*

vakarrīt, savilkusi mugurā 17 gab apģērba gabalus (ieskaitot virsdrēbes), braucu dzīvoties pa Dabaszirgiem un pavadīju tur lielisku, mierpilnu, priecīgu un iedvesmojošu dienu. izjājām pa fantastiski skaisto, piesnigušo mežu (meži ap Līgas māju ir gandrīz tikpat smuki, ka visskaistākie meži pasaulē - tie, kas ap Smilteni). sākumā bijām runājušas, ka būs tikai soļi un mierīgi rikši, bet neizturējām un laidāmies arī lēkšos. kad atjājām atpakaļ, tad jūdzām Naudiņu kamanās - tas zirgs ir īsta konfekte! nodzīvojāmies vairāk nekā stundas četras pa āru, beigās vēl sabarojām zirgus un gājām iekšā ēst un pļāpāt.
nekādas jaunas NH gudrības gan nesamācījos, vienkārši baudījām dienu un kopā būšanas priekus. un tagad man ir vēl viens paraugmammas piemērs - nu tas, kāda mamma es gribētu būt, kad man būs bērns - tik rāma un mierīga un adekvāta (pirmais ir kushette_femini). ir tik forši redzēt, ka bērns un māte nepārtraukti viens otru nemoca, nerausta un nenomāc. diemžēl šitādus nelabus piemērus man nācies redzēt krietni vairāk.

kad tiku atvesta atpakaļ uz Rīgu bij pats laiks iet uz mēģtelpas koncīti, kur arī ļoti noderēja virsū savilktie 17 gab apģērba gabali. koncis bija jauks un mīlīgs - patīkams atmosfērijs, tēja un kūkas. BET - ja pavēsā pirmdienas vakarā, vietā, kur nav nekādu citu izklaides iespēju un normālas tualetes, ir paredzēts uzstāties četrām grupām, tad būtu ļoti jauki, ja viņas prastos un censtos nespēlēt tik šausmīgi ilgi un vēl ilgāk pārkrāmēties. Luis Allegre diezgan labi patikās - iepriekš nebija gadījies dzirdēt. a Tesai diemžēl atkal vajadzēja tās bezgalīgi garās, masturbējošās beigas ievilkt, tas gan man galīgi nepatīk.

eckur Naudiņš