Smile & Shine

Recent Entries

6/16/19 04:34 pm

Jē, šodien uz Pink! Vienītī!
Sen neesmu bijusi uz tik lielu konci. Pēdējais bija uz K's Choice, kas bija superīgs.

6/2/19 02:00 pm

Părstādīju dažus istabaugus. Gumijkokam jauna lapa aizmetusies. Nez, cik ilgs laiks paies kamēr tas izaugs vismaz manā augumā? Savukārt alveja ir mans success story. Super lekna, skaista un aug griezdamās. Šo to gan drusku iekaltēju, ceru, ka saņemsies un izdzīvos. Ā, līdakastes man arī padodas.
Tags:

6/1/19 08:45 am

Atvaļinājums noslēgts. Jākāpj ļotenē. Ar apdegušām kājām. Jūras veltes un zivis kādu laiku negribēsies.

5/29/19 11:31 am

No sērijas - kad izaugšu, darīšu, ko gribēšu!
Vakaru pavadīju gultā baltos palagos un pārvalkos dzerot vīnu, piekožot šoko končas no Bajonnas veikala, kas dibināts 1895. gadā un skatoties Sainfelda speciālšovu.
Tagad sēžu plika uz dīvāna, gaidu, kad sakaltīs uz sejas uzsmērētā ogles maska.

5/27/19 07:53 pm

Pēdējās divas nedēļas bija intensīvas - aizlidoju ciemos pie draudzenes uz Angliju, aizgāju uz Jimmy Carr jaunāko šovu, apmācīju jauno kolēği, kuru pieņēma pēc mana atlūguma (vakaros pār lūpu nevarēju pārspļaut pēc tam, kad visu dienu biju vārījusies), sagatavoju miljons piezīmes par projektiem, kurus administrēju, izsūtīju paldiesu un atvadu ēpastus, apraudājos pie pēdīgā Skype zvana ar Indijas kolēği un biju varen aizkustināta par atvadu pasākumu. Kolēği sasūtīja foršus ēpastus, sarakstīja jaukus vārdus divās megakartiņās, sameta 175! Eur dāvanu kartei un sadeva tik daudz apskāvienus, ka es kā saltā latviete gandrīz izkusu.
Būs jāiet prom no darba biežāk!

5/5/19 07:58 pm

Prieki:
- gumijkociņam ir izšķīlusies jauna lapiņa;
- katru reizi palūkojoties uz sprigano alveju mana dabasmātes sirds notrīc lepnumā;
- beidzot atradu pietiekami augstu, šauru un finansiāli izdevīgu skapīti-plauktu priekš virtuves lokālajā eseskā, lai varētu izvietot divu mājsaimniecību trumuļus, skutuļus un turētu acu priekšā prāta aptumsumā nopirktās virtuves elektriskās palīgierīces, lai sirdsapziņa spiestu izmantot biežāk;
- rīt uz darbu varēšu uzvilkt jauno dzelteno džemperi (pa virsu gan plānoju uzvilkt ziemas/rudens/pavasara vilnas mēteli, jo, maijs, nu);
- vēl tikai 3 nedēļas un tad atvaļinājums un dzimšanas diena (jau noskatīju restorānu, kurā atzīmēt šo nu jau 37. dzimšanas dienas sēriju).

Bet pakausī, protams, latvieša dzīvesziņa klauvē ar saviem "nu nevar būt, ka iet tik labi, tikai nesapriecājies par daudz".
Tags:

4/27/19 03:26 pm

Integrējos lokālajā sabiedrībā un tās paradumos arvien dziļāk. Draudzenes draudzene izdomāja, ka grib tirgoties Karaļnakts blusu tirgū un uzaicināja mani piedalīties tajā visā andelē.
Mana vienīgā problēma bija tā, ka man īsti nebija, ko tirgot, jo izrādās, ka viss manā dzīvē un dzīvoklī šķiļ prieka dzirkstis. Bet nu kaut ko jau tur salasīju, uzliku galvā oranžu fascinatoru un aiziet!

Pēc šīs nakts es apsveru mainīt kursu un doties pilnās burās apvārdošanas (pārdošanas) okeānā.

Jo:

- džeks pērk cepuri, cepure maksā 20 centus, viņš man sniedz 50. "I'll keep the change OK?" Protams, ka viņš piekrita.
- blakus esošie andelmaņi notinas, bet atstāj aiz sevis kaudzi ar vīriešu parpalām. One man's trash is another man's treasure! Kamēr es un draudzene vācam labākos gabalus, turpat jau piestājušas divas kundzes un lasa ārā kaut kādus gabalus un es šai saku, ka viens maksā 50 centus, bet es viņai atdošu viņas 3 savāktos par eiro. Un šī arī samaksā, lai arī man šķiet viņai bija pilnīgi skaidrs, ka tās mantas nav mūsu un tik pat labi ir viņas bez maksas.
- pienāk kaut kāds džeks un paņem rokās vējjaku, saka, ka ņemšot. Es viņam saku - hei, bet paskaties uz šito koši zaļo flīsi, vai nav labs, ko? Šis paņem arī to. "Un kā ar šito kreklu? Man liekas, ka diezgan labs vēl un tikai 50 centi!" Beigās tas vīrietis aizgāja prom ar četriem drēbju gabaliem;
- visu vakaru nācās tās lupatas kārtot, tagad man ir daudz lielāka nojausma, cik ļoti cilvēki savanda drēbes veikalos; un man ir arī lielāka nojausma par preču izvietošanu. Divos čemodānos bija samesti tē-krekli, respektīvi, viss nemitīgi konstantā jūklī - atrodu tur t-kreklu ar Wonder woman - salieku košākus kreklus apkārt un izklāju Wonder woman t-kreklu tā, lai zīmējums labi redzams - nepaiet ne 5 minūtes un tas krekls jau ir pārdots.

