*

7!

( bet visādi citādi (galvenokārt kaķīgi) )

Manam zhurnälim shon 7 gadi, bet kä par spìti nesträdä internets

*) 1dien pirmoreizi nolūza zobs. trešdaļzoba. ieliku mutē mazsālīta gurķīša šķēlīti, pārreiz apkožļāju un izņēmu no mutes gabaliņu zoba. bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma vai sāpēšanas vai kā tāda;
*) 2dien pirmoreizi braucu skatīties zirgu. nu pirkšanai. bet neņemšu. nav manējais. ja būtu daudz naudas un daudz zemes paņemtu, jo zirgs ļoti bēdīgs un nelaimīgs. nav labi viņam gājis šai dzīvē un turpina neiet;
*) 3dien pirmoreizi cepām paši maizi. vairāk jau Kārlis cepa, es asistēju. ar visādiem zaļumiem un olīvēm. sanāca laba, tik garoziņa nezinkāpēc šausmīgi bieza un cieta;
*) naktī no 3dienas uz 4dienu pirmoreizi iepirkāmies nakts tirgū - 700 g mellenes, 7 gab bakližāni un arbūzio.

rītdienai/šodienai pagaidām nav nekāda pirmāreize paredzēta. ā, moš, jālieliek pāra bakližāni burkā - ziemai. ja kādam laba recepte priekšautā ieslēpta, tad kāds tiek velkomēts vilkt to ārā.

*) aizvakardiena bija diezgan kreizī - dzīvesbiedra vecāki pirmoreiz brauca pasērst ar manējiem uz Saļiku. visa 5diena aizgāja mājas spodrināšanai (mans tētis ņirgājās par mums citējot Gogoli*) un visa 6diena vecāku ganīšanai. rezultātā iestājās totāls vecāku overdōzs, kuru vajadzēja noskalot ar pāris dzērieniem Zirgā;
*) vakar bija zirdziņdiena - no rīta pa ilgiem laikiem tiku uz NH treniņu pie Līgas, bet pēcpusdienā gāju apciemot Upenīti;
*) šodien dzīvesbiedrs aizdevās uz Saldu, bet es apsveru domu apmeklēt Sabot konci Dērtīdīlā. starp citu, pirms diviem gadiem viņi Rīgā spēlēja 16. maijā. es uz to konci aizgāju pēc pilnīgi šausmīgas nakts, kam bija sekojusi normāla darbdiena. bi ritīgkruta.

p.s. biju pavisam aizmirsusi, ka 6dien tak bi jublejums - 7 gadi kopš dzīvoju Saļikā!


________________________
*Pie mums brauc revidents

man ar laikam depresija (vai nu pašai sava, vai no Kārļa pielipusi) - nekādi vairs netieku ar sevi un saviem niķiem galā. nevaru nekā piespiesties darīt, kas jādara un pildīt pati sev dotus solījumus un apņemšanās. nu pilnīgi un galīgi neko. dzīvoju pēdējās nedēļas kā tāda inerta, recekļaina medūza, paijāju ego un mēģinu sevi nomierināt ar gan jau rīt, visu darīšu, viss būs. pati jau sāku sev riebties.
un manliekas, ka nekas nemainīsies kamēr neaizvāksies tas nomācošais sniegs un nebūs vismaz stabili 7 grādi plusā. lai gan tā jau ar tāda atmazka vien ir. ekh.

es te nesen rakstīju, ka Dueta Kjū tuvākajā laikā koncertēt neplāno, bet taisās nodoties mēģiem un ierakstiem. īstenībā viss ir pavisam savādāk septiņi - mēģi nenotiek, ieraksts nerakstās, bet uz koncertiem mūs aicina:
1) 27. augusts klubs Depo - 1/2H 1/2W piedāvā piedalīties kkādā jocīgā elektropasākumā;
2) 12. septembris Valka - kkāds DIY pasākums AUGĻI&DĀRZEŅI ar dažādu muzonu (laikam arī uzsvars uz elektroniku un DJ) divos stāvos, četrās zālēs. neko sīkāk pagaidām nezinām.

