rīdziniekiem - nav tādi konstrasti starp pārgruzītu modismu un totālu pelēcību. pārsvarā visi tādi gaumīgi un interesanti, bet ne pārspīlēti satērpušies. vēl jocīgi likās, ka centrā praktiski vispār neredzējām vecus cilvēkus.
apkalpojošā sfēra Lietuvā gan diezgan tāda nelaipna. un kas mani koncī izbrīnīja - cilvēku bija ļoooti daudz mazā telpiņā un tie kas spraucas šurp vai turp dara to vispār neskatoties un nemēģinot izvairīties no stāvošajiem. ja ir soma, tad nepieskata arī vai tā kādam nebliež. vnk duj cauri. pat galīgi sadzērušies latvieši spraucas maigāk. savukārt tie, kas stāv, dara to kā zemē iedūrušies un nepasper ne mazāko solīti, lai spraucējs ātrāk un vieglāk tiku garām. pats jocīgākais, ka tai visā nejuta nekādu agresiju.
kaukā ļoti mierīgs un mīļš šitas brauciens likās.

( bildes )

*) pa ilgiem laikiem aizgāju uz jōgu. un netīšām trāpīju grūtnieču nodarbībā. tā kā aizgājusi biju, ta paliku un staipījos kopā ar veselu baru milzu vēderiem. varbūt tā ir kāda zīme?
*) biju darbā, nodarīju pēdējās pirmsatvaļinājuma lietas un uzzināju, ka man 6. augustā ir komandējums uz Cēsīm;
*) taisījām lielo krājumu iepirkšanas reidu Centrāltirgū;
*) kopā ar ex-kursabiedri bijām uz sava ex-pasniedzēja koncertu Pēterbaznīcā, kur uzmiedzām ar aci vienam citam ex-pasniedzējam. šis pārsēdās pie mums un beigās tā aizpļāpājāmies, ka mūs gandrīz ieslēdza baznīcā;
*) sēdējām kanālmalā un ēdām ķiršus;
*) Tesai bij tas koncis Depo. nospēlēja vidēji, ne baigi kruti, nedz arī slikti. pats Depo nu tā, īpašā bērnības aura ir zudusi. Guntis gan nāca aizdomīgi mīļi sveicināties. tajos laikos, kad es tur mēģināju disenes spēlēt viņš tik mīļš vis nebija (bet tas bija tik, tik, tik ļoti sen, ka tā vairs nau nekāda taisnība).

pēc visas nakts brauciena, no rīta šķērsojam Krievijas - Latvijas robežu (arī diezgan mierīgi un neilgi) un braucam uz Rēzekni paēst.

kopumā brauciens bija baigi, baigi foršs. patikās vislabāk no visiem braucieniem kādos vien esu braukusi līdzi Tesai. tāds mierīgs un silts (par spīti drausmīgajam aukstumam un busā mūždien salstošajām kājām). vispār bij sajūta, ka varētu vienu nakti normāli izgulēties un turpināt braukt kaukurnezinkur vēl vismaz nedēļu. nujā, man ļoti patikās, citiem arī laikam.
kas attiecas uz Krieviju - tā man ne visai. viss tāds liels un nemīlīgs. priecājos, ka pabiju un dabūju aci uzmest, bet speciāli atgriezties un iedziļināties kārtīgākā izpētē nekārojas. nebij ar tādas patīkamas kņudoņas vēderā, kā mēdz būt citos ceļojumos, bet pieļauju, ka savu lomu te spēlē arī briesmīgā, garā, aukstā un apnikušā ziema. negribas redzēt ne kripatas sniega, negribas tūņāties biezās drēbēs un salt arī negribs. vispār manī bija iemetusies kaukāda ilūzija par to, ka atgriežoties LV mani gaidīs pavasaris ar gandrīz nokusušu sniegu un mīlīgi siltu laiku.
vēl man atkal par jaunu būs jākāpj nost no cukurošanās un miltošanās. ar katru brauciena dienu visādu iemeslu dēļ sāku stūķēt iekšā arvien vairāk saldumu, maizes un vispār bieži ēdu tad, kad nemaz negribas ēst. nebrīnītos, ja būtu arī kāds kīlo dzīvsvara pielasījies klāt pa brauciena laiku. votkā.
droši vien esmu aizmirsusi pierakstīt kauko nenormāli interesantu un/vai svarīgu, bet man jau ir līdz kaklam šitā rakstīšana, tik gribējās pabeigt un visu vienā reizē nodarīt līdz galam. te nu ir.
ak nu jā - daudzi forši cilvēki satikti. nu, piemēram, Kostja, Saša, Novgorodas diseņlicējs un Kirils - pedāļdāvātājdžeks. un citi arī, protams.

