*

pirms pievēršos jaukajiem piedzīvojumiem, sākšu ar, hmmm, es nezinu kā to īsti nosaukt... komūnā "pajautā" samērā regulāri kāds jautā vai nebūs problēmu lidojot ar pasi, kurai pēc dienām X (vai pat mēnešiem) beigsies termiņš. es aizlidoju un atlidoju no Šveices (turklāt ar pārsēšanos Frankfurtē abos virzienos) ar pasi, kurai termiņš beidzies pirms trim mēnešiem.
apmēram septiņos vakarā, 11h pirms izlidošanas, izvilku no atvilktnes pasi un gribēju jau likt pa taisno somā. bet nezkāpēc atvēru un pirmais, kas iedūrās acīs - derīguma termiņš - 20.05.2016. tas vispār ir interesanti, ka es to pamanīju tieši tajā brīdī, jo es vispār mēdzu pasīti ik pa laikam cilāt - tad, kāda paciņa pastā jāizņem, tad jāuzrāda robežsargiem Baltkrievijas pierobežā (nupat jūlijā)... pirmā doma - apraudāties un braukt nevis uz Šveici, bet Sansusī. bet - raudāšanu atliku un tā vietā aizgāju uz veikalu. nopirku cīgas, uzsmoļīju un nolēmu, ka man nav ko zaudēt. pareizāk sakot - ir daudz ko zaudēt, nemēģinot tomēr Šveicē nokļūt. turklāt, ja jau Šakālis šī gadsimta sākumā varēja 6x šķērsot sauszemes robežas (LV/LT; LT/PL; PL/GER x2) ar pavisam svešu pasi un kārtīgu robežkontroli, nemaz nebūdams līdzīgs pases īpašniekam, tad kāpēc gan es, godīga ES pilsone un Šengenas zonas iemītniece, nevarētu aizceļot un atceļot ar pasi, kura ir pavisam manējā, ar pareizu vārdu un bildi un datiem. vien pavisam daži cipariņi neatbilst. un tā arī izdarīju.

tā vispār interesanta pieredze terorisma laikmetā. stresiņš bija, protams. turpceļā diezgan jūtams, atceļā minimāls. lai gan šāds te papildinājums čekina meilam nebija pārāk uzmundrinošs. skaidrs, protams, arī tas, ka, ja nebūtu pamanījusi, lidotu vispār bez jebkāda stresa - pavisam laimīgā neziņā.

p.s. no vienas puses - palaist garām tādu diezgan svarīgu lietu, kā pases derīguma termiņa beigšanās, ir diegan ne-inesīgi. no otras - man likās, ka pases dod uz 10 gadiem, bet šī nezkāpēc bija uz pieciem. no trešās - kur skatījās mūsu brašie robežsargi, kad pārbaudīja manu pasi pirms ~mēneša? un - kāpēc gan PMLP nevarētu sūtīt tādus pašus atgādinājumus uz meilu par visādām, tādām svarīgām lietām, kā to dara CSDD?

p.p.s. kaut kad varētu uzrakstīt garo versiju par to, kā Šakālis tās robežas šķērsoja. man likās, ka kaut kur ira, bet atradu tikai šādu postu, kur tas visai īsi pieminēts pēdējā rindkopā.

iepriekšējā posta sākumā ir pieminēts brauciens uz Holandi 2002. gadā. pļāpājot ar vīru atcerējos vienu lielisku epizodi no šī brauciena. mājupceļš. viss trū rokenroleru autobuss bija Holandē piepirkušies smaržīgus gandžas un haša murckuļus. tuvojās Vācijas - Polijas robeža. piestājām benzīntankā pāris km pirms robežas. tad rb uztaisīja histēriju par to, ka viņš negribot citu dēļ ciest un lai visi visas savas nelegālās vielas nekavējoties nolieto vai met ārā. viņš redz nesen esot uz Stokholmas prāmja līdz apenēm izģērbts un iztaustīts, bet tagad taču būs jāsaskaras ar ļaunajiem poļu robežsargiem, kuri mūs noteikti kratīšot ar suņiem. liela daļa autobusa arī pavilkās uz šito galīgi lieko haju. tika tīti milzu džointi un piebāztas pīpes. ārā mest žēl, bet neviens fiziski nespēja nopīpēt to kvantumu, kas bij sapirkts, tāpēc visi bāzās viens otram virsū ar tekstiem - nu davai, še uzvelc manējo, man krutāks un labāks. tāpat beigu beigās uz miskastes vāka tika atstāti X (daudz) grami ar labu Holandes gandžu. mums ar Šakāli ar bij savs murckulīts, ko nopīpēt vairs nespējām, bet atstāt ar bij žēl, tāpēc mēs viņu ņēmām un vienkārši apēdām. iekāpu autbusā un momentāli izrubījos.
ļaunajiem poļu robežsargiem, protams, bija dziļi vienalga ko mēs vedam, tāpēc mierīgākie un nosvērtākie braucēji atveda uz LV krājumus krietnam laikam. poļu robežsargi pat bija tik neļauni, ka gan turp, gan atpakaļ ceļā pārlaida pāri manu toreizējo dzīvesbiedru ar pavisam svešu pasi (savas viņam vienkārši nebija), kuras īpašnieks no mana dzīvesbiedra atšķīrās apmēram kā galds no kumodes. vot, kādi laiki kādreiz bija, bet par laimi sen kā ir pagājuši.