*

tātad, kā jau stāv rakstīts, Pēterburgā esam no rīta un mūs ļoti viesmīlīgi uzņem Kostja. pēc brokastīm un dušām daži paliek gulēt, daži brauc uz centru. galvenais mērķis ir Ermitāža, bet tur priekšā jau milzumgara rinda. daži paliek stāvēt, lielākā Ermitāžas kārotāja aizbrauc atpakaļ uz dzīvokli gulēt, bet mēs ar Kārli ejam paklīst pa pilsētu. ārā ir ļoti jocīgi laikapstākļi - saulītē ļoti karsti, no jumtiem gāžas lāstekas un ledus blāķi, ielas klāj bieza kārta šķidras šļuras (sāli viņi tur gāž masīvi - tas tiek nepārtraukti darīts pat uz gandrīz pavisam tīrām ielām un ietvēm), tai pašā laikā ik pa brīdim pūš ledains vējš un ēnā ir āprātīgi auksti, mitri un kodīgi. bišķi pastaigājam, bet tā kā visa nakts ir pavadīta braucot busā un tur man izdevās aizmigt tikai kādus 60 km pirms Pēterburgas, iekšā ir baigais nogurums. tas vēl vairāk sagrābj, kad ieejam kaukādā baznīcā pasildīties un brīdi tur pasēžam - saņemties piecelties un iziet ārā ir ļoti grūti. tāpē laižam apakaļ uz dzīvojamo namu kompleksu "Kosmoss" un liekamies pagulēt. pēc tam izrādās, ka Jancs un Dāvo tai Ermitāžas rindā stāvējuši tik pusstundu, enīvei laiks apskatei bijis ļoti īss - kādas nepilnas divas stundiņas.
vakarā Tesai jāspēlē V-Club. vieta jauka un pretēji gaidītajam tur iekšā ir silti. dod arī daudz garšīga ēdiena un cilvēku ir gana, turklāt ir baigā sajūsmā par Tesu. kamēr Tesa kravājas, bišķi uzspēlē arī Edgars Rubenis, kurš kopš Tallinas ir pievienojies mūsu jaukajam kolektīvam. pirms konča pie Kārļa pienāk kaukāds džeks, pastāsta, ka Tesas koncerts, kurā viš bijis pirms 4 gadiem (eckur laikam video no tā konča) ir inspirējis viņu pievērsties pedāļu čiņīšanai un uzdāvina Kārlim arī kaukādu krutu savu rokdarbu ar ļoti skaistu dīzainu, turklāt. vēlāk atklājas, ka viņu sauc Kirils un viš atbrauc arī uz Maskavas koncertu.
pēc konča atgriežamies pie Kostjas, kur daži pīpē, dzer, skatās jūtjūbā šredus un tad iet gulēt, savukārt daži iet gulēt uzreiz.
nākamās dienas pēcpusdienā dodamies uz Veļikijnovgorodu.

( Sanktpēterburga )