š) nezinu kāpēc, bet šis augusts man liek justies jau kā septembrī. varbūt rudenīgi dzestro nakšu dēļ, varbūt tāpēc, ka vakar tika uzvārīts jau pirmais cūku pupu katls, vai arī tamdēļ, ka agri satumst un zvaigznes kļūst arvien spožākas. starp citu, tagad pamazām sākas perseīdu plūsma, kas apogeju sasniegs 12. augusta naktī. šitā meteorītu lietus vērošana man ir gandrīz obligāts ikvasaras pasākums (gandrīz tāpēc, ka neatceros, kā tur bi ar pagājšgadu)

t) neliels ieskats Duetas Kю koncertā mīlīgākajā vasaras festivālā. par spīti Olivera šaubām koncis nebija ne triumfs, ne izgāšanās, bet tāds pilnīgi parasts un patīkams. par pasākumfoto lielais paldies gg, gan jau pie viņa drīz varēs lasīt/skatīt arī plašāku apskatu. kas attiecas uz turpmākajiem grupas plāniem, tuvākajā laikā koncerti nav gaidāmi. centīsimies savākties regulāriem mēģiem, lai papildinātu repertuāru (viss, protams, ir septiņi, tāpēc vajag vēl kādas septiņas dziesmas, klāt septiņām jau esošajām) un jauna singla ierakstīšanai Nabā.

( Mīlas Vasara )

p.s. konspektīvs visa pasākuma video

Kārļa dators pavisam nosprāga vakar - iekšā vairs neslēdzas. manējais šodien - šobrīd ar kādu septīto reizi mēģinot, izdevās ieslēgt safemodē. moš tā ir mums kkāda zīme (ne tikai tāda, ka beidzot jāpērk jauni kompji).
iešu laikam tagad ravēt dārzu - brīvprātīgi un pēc pašiniciatīvas - lai mammai prieks un mazāk mokas, kad atbrauks no Londonas. bet vispār parasti ravēt man riebjas un es to nekad nedaru.

agrāk man 1. marts saistījās tikai ar Šakmāri - šajā datumā, pirms 7 gadiem, sākās mūsu 3 gadu ilgais releišanšips.
kopš pagājušāgada šīs asociācijas papildina atmiņas par izbraukšanu ar riteni no mājas normālā komplektācijā, bet atgriešanos ar smadzeņu satricinājumu, lauztu degunu, pāris pušumiem, kuri pēcāk dabūja šuves un bez dažiem zobiem.

vispār man iepriekšējā gada pirmie trīs mēneši asociējas ar Nīla Janga saundtraku filmai Deadman. tāpēc, ka es viņu toreiz bieži un daudz klausījos un pati jutos kā tāds dedmens. gan emocionālā ziņā, gan, kopš 1. marta, arī fiziski.

un kaarl tikko dziedāja dziesmiņu:
Mēs tikāmies martā,
Kad pūpoli zied
Un tīrumā artā
Vējš dzied.

1) Frīzfests bija krāšņa parāde, kuras galvenā rota bija nedaudzgadīgas cilvēkveidīgas būtnes, kas demonstrēja jau iepriekš neglābjamai neveiksmei nolemtu, bet spītīgu cīņu ar gravitāciju.
vispār man grūti saprast, kā viņi šai episkajai kaujai bija sagatavojušies, jo atejas smakas pārpludinātajā bārā pārdeva tikai čurūdeņus - alu un sidru.

2) atejas smaka. tas bija, kas iepriekš nepieredzēts un visaptverošs. likās, ka atejas smaka no norises vietas velvētajiem pagrabiem lēni, bet neatlaidīgi kāpj uz augšu, gādīgi ieskaujot itin visu, kas tur atrodas.
mazliet žēl, ka tomēr netikām pāri savai vīzdegunīgajai nepatikai pret ļoti koncentrētu šīs smakas izpausmi un neiegājām vīriešu tualetā, kā mums to vērtīgas pieredzes gūšanas nolūkos rekomendēja Olivers.

3) es saprotu, ka ir forši spēlēt uz saviem aparātiem un, ka nevar laist garām iespēju publiski samērīties ar pimpjiem, bet it īpaši šāda profila (skaļas mūzikas fests provinces kultūrsnamā) pasākumos vidējais statistiskais klausītājs nav ar diezko izkoptu muzikālo dzirdi un nebeidzama tehnikas pārkrāmēšana pirms un pēc katras grupas tikai veicina to, ka mūzika netiek baudīta vispār, jo vidējais statistiskais klausītājs kavē sev laiku papildus lietojot alkohōliskos dzērienus.

