piektdiena
Posted on 2010.09.25 at 13:53
vakar bija šausmīgi gara un ļoti interesanta diena. no koncerta dzirdēju tikai savu Kārli un nospēlēja viņš patiešām forši. pēc tam viņš aizskrēja uz darbu, bet es paliku pavadīt laiku ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
basta sabiedrībā. aizgājām ciemos (tur es darīju lietas, ko nekad nedaru - ēdu zupu ar krejumu, skatījos pa TV ziņas, kaukādas politiķu runas un tizlu franču kriminālseriāli), tad Kārlis beidza darbu, mēs aizbraucām uz Purvciemu pēc kp, a pēctam uz Kalnciemielu, kur es beidzot pirmoreiz paviesojos Pavārpuikas jaunajā restūzī (likās vienkāršs, bet tajā pašā laikā glauns, gaumīgs un elegants. mājīgs tāds). kaukur ap pusdiviem tie, uzpildījuši Pavārpuikas mašīnu ar atspirdzinošiem proviantiem, aizbrauca uz Talsiem. mēs, savukārt nolēmām iemest acs kaktiņu piektdienas nakts Vecrīgā. un tas bija viens elpu aizraujšs piedzīvojums - neatceros, kad pēdējo reizi būtu uzdzīves ugārā tur bijusi. ja viņdienās tas izskatījās tā, ka parasti cilvēki vienkārši izklaidējas un dara to pārmēru paņemot uz krūts, tad vakar likās, ka tas ir milzīgs lopu bars, kam nav ne jausmas, kas pastāv kaukas tāds, kā cilvēciska cieņa un pašcieņa. tādi vienkārši parasti cilvēki īsti nebija manāmi, visa tā masa sastāvēja galvenokārt no urlām, bezgaumīgām čiksām un jēgu pārdzērušiem bērneļiem (jeb varbūt tagad tādi ir visi vidējie cilvēki?). biš sametās arī šķērma dūša, ka pati reizēm ne daudz labāka esu pa to masu kūlusies.
izmetām riņķīti pa visām vietām, kuras pa retam mēdzam apmeklēt. nekur nemanīja nekādu dzīvespriecīgu jautrību ar mums pazīstamu cilvēku piedalīšanos (patiesību sakot dzīvespriecīgu jautrību nemanīja nekur), tāpēc kāpām automašīnā, ap četriem bijām mājā un gājām gulēt. drausmīgforša sajūta to visu vērot necik nedzerot alhōlu un esot visnotaļ labā un labvēlīgā noskaņojumā, kā arī tas, ka šodien nav pohas un nav jānoguļ visa diena, lai vispār būtu spēks no gultas iztrausties. ak jā, un tak naudu ar vispār, vispār necik nenotriecām.
par Depo gan žēl. iegājām tur pirmoreiz pēc tā slavenā remonta un tur izstās šausmīgi. ja agrāk tais drūmajās sienās likās iekodēta tāda asa, sagrābjoša un trū rokenrōlīga dzert un drāzties smaka, ta tagad tur izstās pēc kaukāda gaģušnija pasionāta pasteļtoņos priekš piedzērušiem mazuļiem. pats trakākais, ka izskatījās, ka Guntim, kurš tur spēlēja diseni, tas viss tur tā patīk.
basta sabiedrībā. aizgājām ciemos (tur es darīju lietas, ko nekad nedaru - ēdu zupu ar krejumu, skatījos pa TV ziņas, kaukādas politiķu runas un tizlu franču kriminālseriāli), tad Kārlis beidza darbu, mēs aizbraucām uz Purvciemu pēc kp, a pēctam uz Kalnciemielu, kur es beidzot pirmoreiz paviesojos Pavārpuikas jaunajā restūzī (likās vienkāršs, bet tajā pašā laikā glauns, gaumīgs un elegants. mājīgs tāds). kaukur ap pusdiviem tie, uzpildījuši Pavārpuikas mašīnu ar atspirdzinošiem proviantiem, aizbrauca uz Talsiem. mēs, savukārt nolēmām iemest acs kaktiņu piektdienas nakts Vecrīgā. un tas bija viens elpu aizraujšs piedzīvojums - neatceros, kad pēdējo reizi būtu uzdzīves ugārā tur bijusi. ja viņdienās tas izskatījās tā, ka parasti cilvēki vienkārši izklaidējas un dara to pārmēru paņemot uz krūts, tad vakar likās, ka tas ir milzīgs lopu bars, kam nav ne jausmas, kas pastāv kaukas tāds, kā cilvēciska cieņa un pašcieņa. tādi vienkārši parasti cilvēki īsti nebija manāmi, visa tā masa sastāvēja galvenokārt no urlām, bezgaumīgām čiksām un jēgu pārdzērušiem bērneļiem (jeb varbūt tagad tādi ir visi vidējie cilvēki?). biš sametās arī šķērma dūša, ka pati reizēm ne daudz labāka esu pa to masu kūlusies.izmetām riņķīti pa visām vietām, kuras pa retam mēdzam apmeklēt. nekur nemanīja nekādu dzīvespriecīgu jautrību ar mums pazīstamu cilvēku piedalīšanos (patiesību sakot dzīvespriecīgu jautrību nemanīja nekur), tāpēc kāpām automašīnā, ap četriem bijām mājā un gājām gulēt. drausmīgforša sajūta to visu vērot necik nedzerot alhōlu un esot visnotaļ labā un labvēlīgā noskaņojumā, kā arī tas, ka šodien nav pohas un nav jānoguļ visa diena, lai vispār būtu spēks no gultas iztrausties. ak jā, un tak naudu ar vispār, vispār necik nenotriecām.
par Depo gan žēl. iegājām tur pirmoreiz pēc tā slavenā remonta un tur izstās šausmīgi. ja agrāk tais drūmajās sienās likās iekodēta tāda asa, sagrābjoša un trū rokenrōlīga dzert un drāzties smaka, ta tagad tur izstās pēc kaukāda gaģušnija pasionāta pasteļtoņos priekš piedzērušiem mazuļiem. pats trakākais, ka izskatījās, ka Guntim, kurš tur spēlēja diseni, tas viss tur tā patīk.