( Rēzekne )

visu nakti braukuši, braukuši, braukuši agri no rīta esam pieMaskavā un jau kādus 20km pirms šīs monstrozmilzīgās pilsētas sākas sastrēgumi - mašīnas stāv pat piecās joslās vienā virzienā un kustās uz priekšu tik ātri, kā gliemezis ar lauztu vienīgo kāju. manliekas, ka pa to sastrēgumu mēs nokūlāmies kādas stundas četras vismaz. visi smiegojušies un pilniem urīnpūšļiem. maskavieši mūs uzņem ļoti krutā un mīlīgā divstāvu dzīvoklī pāris metro pieturas no paša centra un piebaro ar lielu daudzumu veģetārā plova. aizbraucam bišķi uz centru, kur konstatēju, ka Sarkano laukumu esmu iedomājusies grandiozāku esam. pēc Kristus glābēja katedrāles apskates pārējie iet uz Puškina muzeju, bet mēs ar Kārli braucam atpakaļ uz dzīvokli dušoties un kādu stundiņu pasnaust.
koncerts notiek vietā Aktovij Zal, kas mazliet atgādina Melno piektdienu. pirms Tesas uzstājas vēl divas grupas un Edgars. pirmā ir ļoti, ļoti forša, otrā savukārt ļoti, ļoti jocīga. cilvēku ir daudz un traki. Tesu jau sauc ar saukšanu uz skatuves un, kad viņi sāk aiziet nenormāls mošpits, steidždaivings, trakošana un ārdīšanās. enerģijas līmenis zālē nenormāli augsts. arī paši tes-meņi mošo pa skatuvi kā traki. beigās Tesu vairākkārt sauc atpakaļ, pēdējā dziesmā pa skatuves grīdu pilnīgā ekstāzē vārtās viena blondīne un pāris džeki. tiek izpirkts arī viss līdzpaņemtais distro (Tesas plates) un pēc konča stāv gara rinda pēc autogrāfiem, kā arī Tesa laikam ir uzstādījusi par ieejas biļetēm nopelnītās naudas rekordu.
nu ļoti kruta, karoč un visi baigi apmierināti.
kaukur ap 2iem naktī esam novākušies, sakravājušies, iepirkuši ceļamaizi un izbraucam uz Latviju.

( Maskava )

šitas tāds īsiņš ierakstiņš būs. karoč aizbraucam uz turieni. vieta tāda it kā normāla, bet iekšā pavēss un nelāgi ož. cilvēku gandrīz nemaz nav, pietam izskatās, ka tie, kas ir nav nākuši speciāli uz konci, bet vienkārši patusēties. pirms Tesas spēlē divas vietējās gaseratas, turklāt nevisai kvalitatīvas. kad pienāk kārta Tesai, daudzi cilvēki jau ir aizgājuši, bet vēl liela daļa aiziet kamēr viņi spēlē. pats koncis arī nu tāds - nau baigi kruts un pauverfuls. nez - vai nu sūdīgi izreklamēts, vai tas, ka pirmdiena... runā, ka iepriekšējie Tesas un Silarda konči šai pilsētā uzņemti krietni siltāk. vienīgais, kas tur foršs - tāds jauks un sirsnīgs džeks, kas liek krutu un gaumīgu dissseni, par kuru pats ļoti priecājas. priecājas arī par Tesu. uzreiz pēc konča dodamies ceļā uz Maskavu.

( Dižā Novgoroda )