no 24. līdz 27. fevrālim Tallinā notika festivāls Heliosphere, kurā 25.02. uzstājās arī Tesa.
notikās Von Krahl teātrī Tallinas vecpilsētā. Tesa nospēlēja labi un neko vairāk par viņiem ar pirmajā vakarā nedzirdēju. labprāt būtu paklausījusi Amenra, bet viņi spēlēja tieši pirms Tesas un mēs tai laikā diezgan histēriski meklējām, stāvvietu kur bija nolikts buss. palikšana 16eiro hostelī, kurā organizatori bija nobukojuši 5vietīgu rūmu, nevis 6vietīgu, kā mums vajadzēja. bet tāpat iegājām bez kādām problēmām un papildus piemaksām, turklāt viena gulta izrādījās mazliet platāka par pārējām un tajā ar Kārli jauki sagulējām. arī brokastīs sanāca mierīgi iešmaukt visiem. nākamajā dienā dirnējām pa Tallinu gaidot Benu Frostu - aizbraucām uz jūru/klintīm Tallinas pievārtē, tad pagulējām Mika hosteļa istabiņā diendusiņu, jo no savējā jau bijām izčekojušies un pēc tam gājām ēst uz glauno restūzi, kur dalībniekiem deva fūdu forfrī. tas bij ritīgi foršs, it īpaši ja atceras kā iepriekšējā Tallinas braucienā bija lielas problēmas ar normāla veģetāra ēdiena dabūšanu - šajā bija plaša izvēle + viss ar noslieci uz bioeko. un ēst varēja cik grib un var apēst vienā reizē. apkalpoja gan lēni, starp katru ēdienu apmēram pusstundas pauze, kā rezultātā tur pavadījām stundas divas un gandrīz nokavējām Benu.
svīt seksī Beniņš nospēlēja baigi smuki, smaidīja un nebija saļuļļājies kā Ventspilī. pēc tam daži klausījās Nadju, daži vienkārši kūkoja, līdz bišķi pāri pusnaktij devāmies ceļā uz Pēterburgu.
braucās negaidīti ilgi, toties uz robežas viss izgāja neticami gludi un raiti, cik nu tas vispār uz Krievijas robežas ir iespējams. ap 9iem-10iem no rīta, ja pareizi atceros, bijām Pēterpilī un devāmies uz Kostjas mitekli dzīvojamo namu kompleksā "Kosmoss", lai piejemtu dušu, iekostu un nedaudz relaksētos.

( Tallinn )

apdeitots ar video no Tallinas: TESA- P48 LIVE@Von Krahl_Heliosphere.mp4

vakarrīt, savilkusi mugurā 17 gab apģērba gabalus (ieskaitot virsdrēbes), braucu dzīvoties pa Dabaszirgiem un pavadīju tur lielisku, mierpilnu, priecīgu un iedvesmojošu dienu. izjājām pa fantastiski skaisto, piesnigušo mežu (meži ap Līgas māju ir gandrīz tikpat smuki, ka visskaistākie meži pasaulē - tie, kas ap Smilteni). sākumā bijām runājušas, ka būs tikai soļi un mierīgi rikši, bet neizturējām un laidāmies arī lēkšos. kad atjājām atpakaļ, tad jūdzām Naudiņu kamanās - tas zirgs ir īsta konfekte! nodzīvojāmies vairāk nekā stundas četras pa āru, beigās vēl sabarojām zirgus un gājām iekšā ēst un pļāpāt.
nekādas jaunas NH gudrības gan nesamācījos, vienkārši baudījām dienu un kopā būšanas priekus. un tagad man ir vēl viens paraugmammas piemērs - nu tas, kāda mamma es gribētu būt, kad man būs bērns - tik rāma un mierīga un adekvāta (pirmais ir kushette_femini). ir tik forši redzēt, ka bērns un māte nepārtraukti viens otru nemoca, nerausta un nenomāc. diemžēl šitādus nelabus piemērus man nācies redzēt krietni vairāk.

kad tiku atvesta atpakaļ uz Rīgu bij pats laiks iet uz mēģtelpas koncīti, kur arī ļoti noderēja virsū savilktie 17 gab apģērba gabali. koncis bija jauks un mīlīgs - patīkams atmosfērijs, tēja un kūkas. BET - ja pavēsā pirmdienas vakarā, vietā, kur nav nekādu citu izklaides iespēju un normālas tualetes, ir paredzēts uzstāties četrām grupām, tad būtu ļoti jauki, ja viņas prastos un censtos nespēlēt tik šausmīgi ilgi un vēl ilgāk pārkrāmēties. Luis Allegre diezgan labi patikās - iepriekš nebija gadījies dzirdēt. a Tesai diemžēl atkal vajadzēja tās bezgalīgi garās, masturbējošās beigas ievilkt, tas gan man galīgi nepatīk.

eckur Naudiņš

man joprojām džinkst ausis un nav atgriezusies īsti normāla dzirde kopš aizvakardienas koncerta. Tesa nospēlēja ļoti, ļoti kruti, bet troksnis bija tāds, ka vienā brīdī man likās, ka nupat, nupat man paliks tikai bilde un es nedzirdēšu vispār vairs neko. nu, ka tā skaņas intensitāte pārkāps kaukādu manu ausu robežu un iestāsies pilnīgs klusums. nujā, bet kā jau teicu koncis lielisks (vispār viņiem pēdējā laikā atkal forši konči), vienīgi bišķi besī, ka viņi sākuši pašas beigas par daudz izstiept. šoreiz vēl tā neko, bet Depo koncī gan bija tāda kā bezgalīga bezejakulācijas masturbācija noslēgumā.

