*

viss, kas šais laikos vajadzīgs - piķis, kopīgs prieks un laime. "Novērtējot jūsu centienus man palīdzēt, es un mans jaunais partneris apņēmāmies jums kompensēt summu ($US.200,000.00 ), lai jūs kopā ar mums varētu izjust prieku un laimi. Ātri sazinieties ar Kundze Alina Joyce Bama un dariet viņai zināmu, kur jums nosūtīt kompensācijas fonda bankomāta vīzu karti"

"nu viss. mazais, nevainīgais puisēns noķēris peli. pie ārdurvīm rotaļājas ar līķi"

a) ejot uz vilcienu redzēju diezgan baismīgu avāriju. nu ne pašu procesu, bet daļu no sekām. cietušie jau bija prom, gaļa ar nekur nemētājās. auto detaļas gan. sadragāta mūra siena un mašīna ielidojusi kādas mājas dārzā apmēram 20 m tālāk. Raiņa un Budeskalna ielas stūrī. kopš man ir tiesības es šitādas lietas uztveru daudz jūtīgāk. joprojām šķērma dūša par redzēto;
p) noskatījos Nijaramas pasakas. viss būtu vispār pavisam lieliski un ideāli, ja ne pēdējās ainas. bērnu izrādei ne visai atbilstoša un nav saprotams, priekš kam viņa tur piekabināta. visādi citādi ļoooti smuki un mīlīgi. scenogrāfija burvīga, gribas visus tos priekšmetus un iekārtojumu nest uz mājām. Nīmo + Makša dzīvais muzons ļoti foršs un organiski ieaudzēts izrādē;
ī) es esmu atkarīga no īsziņu rakstīšanas. telefonam sāka čakarēties pogu rinda, kurā ir burti p, q, r, s, t, u, v, w, x, y, z. pēdējās dienas nespiežas vispār necik, līdz ar to uzrakstīt normālu īsziņu nav iespējams. un tikai pateicoties tam apjēdzu cik daudz īsziņu es patiesībā rakstu un cik ļoti esmu no tā atkarīga. tās pārsvarā ir nelielas domas, idejas, sajūtas vai mazi notikumiņi, mirklīši, par kuriem gribas uzrakstīt dzīvesbiedram. tādi mazi enerģijas kamolīši, ar kuriem esmu pieradusi ikdienas gaitā apmainīties. un zvanīšana te nelīdz, tas ir kaut kas tāds, par ko man nemaz negribas runāt. cik ir mēģināts izlīdzēties ar zvanīšanu, tas parasti visu padara vēl sliktāku. kaitina. jo tas, ko vajag ir pastarpināta, mazliet laikā nobīdīta, lakoniska, koncentrēta un netieša komunikācija. šis piespiedu īsziņu gavēnis mani kaut kādā ziņā padara emocionāli mazliet nestabilu. stulbi.
kāds nezina labu, lētu un ātru telefonremontdarbnīcu, m?

bet tagad Inesīte grib ietikt atkal normālā gulētiešanas-celšanās, ēšanas, jogas un jāšanas treniņu režīmā. normālā naudas šķiešanas režīmā arī. ļoti, ļoti grib. arī darba režīmā, bet to Inesīte vēl ne visai grib. šim atvaļinājumam bišķi tāda īsuma sajūta - sezona beidzās vēlāk nekā parasti un tikko jau bija komandējums + jaunā sezona sāksies ar darbu pie pirmizrādes. tas neļaus no laiskošanās režīma lēni un nemanāmi pārplūst strādāšanas režīmā, bet visticamāk ritīgi sagrābs pie rīkles, nedos brīvi elpot un izbaudīt vasaras pēdējās nedēļas.
kas attiecas uz ēšanu, ja turpināsies kā tagad, drīz varēšu rakstīt ierakstu, ka jau kādu trešo vasaru pēc kārtas esmu normāli uzbarojusies.

ā un te lūk, mans šī rīta lielais prieks (šausmīgskaisti liekas).

