*

*) pa ilgiem laikiem aizgāju uz jōgu. un netīšām trāpīju grūtnieču nodarbībā. tā kā aizgājusi biju, ta paliku un staipījos kopā ar veselu baru milzu vēderiem. varbūt tā ir kāda zīme?
*) biju darbā, nodarīju pēdējās pirmsatvaļinājuma lietas un uzzināju, ka man 6. augustā ir komandējums uz Cēsīm;
*) taisījām lielo krājumu iepirkšanas reidu Centrāltirgū;
*) kopā ar ex-kursabiedri bijām uz sava ex-pasniedzēja koncertu Pēterbaznīcā, kur uzmiedzām ar aci vienam citam ex-pasniedzējam. šis pārsēdās pie mums un beigās tā aizpļāpājāmies, ka mūs gandrīz ieslēdza baznīcā;
*) sēdējām kanālmalā un ēdām ķiršus;
*) Tesai bij tas koncis Depo. nospēlēja vidēji, ne baigi kruti, nedz arī slikti. pats Depo nu tā, īpašā bērnības aura ir zudusi. Guntis gan nāca aizdomīgi mīļi sveicināties. tajos laikos, kad es tur mēģināju disenes spēlēt viņš tik mīļš vis nebija (bet tas bija tik, tik, tik ļoti sen, ka tā vairs nau nekāda taisnība).

vakar bija šausmīgi gara un ļoti interesanta diena. no koncerta dzirdēju tikai savu Kārli un nospēlēja viņš patiešām forši. pēc tam viņš aizskrēja uz darbu, bet es paliku pavadīt laiku basta sabiedrībā. aizgājām ciemos (tur es darīju lietas, ko nekad nedaru - ēdu zupu ar krejumu, skatījos pa TV ziņas, kaukādas politiķu runas un tizlu franču kriminālseriāli), tad Kārlis beidza darbu, mēs aizbraucām uz Purvciemu pēc kp, a pēctam uz Kalnciemielu, kur es beidzot pirmoreiz paviesojos Pavārpuikas jaunajā restūzī (likās vienkāršs, bet tajā pašā laikā glauns, gaumīgs un elegants. mājīgs tāds). kaukur ap pusdiviem tie, uzpildījuši Pavārpuikas mašīnu ar atspirdzinošiem proviantiem, aizbrauca uz Talsiem. mēs, savukārt nolēmām iemest acs kaktiņu piektdienas nakts Vecrīgā. un tas bija viens elpu aizraujšs piedzīvojums - neatceros, kad pēdējo reizi būtu uzdzīves ugārā tur bijusi. ja viņdienās tas izskatījās tā, ka parasti cilvēki vienkārši izklaidējas un dara to pārmēru paņemot uz krūts, tad vakar likās, ka tas ir milzīgs lopu bars, kam nav ne jausmas, kas pastāv kaukas tāds, kā cilvēciska cieņa un pašcieņa. tādi vienkārši parasti cilvēki īsti nebija manāmi, visa tā masa sastāvēja galvenokārt no urlām, bezgaumīgām čiksām un jēgu pārdzērušiem bērneļiem (jeb varbūt tagad tādi ir visi vidējie cilvēki?). biš sametās arī šķērma dūša, ka pati reizēm ne daudz labāka esu pa to masu kūlusies.
izmetām riņķīti pa visām vietām, kuras pa retam mēdzam apmeklēt. nekur nemanīja nekādu dzīvespriecīgu jautrību ar mums pazīstamu cilvēku piedalīšanos (patiesību sakot dzīvespriecīgu jautrību nemanīja nekur), tāpēc kāpām automašīnā, ap četriem bijām mājā un gājām gulēt. drausmīgforša sajūta to visu vērot necik nedzerot alhōlu un esot visnotaļ labā un labvēlīgā noskaņojumā, kā arī tas, ka šodien nav pohas un nav jānoguļ visa diena, lai vispār būtu spēks no gultas iztrausties. ak jā, un tak naudu ar vispār, vispār necik nenotriecām.
par Depo gan žēl. iegājām tur pirmoreiz pēc tā slavenā remonta un tur izstās šausmīgi. ja agrāk tais drūmajās sienās likās iekodēta tāda asa, sagrābjoša un trū rokenrōlīga dzert un drāzties smaka, ta tagad tur izstās pēc kaukāda gaģušnija pasionāta pasteļtoņos priekš piedzērušiem mazuļiem. pats trakākais, ka izskatījās, ka Guntim, kurš tur spēlēja diseni, tas viss tur tā patīk.

