*

nakšņoju Salaspilī. gulēju Radžas istabā, viņas gultas otrajā stāvā. pamodos naktī un kādu brīdi pilnīgi nesapratu, kur un kāpēc atrodos un kāpēc zem manis kāds krāc.

šon apaļi 13 gadi kopš dzīvoju Saļikā

( divi vakari pie Daugavas )

kāds negrib nopirkt māju mums kaimiņos? kad tika tirgota cita kaimiņmāja, tur ievācās tik nepatīkami kamiņi, ka tagad gribētos foršākus
https://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/riga-region/salaspils/befgf.html

es vislaik solu sabildēt to vietu, bet nebraucu un nebildēju. rekur kāds to izdarījis https://www.facebook.com/salaspilsdienascentrs/posts/1573346979617915
un es beidzot uzzināju kā to sauc. viņiem ir arī mājaslapa http://www.kolotilovka.lv/
bet ziniet, kad tur tā staigājas - iet garām un cauri, tad tas reālais skats ir drusku savādāks nekā šajās bildēs.

Man laikam ļoti patika "Akmeņi manās kabatās". un man patika, ka mēs nokavējām uz viņiem aiziet, kad tos rādīja galvaspilsētā. bija tā neierasti jauki svētdienas pēcpusdienā "uz kino" Salaspils kultūras namā pa divi eiro.

vakar biju ciemos (Mūrnieku iela izrādās ir ļoti glīta iela), pēc tam Aptiekā (Annas koncis bija foršs) , pēc tam Čipsiks paziņoja, ka mums esot jāizmitina kaut kāds vācietis pie sevis, jo viņš to gribot nākamajā rītā vest ekskursijā pa Salaspili. rezultātā viņi sēdēja virtuvē, trieca Kārļa vecāku mājas vīnu un ēda manu ātro dārzeņu-rīsu sauķi un treknās svaigēdāju bumbiņas. no rīta gan Čipsiks nebija pārāk nasks uz sava vācieša savākšanu, kas man drusku pabojāja dienas plānus (nepaspēju pie zirdziņa pirms darba). vācietim gan nebija nekādas vainas - viņš bija mierīgs un jauks.

kas attiecas uz ŠO, par mani nāca apgaismība un es izdomāju kādu grupu es gribu aicināt un to arī izdarīju. vienīgā problēma, ka vasara beidzās un tuvākās nedēļas nogales ar jau aizņemtas, tāpēc varbūt nāksies to atlikt uz pavasari, jo tusēt dārzā ir foršāk, nekā netusēt. cerams viņi līdz tam nepaliks pārāk lepni, slaveni un iedomīgi.

man tagad ir kkāda pohīga sajūta, lai gan nevarētu teikt, ka es dzēru.

Dāmas un kungi, vēlos jums pastāstīt, ka vakar piedzīvoju foršāko salūtu mūžā. Mani gan pārsteidz, ka bija Salaspilī jānodzīvo 10 gadi, lai līdz tam nonāktu, jo par spīti tam, ka še esmu sagaidījusi vairākus Jaunos Gadus, uz dambja, ārpus pilsētas, gadumijā vēl nebiju bijusi. Mašīnu nolikām pie Ako un pagājāmies pa dambi uz Salaspils pusi un tur nu tas bija - pilns perimetrs salūta. skaties, uz kuru pusi gribi - visur šauj. sajūta kā tādā sirreālā karā. ok, uz Ikšķiles pusi koki bija priekšā, bet Salaspils, Daugmale, Ķekava un tuvāk Dārziņu meža koku galiem, arī Rīgas, raķetes bija visas mūsu acu rīcībā. Jāpiebilst, ka visu šo jums tik aizgrābti klāsta cilvēks, kam vispār neinteresē salūti, kurš tos uzskata par bezjēdzīgiem un nekad nevēlas speciāli doties skatīties uguņošanas.
Ja izvēlaties nākamās vai kādas vēl tālākas gadumijas salūtu vērot no Salaspils dambja, iesaku, ar ledu pagatavota bērnu mohito vietā, līdzi labāk ņemt siltu tēju termosā. tur tomēr pūš, pat, ja decembris ir izvēlējies uzvesties kā marts.
katrā ziņā dambis izrādās ir ideāls ne tikai perseīdu plūsmas ķeršanai, vēja (virs 20 m/s) pelžu pieņemšanai un veloizbraucieniem.

p.s. un es ļoti lepojos ar Radžu. viņa kā allaž bija imūna pret visu to trako troksni un mazliet apgrūtināja salūta vērošanu aicinot mūs mesties rotaļās ar kociņu.

Racēji pārraka gāzes vadu. Nav apkures. Suns pa pagalmu dzīvojoties saelpojās gāzi.

vispār tiem tranšeju racējiem un mašīnu dauzītājiem uz mūsu ielas baigi neiet. vispirms sadauzīja Golfam to stiklu, traktorists no savas kabatas maksā 90 latus. mūsu trakā kaimiņiene uz viņiem vairākas reizes dienā bļauj - tikai pamēģiniet sabojāt man sētu, viņa maksā 2200 latus. divtūkstošdivsimtlatus! DIVTŪKSTOŠDIVSIMTLATUS!!! (t.i. tā viņa uz viņiem bļauj, kad vien viņai nav slinkums un uz bļaušanu slinkuma viņai nav nekad). savukārt šopēcpusdien, viņi ne ta nejauši aizbēra kanalizācijas aku, ne ta pārrāva ūdensvadu, bet rezultātā mums ir applūdis pagrabs, bet viņus drāž priekšniecība. tas racējtraktors vispār ir šitai ielai daudz par lielu un man ir tiešām žēl skatīties, ka tas nabags mēģina te izgrozīties, neko vairāk nesabojājot. katrā ziņā par spīti visām pārestībām, man ir to vīriņu žēl.