4) somu grupas Callisto uzstāšanās izskatījās tā, ka uz skatuves salīdis pulks par sevi ļoti sajūsminātu (un godīgi sakot, neglītu) ļaužu, bet kuru sajūsmas iemesls nav īsti izprotams. nu jo skanēja kā skan, kad govs noliek pļeku. un uz vokālistu bija vispār kauns skatīties. viņš brīžam izskatījās pēc vilkaša, brīžam pēc tāda, kam iedurts nazis mugurā un vēl ik pa laiciņam viņš it kā apvainojās un pazuda no skatuves.

5) es nesaprotu tos cilvēkus (un viņu gaumi), kuriem patīk grupa Enhet. Lomikam bija ideāls salīdzinājums - izklausās pēc kartupeļu maisa izbēršanas. nu nav tur it nekā muzikāla.

6) Tesa vakar spēlēja vecās dziesmas un es sapratu to, ka visi 3 albūmi kopā veido monolītu, majestātisku un masīvu kalnu. lielu, lepnu ar dažādām šķautnēm, nogruvumiem, čalojošiem strautiņiem un ledāju šļūdoņiem. bet jaunā programma (to, ko spēlēja Soundarcade prezentācijā un pirms Nadjas) tam visam galīgi nevelk līdzi. liekas tāda plakana un caurspīdīga.

7) lai kā arī nebūtu, bija jēga to visu pārciest, lai redzētu absolūti lielisko mirkli, kad Sīkajam (Gintam) lēnā, pašapmierināta zombija gaitā, pielavās ar alkoholu intoksicējies, par mani 2x īsāks sievieškārtas bērns un mēģina viņu noskūpstīt (laikam).

kauliņš uz kauliņa, cīpsla uz cīpslas, asins pār asini, trīs vārnas eglē.
kā tumša nakts, caur tumšu nakti es pārnācu mājās.
pieci balti vilki pretim skrēja. pieci balti vilki, sarkanu acu.
pretim skrēja, mani neredzēja.

vēl šodien sēdēju autobusa pieturā Saļikā un, gaidot busu, glaudīju man bezkaunīgi klēpī ielīdušo kaķi-bezpajumtnieku (pie tās pieturas kādi 7 gab mitinās). garām gāja vecmāmiņa ar mazdēliņu (krievu tautības). apm. 7 gadus vecais puisēns pieskrēja pie manis, sāka paijāt kaķi, paskatījās uz mani un sauca - "vecmāmiņ, vecmāmiņ, paskaties, kādas tai meitenei smukas acis". vecmāmiņa nosmaidīja un mudināja puiku doties tālāk. puika ieraudzīja tālāk pie dīķa pīles un aizskrēja turp.
tā ļoti skaisti man tas viss kopā likās. saulīte ar tobrīd spīdēja.

šitas bija viens no visskaistākajiem TESAS končiem, kādā esmu bijusi. liekams vienā plauktiņā ar 2008. gada Skaņu Meža konci un Heartbeatsfromthesky prezentāciju.
+ droši vien tā nav sagadīšanās, ka divos no minētajiem viņi spēlēja kopā ar Edgaru Rubeni. šodien vienubrīd likās, ka viņam spēlējot atsprāgs vaļā krūškurvis un ar 7 atmosfēru spiedienu izlidos ārā visi iekšējie orgāni.
nu labi, to ka Edgars ir monstrs es zinu jau kopš 2000. gada ģitāristu sesijas.

nesen ejot caur Vērmanīti un vērojot biezo, dzelteno lapkriti, kontekstā ar notikumiem no manas dzīves, atmiņā atausa aina no Yimou Zhang filmas Hero (2002), kur lapām krītot Flying Snow cīnās ar Moon. kopš tās dienas man galvā regulāri sāka skanēt galvenā tēma no filmas saundtraka (tā autors ir Tan Dun) un beidzot es vairs nevarēju izturēt un noskatījos šito filmu kādu septīto reizi. septīto tāpēc, ka ilgu laiku tā bija viena no manām vismīļākajām filmām un laikam ir joprojām, lai gan tagad skatījos viņu kritiskāk un piekasīgāk. skaista un maģiska viņa ir. bet pārējās Yimou Zhang filmas (nu, piemēram, Zelta Zieda Lāsts utt.) mani kaut kā nav paķērušas - nu smuki ir, jā, bet tas arī viss.



