![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tesa bija otro gadu pēc kārtas uzaicināta uz Velnio Akmuo un mēs gluži tāpat kā pērn, izmantojām to, lai mazliet paeksplorētu braļuku zemi. tā kā festivāla pilsētiņu - Anikšķus izpētījām jau pagājšgad, tad šoreiz bija plāns doties uz Molētas reģionu - Lietuvas ezeru zemi + apmeklēt Etnokosmoloģijas muzeju.
doma bija izbraukt 4dien pa dienu un kko paekskursēt pirms Shining konča, bet mēs aizsēdējāmies Trīs pavāros, kur mūs dzirdināja ar limonādēm, baroja ar maizēm un zupām (nekur nebija bietes) utt., tāpēc izbraucām tikai ap sešiem. ieradāmies Devilstounā tieši uz Shining. tā bija vienīgā grupa festivālā, par kuru mums bija kaut cik neliela interese un vēlme dzirdēt. jāatzīst, ka pirms 6 gadiem Skaņu Mežā viņi likās daudz krutāki. pirmo nakti nogulējām festivālā, bet no rīta, kad saule sāka pārvērst telti siltumīcā, fiksi savācām mantiņas un laidāmies projām.
ceļš no Anikšķiem uz Molētu ļoti skaists, bet es priecājos, ka man nebija jāstūrē. bez skaistuma, tas bija arī vēl ar ne visai kvalitatīvu segumu, šaurs (vietām asfaltēts tikai vienas mašīnas platumā), ļoti līkumains un ļoti paugurains.
Molētu tūrisma informācijas centrs, kur dabūjām reģiona karti http://www.infomoletai.lt/en
Molētas ielās
baznica
puķes un knaģīši
Inturkes koka baznica. Inturke ir mazs ciematiņš netālu no Molētas
tur tādi smuki bruģīši pie tās baznicas
lodziņi arī glīti
iekšskats
krāso solus
burvīga vieta - Kertuojas pilskalns, pie Kertuojas ezera
es gan biju cerējusi ka no kalna būs smuks skats pāri ezeram
bet to varēja redzēt vien pa šādu spraudziņu starp kokiem
toties pilskalna pakājē bija jauka pludmalīte ar ļoti romantisku gaisotni, kurai bija grūti pretoties
vēl tur bija ūdens, silts kā čuras. un ļoti sekls krasts, mēs tā arī neiegājām dziļāk par jostasvietu, jo bija slinkums
tur bija tik jauki, ka ilgi negribējās doties prom
ēdām persikus
karājāmies kokos
līdz beigu beigās braucām tālāk un trāpījām nelielu, ar vecu bruģi bruģētu grantinieka posmu. ceļi vispār turpināja būt šauri, līkumaini, pauguraini, nepārredzami, bet ainaviski ļoti glīti.
izbraukājāmies gar vēl visādiem ezeriem un no citas puses atkal iebraucām Molētā, jo mums vajdzēja bankomātu un proviantu
tālāk virzījāmies uz Etnokosmoloģijas muzeja pusi, pirms tam vēl apskatot kkādu etnogrāfiskas observatorijas atdarinājumu, kur mazliet oda pēc krīvu krīvu padarīšanām
http://www.infomoletai.lt/en/tourism/pl
ze old gāds end ze ņū gāds
nopeldējušies Gilužī (tur bija ļoti, ļoti dzidrs ūdens) devāmies padzert kafiju/tēju
iestādījumā ar nosaukumu Zodiaks. izkārtais vēzis radīja pārdomas par to vai viņi maina zodiaka zvērus atbilstoši zvaigžņu kustībai, jebšu iestādījuma īpašnieks/bērns/laulenis ir vēzis pēc horoskopa
pēc tam jau bija gandrīz pienācis laiks mūsu ekskursijai pa Etnokosmoloģijas muzeju. kurā man nācās lielā mērā vilties. viņiem tur ir dienas un nakts ekskursijas. nakts ekskursijās, pie skaidrām debesīm, var skatīties teleskopā uz debess spīdekļiem. tā kā izrādījās, ka ekskursijas jāpieteic pāris nedēļas iepriekš, tad nakts ekskursijā mēs netikām. toties mūs pielika klāt leišiem dienas ekskursijā, solot audiogidu angļu valodā (bez gida tur vispār nelaiž, ekskursijas notiek tikai grupās un ar gidu). diemžēl audiogids izrādījās pilnīgs sūds. lielāko daļu pavadījām garlaikojoties un gaidot kad gids beigs savu lietuvisko stāstījumu. eksponāti likās interesanti, bet nekur nav ne rindiņas citā valodā - viss ir tikai lietuviski. es par to jau gānījos pērn, Anikšķu zirgu muzejā, bet tur vismaz viss bija vairāk vai mazāk saprotami un interesanti vnk pašam klīstot