Nu ja. Jau četri.

„tu esi sarakstā” – sms no nepazīstama numura. Nu labi. Es jau tāpat zināju, ka es nevaru tur nebūt. Visas vecās sejas. Gotfāteris (apm. 2 m garš monstrs, apm. 40 gadus vecs, melnā ādīgā tērpā), kurš sprinģo pirmajās rindās Inokentija Mārpla pavadījumā. Piena dzērāju kluba dibināšana un pirmā sapulce (es un Renarts). Starojošs Guntis ar āmuru aiz jostas dāvā man aizdomīga paskata balonus. Deniss, no kura skatiena man vnm bijis bail, šonakt baidās no manējā. Izglābju no sieviešu tualetes divus tur iesprostotus varonīgus salaspiliešus. Veco buku bars. Divas kundzes – pirms manis bijusī un pēc manis nākusī. Ugārs. Dance floors. Sienas stutēšana. Dunēšana ausīs un dūmi acīs. „Drīkst pieskarties tavam tetovējumam?” Tikai viena paciņa cigarešu. ApsargAigars piedāvājas sakot, ka šovakar ir brīvs. Mēs jau visi esam. Bārmenis Māris, viltīgi smaidot, iegāž manā alus kausā 50 g vodkas. 2 mazās ceturtdaļas tualetē. Meitenes čurājot kā ziloņi. Mārcis jau snauž atspiedies pret sienu. Pazudusi draudzene. KaimiņGačam 34.tā dzimšandiena. Fotografēšanās mānija kopā ar kkādu nepazīstamu puisi. Jaka par laimi noglabāta virtuvē. Citādi nekā. Daži tādi, kuri nav aci pret aci satikti pāris gadus. 4os no rīta ar taxi aizvizināta uz salaspili (paldies Gotfāterim), par spīti vestibulārā aparāta disfunkcijai metos iekarot ledusskapi.

Klasisks depovakars. Pēc pilnas programmas. Ar laimīgām beigām. Protams.

Šķiet mēs novecosim kopā.

eu blj
esmu lidostaa
pilniigi piedzeersusies

blj, neaceros kaa vakar/shoriit no riita nokljuvu maajaas
zinu tikai ka biju kkad naktiiuz e.b.upiisha ielas
un pirms tam depo

zinu ka man ir nobraazts celjgals
atradu kabataa no nezinkurienes tur radushos marlborp pacinju un shpickas ar uzraxtu shakalis
un atradu arii vietu kur uzpiipiipeet
peec otraas cigeretes kljuva mazliet nelabi

paldies teetim kursh bija saruupeejis pudeli borzhomi, ko izdzzeru pa clejam uz lidostu.
nepietika
blj
pilniigi neko nesaprotu
kaa var zinaat kur ir mana lidmashiina, m??????

vakardiena bija pilnigi savaadaaka nekaa biju iedomaajusies. bet vareeja arii taa. bija labi. slikti nemaz.
programma protams atkal pilna - alkohols, narkotikas, draugi [jaa depinja baarmenim bija iekodusi kaada labaa lauminja un peerkot alu vinjsh par viena alus cenu ieleeja divus, un es kaarteejo reizi sajutos kaa maajaas]

anglju valodas ieskaite bija pilniigs disasters

ai man iisteniibaa nemaz negribas neko raxtiit
galvaa ir un tur arii lai paliek