šodien saņēmu jaunu anonīmu mesidžu, šoreiz no pavisam cita sveša numura. tajā stāv rakstīts: "Labdien! Inesite ir atnakusi un teica ka guntis jutoties ta neko". paliek jau pavisam jocīgi.
ā, ja kas, dzīvesbiedrs vakar uzzvanīja tam iepriekšējam anonīmo sms sūtītājām un uzprasīja, ar ko tas gods. ar Edgaru. man tas absolūti neko neizsaka. streidndž streindž streindž.

vispirms jau tā aizdomīgā zīmīte kumodē. un vakar pēcpusdienā saņēmu sms no sveša nr - kā tevi sauc. neatbildēju. šodien tas pats nezināmais vaicātājs pamodināja mani ar veselām divām īsziņām pēc kārtas - vispirms ko dari un pēc tam atkal kā tevi sauc. es tik brīnos un turpinu neatbildēt. varbūt atbildes nemaz netiek gaidītas, jo jautājuma zīmes sūtītājs nelieto.

vakardienas koncī gāja ļoti, ļoti, ļoti jocīgi. satiku daudzus sen neredzētus un nesen redzētus cilvēkus. daži nebija satikti tik sen, ka brīnījās par maniem īsajiem matiem (kaut cik gari mati pēdējo reizi man bija 2005. gadā). un, lai gan es biju pilnīgi parasta - izskatījos parasti, uzvedos parasti un jutos parasti, lielais vairums nezkāpēc izrādīja izteiktu vēlmi ar mani mīļoties, bučot mani un teikt visādas jocīgas lietas (pārsvarā glaimus un komplimentus).
bet visdīvainākais bija tas, ka mana drauga bijušās draudzenes bijusī draudzene, kuru es vispār nepazīstu, pasauca mani malā parunāties un teica, ka kāds esot teicis, ka kāds esot teicis, ka kāds esot teicis, ka man liekoties, ka viņai pret mani kaut kas esot, bet patiesībā neesot. to, ka meitenes ir neapšaubāmi virtuozas kluso telefonu spēlētājas es gan zināju jau sen. man arī bērnībā tā spēle patika.

bet tagad man sāk likties, ka dīvainības cēlonis nav vakardiena, bet vispārēja cilvēku jukšana prātā, jo tikko saņēmu savādu vēsti no kāda puikas, kuru esmu dzīvē satikusi tikai pāris reizes un pret kuru bišķ vairāk nekā pirms gada ļoti nelādzīgi izturējos t.i. piedzēros, nogrābu un pametu (un par to man ļoti kauns).

ai, man bija viskascits vēl un savādāk sakāms, bet es ļoti atvainojos - es vakar piedzēros un lieliski pavadīju laiku un šodien gāju uz darbu un tik pirms brīža atbraucu mājās un es absolūti nespēju sakoncentrēties savākt domas un vēl pierakstīt tās sakarīgā tekstā.

tā patiešām ir jocīga sajūta, kad sapnī sūti kādam īsziņu un tajā pašā mirklī pamosties no tā, ka šis cilvēks ir atsūtījis īsziņu man.
tas notika nakts vidū. uzreiz pēc atbildēšanas atkal aizmigu un ļoti daudz sapņoju par savu suni.

p.s. par pagājušās nakts sapņiem pēc Mēness Kalendāra - "Sapņi savieno pagātni, tagadni un nākotni vienā veselumā. Karmiski sapņi. Varat "pasūt" tādu sapni, kādu vēlaties. Izredzes nokļūt kāda cita cilvēka sapnī."

es nesaprotu kā cilvēks var būt tik nežēlīgs un atsūtīt man šitādu vēsti: "man prieksh Tevis baigais paarsteigums dzimshanas dienaa.. labi, tagad nav laika raxtiiT!!!". jo īpaši, ja līdz dzimšansdienai jāgaida vēl gandrīz pusotrs mēnesis.

pohu radošais potenciāls (PRP) nozīmē pikniku dārzā grilējot dažādus kulinārijas brīnumus - šampinjonus majonēzē, burkānus medū, sojas šašliku, baklažānus un cukini. šitādas ir vienas no foršākajām iedomājamākajām dienām - nu, kad visi pēc kopīgas vakardienas pamazām, pa vienam vien, savācas atkal manās mājās un par kopīgajiem piedzīvojumiem smīkņādami, pīpējot un rāmi sūcot aliņu, sildās svētdienas saulītē.

šīs dienas lieliskākā saņemtā ziņa ir "Tu esi ļoti skaista. Kamdēļ tu esi pilnīga maita?". par tās pirmajā daļā esošo apgalvojumu šaubos, bet uz otrajā daļā esošo jautājumu atbildes man nav. maita gan esmu. par pēdējo dienu uzmešanu, ignorēšanu un meliem manu galvu varētu vēlēties nokost vismaz kādi trīs vīrieši.

vēl laimīgāku mani dara fakts, ka mans ļasiks ir atkal pie manis. ar jaunām mehāniskajām disku bremzēm, saeļļots un tīrs. nu gandrīz tīrs, jo manas asinis no iznesuma Kaimiņš speciāli nenomazgāja.