p.s. par reizi, kad es viņu redzēju pirmo reizi ir smieklīgs stāsts - tas notika 2004. gada sākumā inteliģento Salaspils krievu - kurītāju kompānijā. filma bija ierunāta krieviski, bet tā kā man ir problēmas ar krievu valodas (ne)pārzināšanu, tad šādās situācijās parasti mēģinu sadzirdēt apakšā anglisko tekstu. nuvo un es biju tā sakurījusies, ka klausījos zem krievu valodas ar mokām saklausāmo mandarīnu (ķīniešu) valodu un domāju, ka visu saprotu.
pēcāk gan aizgāju noskatīties viņu kīno un vēl pēcāk rādīju gandrīz visiem saviem ciemiņiem.

1) par ASMZ konci man nav vispār nekas ko sacīt, tas bija kosmoss kkāds. visvisvislabākais no visiem daudzajiem šogad apmeklētajiem končiem. ja nu vienīgi tas, ka gribējās apsēsties. nu tā lai neviens netraucē un neaiziek un nespraucas garām. lai var mierīgi iegrimt skaņās. un rīt dabūšu savu He Has Left Us Alone but Shafts of Light Sometimes Grace the Corner of Our Rooms... vinila formātā.
2) es atkal lasu daiļliteratūru. to nevar nelasīt, jo tā ir G.G.Markesa autobiogrāfija "Dzīvot, lai izstāstītu", kas ir kkas pilnīgi lielisks. un es nešaubos, ka pienāks diena, kad es sesto (vai varbūt jau septīto) reizi ķeršos pie "Simts vientulības gadu" pārlasīšanas.
3) vakar izcepu savu ābolu pīrāgu ar Smiltenes un Saldus āboliem. jācep biežāk, jo skils krities - mīkla mazliet par cietu sanāca. bet garšīgs tāpat.
4) nākamnedēļ laikam beigsies mani pēcaksidenta zobārsta apmeklējumi. kopā tas būs izmaksājis more than 500 Ls.

manā mājā tagad ir SEPTIŅI iemītnieki un viņiem visiem kopā ir 20 kājas.

DAUDZ LAIMES VISIEM SEPTIŅIEM, MAN ZINĀMAJIEM CILVĒKIEM, KURIEM ŠODIEN IR DZIMŠANAS DIENA!!!
CITIEM ARĪ!

viss patiešām ir septiņi.
paldies, tiem, kuri atšķirībā no manis nešaubījās.

septiņi septiņi viss ir septiņi
man ir septiņi tev ir septiņi
sekss ir septiņi un bakalaura darbā arī septiņi.

bet pretīgi, ka pasniedzēji izmanto b.d. aizstāvēšanu, lai risinātu savstarpējās rīvēšanās un parādītu personīgās ambīcijas. lai arī strjoma šodien nebija un viss, protams, beidzās labi, jūtos kā caur daudzstāvu nama atkritumu vadu izlaista.
uzēdīšu pirmo pārtikas kumosu šodien, ņemšu ļasiku un braukšu pameditēt. vēl jau rītdiena priekšā.

fū. tas ir nost no manas sirds - nažu, dakšu un karošu atvilktne ir izgāzta, nu jau arī savākta un viss nolikts pie vietas. [fotoreportāža moš kkad vēlāk, jo dignai nav līdzi vada]
lai gan man šodien bija nelieli moraļņiki par to, ka pagājšnakt darīju nevis to, kas jādara, bet kko pavisam citu, tas tomēr bija ļoti radošs process un lepni varu ziņot, ka Duetai Kю ir divi jauni orģiāloriģinālsacerējumi, kuri noteikti tiks iekļauti gaidāmajā [un ļoti gaidītajā] apvienības debijas albūmā. viena nosaukums ir "Dziesma par visu pasauli", otrs savukārt nes nosaukumu "Septiņi".
tika iedziedāta arī Latvijas himna trijās pakāpēs.

+ Emīrs Āboltiņš ir ierakstīts halātā un negūst estētisku baudījumu, jo viņa attiecības ir pēc formulas: vilks idiots un trešo lietu mēs šobrīd esam aizmirsušas.

UPD: ou fāk, mēs aizmirsām vēl vienu trešo lietu - ir nevis divi jauni oriģinālskaņdarbi, bet gan trīs! trešais songs ir "Balāde par metamorfozēm".