*

2. aprīlis


izskatās jau amizanti, bet nav pārāk veselīgi tā dzīvot ar galvu rullī


bistro galdiņi


Rada draugs pūķojas un nelaiž svešos zirgus klāt








8. aprīlis
tā izskatās, kad no rīta ieiet stallī


15. aprīlis




jāšanas laukums pirms astoņiem no rīta




nepatīk man savu zirgu redzēt boksā, bet nu jau kādu laiku paliek arī pa naktīm ārā


elektriskais gans




zirgi no rīta dodas ārā


akšens


diezgan pieskaņojies apkārtnei




ūdensapgāde stallī


Radis dod ķepiņu




liela un ļoti šarmanta ķēve vārdā Silfīda


19. aprīlis
bildētas ar telefonu. ļoti daudz vēja.




par šo paldies vilkate


22. aprīlis
panorāma no sūdu čupas virsotnes






ķēve ar C burtu uz pieres


C burts mēģina iepazīties ar Radi, bet Radim ne visai


par turpmākajām šīs dienas bildēm paldies vilkate


priekšplānā Rada radinieks Redisons




Radis ir uzbarojies. Plakanciemā bija sācis jau pārāk plāns izskatīties


tāds mums tagad apvidus. lai gan - jāj kur gribi izjāsi kaukādās murgainās vietās ārā. vai nu Mežezeros vai Getliņu ciematā






karjerpļaņčka. ir cerība iet tur vasarā ar zirgu pļančkāties. tur gan nav tik dziļš lai zirgs varētu papeldēt


26. aprīlis
pastaiga pa ziemas aploka ārmalu




beidzot sāk parādīties zālīte








barība veļas uz aploku


pilnmēness perigejā


abi ar zirgu esam vairāk vai mazāk iejutušies. kopumā jūtos jaunajā vietā labāk, nekā gaidīju. tie atvērtie plašumi un gandrīz nepārtrauktā rosība stallī iedvesmo darboties un ņemties vairāk. nav laika caurumu, kādi bija Plakanciemā (tipa atbrauc, taisies kaut ko darīt, vēl neesi sācis, kad diena jau galā un jābrauc mājās). tāpat arī tuvums - uz stalli var pavisam īsā laikā aizmīties ar riteni. benzīns ietaupās nenormāli un mašīna laimīga. šopavasar Plakanciema ceļi esot bijuši īpaši lielā pakaļā. zirgs izskatās tāds pozitīvs. ieiešana barā bija negaidīti mierīga - divu pirmo nedēļu laikā tikai divi kodumi. bet nu te tas bars ar tāds liels un ne visai hierarhiski noformējies. ir diezgan dzīva zirgu kustība - kāds aizbrauc, kāds ievācas vietā, kas nav īpaši labi no veselības viedokļa - visādi vīrusi un parazīti var pārnēsāties. šobrīd ar - pusstallis klepo. Radis arī klepo, bet tas izskatās pēc tāda pat klepus, kā bija pāgājšgad. nezinu, ko vairs darīt ar to. toties ir uzbarojies un paliek tāds smuki apaļš. nepatika, kad vēl pa nakti bija jāstāv iekšā. no kādiem septiņiem vakarā līdz astoņiem no rīta. kaukā ļoti skumji likās aizbultēt boksa durvis un atstāt zirgu tādā mazā kambarītī (un boksi tur ir pieklājīga lieluma - daudzos staļļos ir krietni mazāki). ne visai patīk civilizācijas tuvums - ceļi, mašīnas, nejauši garāmgājēji (no kuriem var sagaidīt visādas muļķības, diemžēl)... apvidus maziņš - nav kur izvērsties. un bija tik ļoti pierasts pie meža tuvuma. saimniece pozitīva un atsaucīga. pārējais staļļa kontingents dažāds. ir arī daļa no tās šnites, kas atbrauc, paņem zirgu, stundu pajāj un atkal noliek, kas man liekas ļoti skumji. un vēl brīnās, ka var ar zirgu pie rokas iet pastaigāties, jo kāda gan jēga...
bet vispār - lai arī tas, kas te sarakstīts izklausās mazliet žēlīgi - es esmu vairāk apmierināta, nekā neapmierināta un noteikti vairāk apmierināta nekā biju domājusi, ka būšu. man liekas ka šīs pārmaiņas, vismaz man, ļoti nākušas un nāk par labu. par zirgu neesmu droša, bet nu baigi depresīvs ar neizskatās. reizēm mazliet nervozojas, bet zirgiem jau vispār izmaiņas ierastajā kārtībā ne visai patīk un vajag ilgāku laiku lai piemērotos.