UPD: vispār jau nemaz tāda baigā maita es neesmu gan. tikšanos par vienu dienu uz priekšu pārceļ ne tikai maitas. neatzvana un uz kino neaiziet arī.

"pesiskeptinesons ir pesimistiski un skeptiski noskaņota Inese Grīnberga."
teica Digna 2006. gada 23. oktobrī, plkst. 19:48.
tagad viņa varētu teikt to pašu.

RE: salaspils
"Hi - yes i've been to the Salaspils memorial - i found the place very moving. The statues in the centre are haunting. I took pictures and recorded the tick tock of the clock. I was going to put into the song but never did. I travelled around Poland, Lithuania, Latvia and Estonia in 2003 before i moved to Vietnam.
Thanks for listening"

[4:34:25] kukainiz says: ko dari?
[4:34:34] kukainiz says: ai?
[4:35:08] kukainiz says: tu dzīvs?
[4:43:14] kukainiz says: ko dari?
[4:43:35] kukainiz says: ?
[8:43:52] kukainiz says: tu augšā?
[8:44:00] kukainiz says: ?
[8:44:12] kukainiz says: piecēlies?
[10:51:13] kukainiz says: aaauuugšāaa
[10:51:17] kukainiz says: ko dari?
[13:36:24] TK says: tagad piecēlos

ko es daru? nu tagad gan esmu piecēlusies.
bet Žuks gan laikam guļ, jo neko neatbild.

tagad nu gan esmu nolēmusi iespītēties. un kā būs tā būs labi.

kā man pirms pāris mēnešiem ieteica cien . stereologs:

"Tu tak pate zini, kas un kā jādara. tad dari to. tas ir tik vienkārši. atmet to, kas traucē un uz priekšu."

nu ja. mhm.

un kā tikko sarunā ar Kaiju konstatējām - mēs visi esam viens otra vērti. jo esam cilvēki.

 

vakarā braukšu uz kalnu vēdināt galvu. iepriekšējoreiz šis process tika traucēts. šoreiz es neļaušos.

Nu ja. Jau četri.

„tu esi sarakstā” – sms no nepazīstama numura. Nu labi. Es jau tāpat zināju, ka es nevaru tur nebūt. Visas vecās sejas. Gotfāteris (apm. 2 m garš monstrs, apm. 40 gadus vecs, melnā ādīgā tērpā), kurš sprinģo pirmajās rindās Inokentija Mārpla pavadījumā. Piena dzērāju kluba dibināšana un pirmā sapulce (es un Renarts). Starojošs Guntis ar āmuru aiz jostas dāvā man aizdomīga paskata balonus. Deniss, no kura skatiena man vnm bijis bail, šonakt baidās no manējā. Izglābju no sieviešu tualetes divus tur iesprostotus varonīgus salaspiliešus. Veco buku bars. Divas kundzes – pirms manis bijusī un pēc manis nākusī. Ugārs. Dance floors. Sienas stutēšana. Dunēšana ausīs un dūmi acīs. „Drīkst pieskarties tavam tetovējumam?” Tikai viena paciņa cigarešu. ApsargAigars piedāvājas sakot, ka šovakar ir brīvs. Mēs jau visi esam. Bārmenis Māris, viltīgi smaidot, iegāž manā alus kausā 50 g vodkas. 2 mazās ceturtdaļas tualetē. Meitenes čurājot kā ziloņi. Mārcis jau snauž atspiedies pret sienu. Pazudusi draudzene. KaimiņGačam 34.tā dzimšandiena. Fotografēšanās mānija kopā ar kkādu nepazīstamu puisi. Jaka par laimi noglabāta virtuvē. Citādi nekā. Daži tādi, kuri nav aci pret aci satikti pāris gadus. 4os no rīta ar taxi aizvizināta uz salaspili (paldies Gotfāterim), par spīti vestibulārā aparāta disfunkcijai metos iekarot ledusskapi.

Klasisks depovakars. Pēc pilnas programmas. Ar laimīgām beigām. Protams.

Šķiet mēs novecosim kopā.