un apskatot. kas man aizšāva vēl papildus nīgrumu ir tas, ka tas muzejs visnotaļ nesen ir par Eiropas naudu renovēts un modernizēts, turklāt sludinās kā vienīgais tāda veida muzejs Eiropā. vai tad tiešām nevarēja informāciju dublēt vismaz angliski un krieviski? karoč Lietuva ir pasaules centrs un visiem ir jāzina lietuviešu valoda. starp citu "recepcijas" meitene, kas reģistrē ekskursijām angliski nerunā, krieviski runā vāji (mēs mēģinājām laicīgi pieteikt ekskursiju zvanot uz turieni, bet neviens necēla. tad Kārlis aizrakstīja epastu, ka nevarot sazināties ar viņiem via phone, uz ko tika atbildēts (tad kad jau bijām mājās), ka viņu via phone esot tāds un tāds (seko numurs). gids it kā runā gan angliski, gan krieviski, bet ar tik nesaprotamu akcentu, ka manai ausij tas praktiski neatšķīrās no lietuviešu valodas. es ļoti brīnos, ka muzeja mājaslapā ir pieejama informācija latviski http://www.etnokosmomuziejus.lt/ves
bijām drusku par ātru, tāpēc kavējām laiku muzeja ārpusē esošajā saules sistēmā - http://www.diena.lv/pasaule/lietuvas-et
Jupiters
ekspozīcija izkārtota pa tādiem stāviem, nekur aizklīst no gida nav ieteicams, jo durvis uz atslēgām, viss atveras un aizveras kā gids virzās
skats no augšas. apkārtne tur ir brīnumskaista
selfijs
skats uz saules sistēmu no augšas
ārā iešana notiek pa citu izeju un izrādījās, ka futūristiskās celtnes aizmugurē ir mazs, jauks, folkārta/naivisma stilā ieturēts dārziņš
un burvīgs skats uz ezeru lejā
sēžambluķēns ar seju
pēc muzeja nolēmām doties atpakaļ uz Kertuojas ezera jauko vietiņu, lai gan info stends (diezgan nesaprotams, jo visā tai ezeru jūklī nebija punkta "you are here") vēstīja, ka apkārtne ir pilna ar teltsvietām pie daudzajiem ezeriem. mūsu vietiņa izrādījās brīva, bet tā kā bija piektdienas vakars, tad blakus pludmalītēs bija pilns ar cilvēkiem. izskatījās pēc kkādas nopietnas ballītes. par laimi krasts ir gana kokains, kas laikam jau aizturēja skaņu un ballīte mūs pārāk netraucēja.
tuvākie kaimiņi ko redzējām, lai gan krasta līnijā saskaitīju vismaz 12 ugunskurus
šis ir mūsējais
blakus teltij bija arī vesels viens jāņtārpiņš
ideāla vieta teltij - ēniņā varēja nogulēt līdz 11iem bez jebkāda siltumnīcas efekta
izgulējušies, izvīstījušies un pakafijojuši/patējojuši Molētā, lēnām bīdījāmies atpakaļ uz Devilstounu, pa ceļam piestājot Alantā
bez baznīcas un veca kroga, gan tur vairāk arī nekā nav
tālāk, pa ceļam, redzējām stārķu armādu un pasēdējām nelielā pilskalniņā. ko redzēt tur nebija, bet tur bija jauki.
Devilstons
jauns ģimenes draugs
kad Tesa bija nospēlējusi, drusku patusējām un taisījāmies mājās. atpakaļ braucot ņēmām paraugu iepriekšējā braucienā un braucām caur Biržiem (Skaistkalni), lai pieņemtu vēlīnu peldi Širvēna ezerā.
+/- turpmaršruts
karoč, rezumējums tāds - Austrumaugštaitijas daba ir brīnumskaista, bet leišiem vajadzētu mācīties no igauņiem kā attīstīt nelietuvietim draudzīgu tūrismu. un mācīties arī valodas. un celt zināmu inteliģences līmeni (igauņiem teltsvietas/atpūtas vietas dabā ir daudz kārtīgākas, tīrākas, sakoptākas un apgreidotākas. 95% vietu ir pieejama informācija vairākās valodās, tūrisma informācijas centros dabūjamās kartes un bukleti ir daudz jēdzīgāki un ar izvērstāku informāciju, turklāt lielākā daļa pat tīrā latviešu valodā). vispār man ļoti gribētos apmeklēt etnokosmoloģijas muzeju igauņu izpildījumā. kas attiecas uz inteliģences līmeni, man vēl nekur līdz šim nebija gadījies, ka veikalā, pie kases maksājot, veikala darbiniece mēģina mani nogalināt ar iepirkumu ratiem iespiežot šaurajā ejā un šo savu izdarīšanos vēl pavadot ar bubināšanu (un tā pat nebija Maksima).