pirms ~nedēļas mūsu ieliņas vidū izraka bedri un pazuda. tipa ūdensvada vilcēji. visām mūsu ieliņas mājām ir savi dziļurbumi un neviens nav pasūtījis pieslēgumu pilsētas ūdensvadam. mūsu ieliņa ir samērā dubļaina un lēni žūstoša, kuru pirms pāris gadiem, pēc ilgas kļančīšanas nobēra ar šķembām, tādējādi padarot kaut cik izejamu un izbraucamu.
šodien rakšanas darbi atsākās. tranšeja izrakta jau gandrīz līdz mūsu mājai. kaimiņa mašīna jau noslīka dubļos. kad braucu pie zirga, knapi tiku ārā no pagalma, jo priekšā aizlikta tehnika. braucot mājās tehnika (un tranšeja) bija izpletusies vēl labu gabalu uz priekšu, tāpēc mašīnu nobraucu gabaliņu tālāk, mazā placītī starp divu kaimiņu sētām. viens no tranšejistu brigādes vēl palūdza iebraukt placītī dziļāk, lai viņi tiekot garām, ko arī laipni izdarīju. es viņam vēl prasīju vai rīt tikšu ārā, šams teica, ka jā, noteikti un gan jau jūs brīdinās, kad būs iespēja netikt. uz ko es viņam atbildēju, ka šodien taču tiku ārā tikai brīnuma un sava auto mazo gabarītu dēļ un ka neviens mani nebija brīdinājis.
kad pēc kādas stundas mājās nāca vīrs, tad nobrīnījās kāpēc mašīna tik debīli nolikta. es gan nejutos īpaši debīli nolikusi, apstāstīju situāciju un nospriedām, ka būs labāk izbraukt Golfiņu pavisam ārā, uz lielās ielas. tad atklājās, ka es patiešām neesmu debīli nolikusi mašīnu. viņu debīli ir nolicis traktors. t.i. braucot atpakaļgaitā sametis slīpi, uzmetis uz sniega čupas un izdauzījis pakaļējo stiklu. mums ir traktorista telefona numurs un lieciniece.

bet pasakiet, man, lūdzu, kāpēc decembra beigās, kaukādā ieliņā x, kas nevienam nekad nav interesējusi ir pēkšņi jāvelk pilsētas ūdensvads, kuram neviens no ieliņas iedzīvotājiem negrib pieslēgties un kāpēc par to nevar brīdināt ielas iedzīvotājus, kuri tomēr vēlas izkļūt no saviem īpašumiem gan kājām, gan ar automašīnām?

f) saules tēja ar filadelfiem un piparmētrām ir vēl foršāka nekā ar pojenēm;
v) vasaras jau tā parasti paiet ātri, bet šogad liekas ka viss notiek paātrinājumā. jau pagājšnedēļas sākumā Rīgā uzskrēju virsū nepārprotami ziedošai liepai. tas mani zināmā mērā skumdina;
z) šodien lasot dārzā zemenes domāju par to, ka forši, ka mums nesanāca uz Rīgu pārvākties;
m) es nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz jādelēšu pa to mežiņu, uz kuru suni vedam staigāt, bet šodien es to darīju (un 1dien arī). nākamnedēļ ir plāns mēģināt aizjāt līdz Botāniskajam dārzam;
t) rīt jānostrādā pēdējā šīs sezonas izrāde. nevaru sagaidīt, kad būs noticis tas un vēl tas, ka būs pati no sevis uzrakstījusies ATA karnete Oblomovam un izgludinājusies Garā dzīve.

mīļie draugi, nopērciet, lūdzu, kāds mūsu kaimiņmāju. baigi gribas foršus kaimiņus blakus.
http://www.ss.lv/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/riga-region/salaspils/adkxi.html

vakar palika 10 gadi kopš dzīvoju Saļikā. ziniet, man patīk. tagad, kad mums būs atsevišķa virtuve un vispār viss atsevišķs, šai pašā mājā, patiks vēl vairāk.

pusnakts salta, nepilna pilnmēness apmirdzētā Salaspils memoriālā.
jēziņ, kā man ir noriebies aukstums.

Salaspilī visu dienu bieza migla un atverot logu smird pēc hlora.

vienkārši lieliski pavadīta Mārtiņdiena (bez neviena Mārtiņa) un šī vakara atklājums - spēle Dixit (noteikti drīkst man uzdāvināt).

p.s. ja aizvēsturiskajos laikos bija interesanti tusēt un nedzert (jo dzert vēl nebija sākts), senajos laikos tusēt bija interesanti tikai dzerot, viduslaikos bija garlaicīgi tusēt gan dzerot, gan nedzerot, tad jaunajos laikos atkal ir interesanti tusēt nedzerot.

sajutos mazliet kā laika mašīnā.
no vienas puses liekas, ka tas viss ir vēl tepat blakus. bet patiesībā jau miljards gaismas gadu attālumā. un turpina attālināties.

( ilustrētā pirmdiena )

sajūta gandrīz kā Ziemassvētkos. gan tāpēc, ka beidzot ārā ir kautkas, kas izskatās pēc īsta sniega, gan tāpēc, ka braucu uz pastu pēc sīkpakas, domāju, ka tur būs manas lētās kontaktlēcas, bet izrādījās ka ir skaistumskaista lakatšalle un kastīte ar mince pie no mūsu kāzu slepenās liecinieces.

( šodien. ārā. Salaspilī. )