*

man ļoti patika Šveicē. ok, es vispār neskatījos uz cenām un neko arī nepirku, bet atmosfaira uz ielām ir krietni jaukāka nekā šeit. cilvēki ir pārtikuši, priecīgi un tādi trū pieklājīgi, gaisā vispār nav stresa. Cīrihes iepazīšanu sāku ar peldi Limmatā, kas bija ļoti kruti, jo pēc negulētās un nervozās nakts, bez peldes es droši vien būtu pilnīgi nelietojama. Cīrihē par mani gādību bija uzņēmies restaurators un kolekcionārs, attiecīgi tiku pie lieliskas kultūrvēsturiskas ekskursijas pa pilsētu visas dienas garumā. vakariņoju Hiltlā - pasaulē vecākajā veģetāriešu restorānā, par saujiņu ļoti garšīga ēdiena atstājot ~14 frankus (tur ir gan ēdienkartes ēdiens, gan ļoti plašs paškrāmējamais klāsts, par kuru jāmaksā pēc svara). pēc pastaigas gājām mājās degustēt šveiciešu alus, kas jāatzīst bija visai ūdeņaini un bezjēdzīgi un diskutēt par mākslu un kultūru.
nākamajā rītā ar vilcienu braucu uz Le Locle, kurā notika festivāls. brauciens bija ļoti skaists, diezgan garu gabalu vienā pusē sliedēm ir Noišateles un Bīles ezeri, bet otrā - nogāzes ar vīna dārziem. ļoti skaisti liekas arī ka, tas, kas Latvijā pie horizonta ir iespaidīgi, kalniem līdzīgi mākoņi, tur ir iespaidīgi mākoņiem līdzīgi kalni.
izkāpu no vilciena mazā kalnainā pilsētiņā, kurā nebija cilvēku, bet tie daži, kuri tomēr bija, runāja tikai franciski un man vienu brīdi sāka likties, ka es ne mūžam neatradīšu, kur ir tas festivāls. bet tad kaut kādas tantes parādīja aptuvenu virzienu ar roku un es ņēmu un uzrāpos milzīgā kalnā - sākumā pa kāpnēm (Sigulda var iet atpūsties), pēc tam pa sienas slīpuma ceļu. pa ceļam satiktie vietējie man laipni sauca "bonžūr", kas lika justies vēl nožēlojamāk, jo mana sviedriem noplūdusī seja noteikti nebija ne laipna, ne draudzīga, ne pieklājīga.
festivālā ierados apmēram vienlaicīgi ar Tesu, kas brauca no Itālijas. priecājos, ka biju sarunāta kā crew member nevis guest, jo es varēju brīvi dzīvot pa beksteidža teritoriju, ēst, dzert, līksmot un ļimstošiem ceļiem skatīties uz visādiem Eifrimiem Menukiem. nodrošinājums bija ļoti kruts, grupas tika apčubinātas līdz pēdējam, visi laipni un atsaucīgi, bija uzkodas un viena siltā ēdienreize un katrai grupai savs ledusskapis ar labumiem un kopējais beksteidža bārs.
Tesa nospēlēja labi, bet nepaveicās ar stīgu plīšanu. 1. dziesmā saplīsa Kārlim, 2. - Dāvim - tas radīja tādas liekas pauzes, kas vismaz man traucē baudīt Tesu. manliekas, ka Tesai ir jābūt kā tādam monolītam viesulim, kas izbrāžas cauri telpai.
Gadspīd nospēlēja nenormāli kruti, es stāvēju pašā priekšā, ieķērusies bordģūrā un kusu. man gan pēdējais albums vispār nu tā, bet dzīvajā viss bija ļoti, ļoti, ļoti lieliski. daži grupas dalībnieki koncerta laikā klīda gar distro stendiem un viens vēlāk atgriezās uz skatuves pavisam svaigā Neurosis maikā. bet Eifrims, lai gan sēdēja, spēlēja tā, it kā viņā būtu iemiesojies dibuks.
par laimi starp Gadspīd un Neirozi bija pauze (kurā, protams kaut kas spēlēja, bet man par to bija vienalga), enīvei bija grūti saņemties kaut ko pēc Gadspīd vēl uztvert un izbaudīt. sēdējām pašā aizmugurē, VIP ložā un skatījāmies pa gabalu. nevarētu teikt, ka tā ir grupa, ko es klausos ikdienā, bet viņa ir ļoti, ļoti kruta un jaudīga un skatoties kā tie vecie orki tur plosās ir ļoti silti ap sirdi. tā kā Neirozim ir 30 gadu jubileja, viņi spēlēja viskaut ko no visvisādiem albumiem.
nakšņošana bija 4zvaigžņu viesnīcā 10km attālā pilsētā La Chaux-de-Fonds, bet nākamā diena pagāja ceļā - Tesai tālāk bija jābrauc uz Vīni, tad nu viņi mani pa ceļam aizveda uz Cīrihes lidostu.