doma bija izbraukt 4dien pa dienu un kko paekskursēt pirms Shining konča, bet mēs aizsēdējāmies Trīs pavāros, kur mūs dzirdināja ar limonādēm, baroja ar maizēm un zupām (nekur nebija bietes) utt., tāpēc izbraucām tikai ap sešiem. ieradāmies Devilstounā tieši uz Shining. tā bija vienīgā grupa festivālā, par kuru mums bija kaut cik neliela interese un vēlme dzirdēt. jāatzīst, ka pirms 6 gadiem Skaņu Mežā viņi likās daudz krutāki. pirmo nakti nogulējām festivālā, bet no rīta, kad saule sāka pārvērst telti siltumīcā, fiksi savācām mantiņas un laidāmies projām.
ceļš no Anikšķiem uz Molētu ļoti skaists, bet es priecājos, ka man nebija jāstūrē. bez skaistuma, tas bija arī vēl ar ne visai kvalitatīvu segumu, šaurs (vietām asfaltēts tikai vienas mašīnas platumā), ļoti līkumains un ļoti paugurains.
Molētu tūrisma informācijas centrs, kur dabūjām reģiona karti http://www.infomoletai.lt/en
Molētas ielās
baznica
puķes un knaģīši
Inturkes koka baznica. Inturke ir mazs ciematiņš netālu no Molētas
tur tādi smuki bruģīši pie tās baznicas
lodziņi arī glīti
iekšskats
krāso solus
burvīga vieta - Kertuojas pilskalns, pie Kertuojas ezera
es gan biju cerējusi ka no kalna būs smuks skats pāri ezeram
bet to varēja redzēt vien pa šādu spraudziņu starp kokiem
toties pilskalna pakājē bija jauka pludmalīte ar ļoti romantisku gaisotni, kurai bija grūti pretoties
vēl tur bija ūdens, silts kā čuras. un ļoti sekls krasts, mēs tā arī neiegājām dziļāk par jostasvietu, jo bija slinkums
tur bija tik jauki, ka ilgi negribējās doties prom
ēdām persikus
karājāmies kokos
līdz beigu beigās braucām tālāk un trāpījām nelielu, ar vecu bruģi bruģētu grantinieka posmu. ceļi vispār turpināja būt šauri, līkumaini, pauguraini, nepārredzami, bet ainaviski ļoti glīti.
izbraukājāmies gar vēl visādiem ezeriem un no citas puses atkal iebraucām Molētā, jo mums vajdzēja bankomātu un proviantu
tālāk virzījāmies uz Etnokosmoloģijas muzeja pusi, pirms tam vēl apskatot kkādu etnogrāfiskas observatorijas atdarinājumu, kur mazliet oda pēc krīvu krīvu padarīšanām
http://www.infomoletai.lt/en/tourism/pl
ze old gāds end ze ņū gāds
nopeldējušies Gilužī (tur bija ļoti, ļoti dzidrs ūdens) devāmies padzert kafiju/tēju
iestādījumā ar nosaukumu Zodiaks. izkārtais vēzis radīja pārdomas par to vai viņi maina zodiaka zvērus atbilstoši zvaigžņu kustībai, jebšu iestādījuma īpašnieks/bērns/laulenis ir vēzis pēc horoskopa
pēc tam jau bija gandrīz pienācis laiks mūsu ekskursijai pa Etnokosmoloģijas muzeju. kurā man nācās lielā mērā vilties. viņiem tur ir dienas un nakts ekskursijas. nakts ekskursijās, pie skaidrām debesīm, var skatīties teleskopā uz debess spīdekļiem. tā kā izrādījās, ka ekskursijas jāpieteic pāris nedēļas iepriekš, tad nakts ekskursijā mēs netikām. toties mūs pielika klāt leišiem dienas ekskursijā, solot audiogidu angļu valodā (bez gida tur vispār nelaiž, ekskursijas notiek tikai grupās un ar gidu). diemžēl audiogids izrādījās pilnīgs sūds. lielāko daļu pavadījām garlaikojoties un gaidot kad gids beigs savu lietuvisko stāstījumu. eksponāti likās interesanti, bet nekur nav ne rindiņas citā valodā - viss ir tikai lietuviski. es par to jau gānījos pērn, Anikšķu zirgu muzejā, bet tur vismaz viss bija vairāk vai mazāk saprotami un interesanti vnk pašam klīstot un apskatot. kas man aizšāva vēl papildus nīgrumu ir tas, ka tas muzejs visnotaļ nesen ir par Eiropas naudu renovēts un modernizēts, turklāt sludinās kā vienīgais tāda veida muzejs