*

labvakar, mani sauc Inese un es šobrīd esmu 38,2 grādus pēc Celsija karsta. man ir viens pureklis un viens nepabeigts bakalaura darbs, kurš jānodod rīt no rīta.
nē, es nečīkstu. es ironizēju un sarkazēju.

labvakar, vēlreiz. mani joprojām sauc Inese, tikai nu jau es esmu 38,6 grādus karsta un nešaubos, ka pavisam drīz mans ķermenis no krasā temperatūras kontrasta - liesmojošās iekšienes un aukstās, stingās ārienes - sasprāgs miljons sīkās atlūzās. tam palīdzēs, kā vulkāna lava, karstās asinis, kas rit zem manas ledainās, plānās ādas un mana jaukā, neatkārtojamā un maigā sirds, kas šobrīd sit dobjāk nekā pērkona grāvieni jūlija pēcpusdienā, liekot man sajust drebuļveida vibrācijas it visur - sākot no deniņiem un beidzot ar kāju pirkstiem.
es sasprāgšu gabalos, manas atlūzas trauksies atklātā kosmosā, kur beidzot izveidos jaunu galaktiku, kuras centrā būs mana, joprojām gaismu un siltumu izstarojošā, sirds, bet abas manas acis uz pārmaiņām mirdzēs jaunās planētu sistēmas naktīs, lai jebkuram vientuļam un noklīdušam ceļiniekam būtu iespēja saskatīt grūto un grubuļaino ceļu zem nogurušajām kājām.
labvakar, mani sauc Inese un es esmu šobrīd indīgi ironiska. bet tūlīt tūlīt es kļūšu spītīga, kā ēzelis no Vecās Derības, kurš redzot savā priekšā Tā Kunga enģeli ar paceltu, liesmojošu zobenu, nekustēja uz priekšu par spīti sava saimnieka nežēlīgajiem sitieniem. tikai es darīšu otrādi. es spītīgi iešu uz priekšu un nodarīšu to sasodīto lietu līdz galam, kaut vai pārkāpjot savus medikamentu nelietotājas principus un tūdaļ izdzerot krūzi karsta Coldrex!
arlabunakti, mani mazie draudziņi, saldu jums dusu.