( ilustrācijas )

pirms pievēršos jaukajiem piedzīvojumiem, sākšu ar, hmmm, es nezinu kā to īsti nosaukt... komūnā "pajautā" samērā regulāri kāds jautā vai nebūs problēmu lidojot ar pasi, kurai pēc dienām X (vai pat mēnešiem) beigsies termiņš. es aizlidoju un atlidoju no Šveices (turklāt ar pārsēšanos Frankfurtē abos virzienos) ar pasi, kurai termiņš beidzies pirms trim mēnešiem.
apmēram septiņos vakarā, 11h pirms izlidošanas, izvilku no atvilktnes pasi un gribēju jau likt pa taisno somā. bet nezkāpēc atvēru un pirmais, kas iedūrās acīs - derīguma termiņš - 20.05.2016. tas vispār ir interesanti, ka es to pamanīju tieši tajā brīdī, jo es vispār mēdzu pasīti ik pa laikam cilāt - tad, kāda paciņa pastā jāizņem, tad jāuzrāda robežsargiem Baltkrievijas pierobežā (nupat jūlijā)... pirmā doma - apraudāties un braukt nevis uz Šveici, bet Sansusī. bet - raudāšanu atliku un tā vietā aizgāju uz veikalu. nopirku cīgas, uzsmoļīju un nolēmu, ka man nav ko zaudēt. pareizāk sakot - ir daudz ko zaudēt, nemēģinot tomēr Šveicē nokļūt. turklāt, ja jau Šakālis šī gadsimta sākumā varēja 6x šķērsot sauszemes robežas (LV/LT; LT/PL; PL/GER x2) ar pavisam svešu pasi un kārtīgu robežkontroli, nemaz nebūdams līdzīgs pases īpašniekam, tad kāpēc gan es, godīga ES pilsone un Šengenas zonas iemītniece, nevarētu aizceļot un atceļot ar pasi, kura ir pavisam manējā, ar pareizu vārdu un bildi un datiem. vien pavisam daži cipariņi neatbilst. un tā arī izdarīju.

tā vispār interesanta pieredze terorisma laikmetā. stresiņš bija, protams. turpceļā diezgan jūtams, atceļā minimāls. lai gan šāds te papildinājums čekina meilam nebija pārāk uzmundrinošs. skaidrs, protams, arī tas, ka, ja nebūtu pamanījusi, lidotu vispār bez jebkāda stresa - pavisam laimīgā neziņā.

p.s. no vienas puses - palaist garām tādu diezgan svarīgu lietu, kā pases derīguma termiņa beigšanās, ir diegan ne-inesīgi. no otras - man likās, ka pases dod uz 10 gadiem, bet šī nezkāpēc bija uz pieciem. no trešās - kur skatījās mūsu brašie robežsargi, kad pārbaudīja manu pasi pirms ~mēneša? un - kāpēc gan PMLP nevarētu sūtīt tādus pašus atgādinājumus uz meilu par visādām, tādām svarīgām lietām, kā to dara CSDD?

p.p.s. kaut kad varētu uzrakstīt garo versiju par to, kā Šakālis tās robežas šķērsoja. man likās, ka kaut kur ira, bet atradu tikai šādu postu, kur tas visai īsi pieminēts pēdējā rindkopā.

Faaak es tikko satiku Efrimu Menuku pilnīgi vienu pašu un sadūšojos ar viņu mazliet patērzēt. Viņš atcerējās ka spēlējis Rīgā ar ASMZ. Un GY!BE nospēlēja pizģec kruti. Stāvēju pašā priekšā un čurāju biksēs. Nezinu kā lai noklausās vēl Neirozi, manliekas manī vairs nekam nav vietas.

Es ceru, ka jūs veraties debesīs, jo tur krīt zvaigznes.

Peldējos openair baseinā kamēr tieši blakus saundčekojās sākumā tesa, pēc tam godspeed you! black emperor. otrā pusē alpu pļavā ganījās govis

vispār man ir mazliet žēl, ka es netieku nedz uz Sansusī, nedz Nibloku Cīravā, bet es rīt 6:35 lidoju uz Šveici, lai paklausītos tur Tesu. ok, Neurosis un Godspeed You! Black Emperor arī.

p.s. rīt man ir "brīva" diena Cīrihē, drīkst (ir pat ļoti vēlams) ieteikt kaut ko, kas tur būtu obligāti jāredz.