*

š) nezinu kāpēc, bet šis augusts man liek justies jau kā septembrī. varbūt rudenīgi dzestro nakšu dēļ, varbūt tāpēc, ka vakar tika uzvārīts jau pirmais cūku pupu katls, vai arī tamdēļ, ka agri satumst un zvaigznes kļūst arvien spožākas. starp citu, tagad pamazām sākas perseīdu plūsma, kas apogeju sasniegs 12. augusta naktī. šitā meteorītu lietus vērošana man ir gandrīz obligāts ikvasaras pasākums (gandrīz tāpēc, ka neatceros, kā tur bi ar pagājšgadu)

t) neliels ieskats Duetas Kю koncertā mīlīgākajā vasaras festivālā. par spīti Olivera šaubām koncis nebija ne triumfs, ne izgāšanās, bet tāds pilnīgi parasts un patīkams. par pasākumfoto lielais paldies gg, gan jau pie viņa drīz varēs lasīt/skatīt arī plašāku apskatu. kas attiecas uz turpmākajiem grupas plāniem, tuvākajā laikā koncerti nav gaidāmi. centīsimies savākties regulāriem mēģiem, lai papildinātu repertuāru (viss, protams, ir septiņi, tāpēc vajag vēl kādas septiņas dziesmas, klāt septiņām jau esošajām) un jauna singla ierakstīšanai Nabā.

( Mīlas Vasara )

p.s. konspektīvs visa pasākuma video

mēs rīt uzstājamies feinākajā vasaras festivālā :

kad es 6dien no rīta sapnī redzēju, ka eju pa dubļainu Gaujas krastu, man nebija ne mazāko aizdomu, ka tajā pašā vakarā es Gaujā peldēšos. pie tam pilnīgi plika un publiski. vo.

ū es mēģinu, bet patiešām nevaru atcerēties, kad pēdējo reizi būtu tik fooorši un saturīgi pavadīta diena bijusi. no paša rīta, līdz pašam vakaram. pie tam bez pilītes alkohola. 'Vīksnās' ciemojāmies, suņus izmīļojām, vecvecāku kapiņus sakopām, garšīgos ābolus no vecāpapa ābelītes atvedām, radu lietas stiprinājām, ar Sirmo-jaunāko tēju padzērām un Valmieras teātrī "Krauklīti" noskatījāmies.
bet
runājot par mieru - man bieži ir licies, ka cilvēki, tai skaitā es pati, reizēm skrien pa pasauli kā jukuši sev mieru meklēdami. viņu miers tajā laikā aizelsies dzenas tiem pakaļ, bet miers jau mierīgs, mieram īsas kājas un noķert tos trakos skrējējus viņš nevar. ja tā ilgi skrien nedomājot, tad mīļais miers beigu beigās pārguris ķer pie sirds un krīt pie zemes beigts un pagalam, un tad jau vairs neko. bet. es esmu pārliecināta, ka daļa no mana miera dzīvo kopā ar rūķīšiem skaistākajos mežos pasaulē - tajos, kas ap Smilteni. ja pavisam konkrēti, tad Cērtenes pilskalnā. es gan neskrienu viņam uz turieni pakaļ un viņam nav mani jāķer. mēs tiekamies retreizēs, kad es turp aizbraucu un tad viņš mani nomierina. cik nu tas katrā gadījumā ir viņa kompetencē.

pāāāldies kp par vešanu un kompāniju, un manam Jaņ/apakšīrniecei/marulei par brīvieeju teātrī!

UPD: ā un pats vājprātīgākais, ko mēs šodien redzējām bija divi bļitkotāji ezera vidū Launkalnē. lieki piebilst, ka ledus uz ūdens nebija.

nu tā. man ir briesmīgas iesnas; milzīgs, rūtains tēta kabatslakats; Undīnes pirktie degunpilieni; džemperis no Katrīnas, 2l Piebalgas alus; pa ilgiem laikiem jaunas, 36,5 izmēra kedas un šķiltavas ar Krišnu.
tagad man būs vakariņas [varbūt, ja paspēšu], man būs mani Spils Crew runči puikas, kuri ir noilgojušies pēc manis un, pēc kuriem esmu noilgojusies es. un man būs rīt vēl viena darbdiena.
pēc tam jau ar kp brauksim elpot manas dzimtenes gaisu, kurš man jau sen ir ļoti vajadzīgs un arī uz teātri Valmierā.
man liekas, ka man nav tiesību justies sūdīgi. tas būtu nodevīgi pret tiem, kas par mani tik ļoti rūpējas un pieskata. nu i nejutīšos arī, matvaju!

pa galvu ņemās mierā neliekoša doma.
tā kā 4dien mēs braucam uz Valmieras teātri, varbūt nebraukt atpakaļ, bet pa taisno uz Smilteni. nafig kkādas vārddienas svinības, labāk prom no visiem un miers.
un ja kāds apsveicējs ieradīsies, var svinēt mana tēta v.d. - viņš tač arī jubilārs tajā dienā. es neesmu obligāta.
katrā ziņā patīkamāki par vārdu "partys" man izklausās vārdi - Vecais parks, Cērtenes pilskalns, Teperis, Klievezers, Lazdukalns utt.

p.s. es neesmu īgna

šodien tika darītas miljons lietas, kas nebija darītas miljons gadus
tātad:
* manus slapjos matus izžāvēja saule un vējš
* es nopirku un lasīju sieviešu žurnālu
* es biju Rīgas autoostā
* es braucu ar starppilsētu autobusu
* es biju Valmierā
* mani ar kaucošām riepām vizināja pa Valmieru ar piekto Žiguli
* es biju uz labu izrādi teātrī, kurā es nestrādāju

tagad esmu lepni atvizināta mājās. paēdīs un ies gulēt.

[p.s. Paldies, Pēterson]

nafig iet uz lekcijām, ja var uz Dikļiem braukt

nice very nice
vakardien pirmais karstviins shajaa sezonaa
aarpraatiigas iesnas, na gaisa, sajuuta ka degunaa iebaazti kjiegjelji un veel nopakoti ar makrofleksu...
shon atkal kkas notiks
prieks ka briivdienas laikam pavadiishu aarpus riigas [valmiera - smiltene]
prieks dziivot
bet
dodiet man luudzu gaisu