eckur radio Naba šodien astotā dzēdē. šajā sakarībā apmēram pēc stundiņas Nabas studijā uzstāsies Zemnieks un Kosmoss. videotiešraide rādiō mājaslapā.
toties vakarā Nabaklabā jubilejas koncertā spēlēs Tesa. spēlēs arī vēl viskas cits, no kā man baigi ziņkārojas dzirdēt Arvīdu Celleru. pieļauju gan, ka ātri apniks.

apdeits: ZK spēlēs tūlīt, jo Voiceks kavē!

labrīt. vakars izvērtās negaidīti jauks un dzīvespriecīgs, tikai žēl, ka viņš bija tieši vakar, jo mums šodien ir jābrauc saulgriezēt, bet man mazliet sāp galva un es joprojām jūtos pakurla.
nu, jo koncis bija zvērīgs. Tesai beidzot atkal stāv. citādi, pirms tās pauzītes viņi bija sākuši spēlēt kaukādu no pārgatavojušām zemenēm vārītu ķīseli.
un NabaKlabs likās jauks tāds, tikai tas krāsu salikums ne visai omulīgs un vietām drausmīgi smirdēja pēc skābiem kāpostiem kopā ar ceptām desiņām.

un te Jums daži tematiskie ticējumi:
Kas grib, lai visas viņa lūgšanas tiktu piepildītas, tam jānoķer sikspārnis un Jāņu naktī pulksten 12 jāiznes un jānoliek uz skudru pūžņa. Atpakaļ skrejot jāaizbāž ausis, lai nedzirdētu sikspārņa pīkstēšanu, jo tad paliek kurls. Kad skudras sikspārni saēdušas, atlikušie kauliņi jāsalasa, un tiklīdz ka no otra ko lūdz, kauliņi jāpiedur pie tā drēbēm vai rokas, un lūgšana tūlīt tiks paklausīta!

Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuzliek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem. Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita mutē un jāprasa otram: "Vai tu mani redzi?" Kad otrs atbild: "Redzu", tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa nesēju neredzēšot.

pēdējās 3,5 diennaktis es pārsvarā esmu pavadījusi braucošos transportlīdzekļos (ar uzsvaru uz Jēkaba busu un Poliju).

( eee )

p.s. starp citu Sonic Youth tik tikko izdevuši jaunu albūmu. tagad klausos. pagaidām vēl nekāds viedoklis nava.
p.s. man tagad ir saldskābmaize klāta ar poļu garšīgo sojas pastēti un sojas desu

Neurosis koncerts bija kruts, bet līdz orgasmam netiku. un visvairāk iespēra pašas beigas.
un vēl piebilstot par vakardienas konci - prieks, ka kādam ir paticis.

p.s. vēl bildes un audio materiāls

koncis sanāca jauks, labdabīgs un mīlīgs. liels paldies visiem foršajiem, kuri pagodināja mūsmājas ar savām klātbūtnēm.
man gan tagad ir mazliet paģiras un es nezinu cik adekvāti un kvalitatīvi varēšu nodoties Neurosis koncerta izbaudīšanai.

( bildz )

ja nu kāds aizmirsis vai nav pamanījis - šodien tas koncis mūsmājās

čau mani turpina saukt Inese un esmu atpakaļ no Berlīnes.

( bišk bilžk )

1) Frīzfests bija krāšņa parāde, kuras galvenā rota bija nedaudzgadīgas cilvēkveidīgas būtnes, kas demonstrēja jau iepriekš neglābjamai neveiksmei nolemtu, bet spītīgu cīņu ar gravitāciju.
vispār man grūti saprast, kā viņi šai episkajai kaujai bija sagatavojušies, jo atejas smakas pārpludinātajā bārā pārdeva tikai čurūdeņus - alu un sidru.