Eiropā. vai tad tiešām nevarēja informāciju dublēt vismaz angliski un krieviski? karoč Lietuva ir pasaules centrs un visiem ir jāzina lietuviešu valoda. starp citu "recepcijas" meitene, kas reģistrē ekskursijām angliski nerunā, krieviski runā vāji (mēs mēģinājām laicīgi pieteikt ekskursiju zvanot uz turieni, bet neviens necēla. tad Kārlis aizrakstīja epastu, ka nevarot sazināties ar viņiem via phone, uz ko tika atbildēts (tad kad jau bijām mājās), ka viņu via phone esot tāds un tāds (seko numurs). gids it kā runā gan angliski, gan krieviski, bet ar tik nesaprotamu akcentu, ka manai ausij tas praktiski neatšķīrās no lietuviešu valodas. es ļoti brīnos, ka muzeja mājaslapā ir pieejama informācija latviski http://www.etnokosmomuziejus.lt/ves
bijām drusku par ātru, tāpēc kavējām laiku muzeja ārpusē esošajā saules sistēmā - http://www.diena.lv/pasaule/lietuvas-et
Jupiters
ekspozīcija izkārtota pa tādiem stāviem, nekur aizklīst no gida nav ieteicams, jo durvis uz atslēgām, viss atveras un aizveras kā gids virzās
skats no augšas. apkārtne tur ir brīnumskaista
selfijs
skats uz saules sistēmu no augšas
ārā iešana notiek pa citu izeju un izrādījās, ka futūristiskās celtnes aizmugurē ir mazs, jauks, folkārta/naivisma stilā ieturēts dārziņš
un burvīgs skats uz ezeru lejā
sēžambluķēns ar seju
pēc muzeja nolēmām doties atpakaļ uz Kertuojas ezera jauko vietiņu, lai gan info stends (diezgan nesaprotams, jo visā tai ezeru jūklī nebija punkta "you are here") vēstīja, ka apkārtne ir pilna ar teltsvietām pie daudzajiem ezeriem. mūsu vietiņa izrādījās brīva, bet tā kā bija piektdienas vakars, tad blakus pludmalītēs bija pilns ar cilvēkiem. izskatījās pēc kkādas nopietnas ballītes. par laimi krasts ir gana kokains, kas laikam jau aizturēja skaņu un ballīte mūs pārāk netraucēja.
tuvākie kaimiņi ko redzējām, lai gan krasta līnijā saskaitīju vismaz 12 ugunskurus
šis ir mūsējais
blakus teltij bija arī vesels viens jāņtārpiņš
ideāla vieta teltij - ēniņā varēja nogulēt līdz 11iem bez jebkāda siltumnīcas efekta
izgulējušies, izvīstījušies un pakafijojuši/patējojuši Molētā, lēnām bīdījāmies atpakaļ uz Devilstounu, pa ceļam piestājot Alantā
bez baznīcas un veca kroga, gan tur vairāk arī nekā nav
tālāk, pa ceļam, redzējām stārķu armādu un pasēdējām nelielā pilskalniņā. ko redzēt tur nebija, bet tur bija jauki.
Devilstons
jauns ģimenes draugs
kad Tesa bija nospēlējusi, drusku patusējām un taisījāmies mājās. atpakaļ braucot ņēmām paraugu iepriekšējā braucienā un braucām caur Biržiem (Skaistkalni), lai pieņemtu vēlīnu peldi Širvēna ezerā.
+/- turpmaršruts
karoč, rezumējums tāds - Austrumaugštaitijas daba ir brīnumskaista, bet leišiem vajadzētu mācīties no igauņiem kā attīstīt nelietuvietim draudzīgu tūrismu. un mācīties arī valodas. un celt zināmu inteliģences līmeni (igauņiem teltsvietas/atpūtas vietas dabā ir daudz kārtīgākas, tīrākas, sakoptākas un apgreidotākas. 95% vietu ir pieejama informācija vairākās valodās, tūrisma informācijas centros dabūjamās kartes un bukleti ir daudz jēdzīgāki un ar izvērstāku informāciju, turklāt lielākā daļa pat tīrā latviešu valodā). vispār man ļoti gribētos apmeklēt etnokosmoloģijas muzeju igauņu izpildījumā. kas attiecas uz inteliģences līmeni, man vēl nekur līdz šim nebija gadījies, ka veikalā, pie kases maksājot, veikala darbiniece mēģina mani nogalināt ar iepirkumu ratiem iespiežot šaurajā ejā un šo savu izdarīšanos vēl pavadot ar bubināšanu (un tā pat nebija Maksima).