2) atejas smaka. tas bija, kas iepriekš nepieredzēts un visaptverošs. likās, ka atejas smaka no norises vietas velvētajiem pagrabiem lēni, bet neatlaidīgi kāpj uz augšu, gādīgi ieskaujot itin visu, kas tur atrodas.
mazliet žēl, ka tomēr netikām pāri savai vīzdegunīgajai nepatikai pret ļoti koncentrētu šīs smakas izpausmi un neiegājām vīriešu tualetā, kā mums to vērtīgas pieredzes gūšanas nolūkos rekomendēja Olivers.

3) es saprotu, ka ir forši spēlēt uz saviem aparātiem un, ka nevar laist garām iespēju publiski samērīties ar pimpjiem, bet it īpaši šāda profila (skaļas mūzikas fests provinces kultūrsnamā) pasākumos vidējais statistiskais klausītājs nav ar diezko izkoptu muzikālo dzirdi un nebeidzama tehnikas pārkrāmēšana pirms un pēc katras grupas tikai veicina to, ka mūzika netiek baudīta vispār, jo vidējais statistiskais klausītājs kavē sev laiku papildus lietojot alkohōliskos dzērienus.

4) somu grupas Callisto uzstāšanās izskatījās tā, ka uz skatuves salīdis pulks par sevi ļoti sajūsminātu (un godīgi sakot, neglītu) ļaužu, bet kuru sajūsmas iemesls nav īsti izprotams. nu jo skanēja kā skan, kad govs noliek pļeku. un uz vokālistu bija vispār kauns skatīties. viņš brīžam izskatījās pēc vilkaša, brīžam pēc tāda, kam iedurts nazis mugurā un vēl ik pa laiciņam viņš it kā apvainojās un pazuda no skatuves.

5) es nesaprotu tos cilvēkus (un viņu gaumi), kuriem patīk grupa Enhet. Lomikam bija ideāls salīdzinājums - izklausās pēc kartupeļu maisa izbēršanas. nu nav tur it nekā muzikāla.

6) Tesa vakar spēlēja vecās dziesmas un es sapratu to, ka visi 3 albūmi kopā veido monolītu, majestātisku un masīvu kalnu. lielu, lepnu ar dažādām šķautnēm, nogruvumiem, čalojošiem strautiņiem un ledāju šļūdoņiem. bet jaunā programma (to, ko spēlēja Soundarcade prezentācijā un pirms Nadjas) tam visam galīgi nevelk līdzi. liekas tāda plakana un caurspīdīga.

7) lai kā arī nebūtu, bija jēga to visu pārciest, lai redzētu absolūti lielisko mirkli, kad Sīkajam (Gintam) lēnā, pašapmierināta zombija gaitā, pielavās ar alkoholu intoksicējies, par mani 2x īsāks sievieškārtas bērns un mēģina viņu noskūpstīt (laikam).

čaviņa. ja Saundarkādes prezentācijā Tesa mani mazliet garlaikoja, tad vakar atkal viss bija okei (tā pirmā dziesma gan man nepatīk vispār, tāda bezjēdzīga ļuļļināšana liekas). par Nadju man īpašu komentāru nav, kā tik vien tas, ka viņi tādi jauki un bikli cilvēki ir. pašu koncertu klausījos diezgan fragmentāri.
+ pierakstīšu, ka mans suns sver 32 kg. nu tā, lai neaizmirstas, ja nu kādreiz vajag to zināt.
+ vēl gudri ļaudis zina stāstīt, ka es šodien braukšot uz Frīzfestu, kas notiek netālu no manas dzimtenes.

šitas bija viens no visskaistākajiem TESAS končiem, kādā esmu bijusi. liekams vienā plauktiņā ar 2008. gada Skaņu Meža konci un Heartbeatsfromthesky prezentāciju.
+ droši vien tā nav sagadīšanās, ka divos no minētajiem viņi spēlēja kopā ar Edgaru Rubeni. šodien vienubrīd likās, ka viņam spēlējot atsprāgs vaļā krūškurvis un ar 7 atmosfēru spiedienu izlidos ārā visi iekšējie orgāni.
nu labi, to ka Edgars ir monstrs es zinu jau kopš 2000. gada ģitāristu sesijas.