Bet labi - tai pat laikā cilvēku izvēles mēdz būt diezgan neizskaidrojamas. Par lietām, par kurām domājām, ka tās jau gan aizies kā karsti pīrādziņi - tās ne visas pārdevām. Un tai pat laikā es pārdevu 50% no visām tām briesmīgajām vīriešu drēbēm, kuras savācām no ielas.

Un tad, vienpadsmitos vakarā, kad kūlāmies mājās cauri ļaužu pilnajām ielām, piestājām un uzēdām holandiešu fast foodu - tā frikandele baltmaizē ar majonēzi un sīpoliem garšoja īpaši labi!

Tomēr, uz nākamo gadu ir jātaisa cits biznesa plāns. Ienesīgākie ir visādas huiņas tingeltangeļi - laimes rati, karāšanās pie bumbas, kur jānoturas vismaz 100 sekundes vai arī iemest kādam sejā olu par 1 eur gabalā. Tas ir kur lielais baksis ganās! Un nākamgad es gribu viņu sev!

4/24/19 09:29 pm - Karī Mondo diena jeb hoardings

Gratis - mans mīļākais vārds holandiešu valodā. Pulksten vienpadsmitos dienā pienāca ēpasts, kā tādas un šitādas biroja lietas var savākt bez maksas.
Vispirms es sameklēju ormani (jāatceras aiznest alus, kad ieradīšos jaunajā birojā) un tad es devos kvestā.

Tagad mans mājas birojs ir apgreidots ar ekstra ikejas plauktu, papīrgrozu (līdz šim izmantoju random kartona kasti no k.kāda pasūtījuma), istabaugu (tagad man te toč ir džungļi), viesistaba ir tikusi pie jaunas stāvlampas un dīvāns pie plušķīga rozā spilvena. Un visam pa virsu - rozā plastmasas kaste, par kuru priecājos kā ēzelītis Īā, jo kastē vis kas ieiet un iziet (on vhoģit i vihoģit).

Tagad man tikai jāapņemās Karaļa dzimšanas dienā pārāk neaizrauties ar valsts mēroga blusu tirgu, jo savādāk būs jāpārvācas uz plašāku dzīvokli, kur to visu izvietot.

4/24/19 09:45 am

Vakar atgriezos pa taisno no atvaļinājuma darba steliņģī. Tas bija skarbi.
Bet vispār, šodien pēdējā diena vecajā ofisā, jo rīt & parīt rukāšu no mājām, bet pirmdien darba duna sāksies jaunajā birojā uz kuru pārvācās esošais kantoris.
Par laimi, jaunais ofiss ir tikai dažas minūtes tālāk nekā vecais, ta kā īpaši daudz kas nemainīsies, ja nu vienīgi sienu krāsa un skats pa logu.

4/17/19 10:49 am

Mūsu viesu namu vada 4 kaķi no kuriem viens pizğī velozeķes un cimdus, bet cits atkal ar uztrenētu ķepu atrauj vaļā ledusskapja durvis un guļ uz spilvena, jo matracis kundzītei par cietu. Un šņāc, kad neļauj dancot pa galdu.

4/16/19 10:49 pm

Kalni ir manas katedrāles.
Par citām pārdzīvojumu nav. Sorry, not sorry.

4/11/19 12:47 pm

Pirmā atvaļinājuma diena Itālijā. Diezgan lietaina un vēsa, bet tik un tā forši - mājā meža vidū uz kalna, apkārt čivina putni un vakaros kvākšķ vardes ielejā.
Ielidoju vakar Nicā - ļoti skaisti skati lidojuma beigās virs tirkīzzilā ūdens un ar ciemiem un jahtu piestātnēm saulrietā. Draugs savāca un pēc kādām 2 h bijām Finale Ligure un gājām vakariņās uz nelielu, bet mājīgu skabūzi - restorānu, lai uzsāktu Vidusjūras diētu ar kalmāra sautējumu.
Jāiet pusdienās, mans kuņģis jau ir pierāvies pie mugurkaula. Fokaču vai picu, tāds ir jautājums!

3/17/19 09:07 pm

Pa nedēļu nokodu:
Sex education
Working moms
Marie Kondo

Bija ok, izklaidējoši, kaut arī nekas nav ar manu dzīvi saistīts. Droši vien tādēļ.

3/16/19 10:10 pm

Kamēr dzīvesbriedis pa kalniem, es izmariekondonēju drēbes. Kaudze nemaz nebija liela, pusstundas laikā atsijāju prieku neuzdzirkstošos gabalus.
Nu un vakarā nopirku jaunu kleitu, protams. Vieta taču nevar palikt tukša!

3/2/19 05:24 pm

Fak. Grūti noticēt.

2/14/19 12:38 pm

Kā gadījās kā ne, bet mēs iesim šodien vakariņās.
Mēs abi, kaunēdamies, ka ejam vakariņās Valentīndienā, viens otram apgalvojam, ka tas nav Vdienas dēļ, ka vnk izdevīgs piedāvājums, tuvu mājām, sen kā reiz nav vakariņots ārpus mājas, utt.

:D

1/13/19 10:00 pm

Kalni ir skaisti un bīstami, bet tik un tā vilina.
Es esmu diezgan liela drāmas karaliene. Tātad, divas epizodes no šīm brīvdienām.

Pirmā - uzbraucam augšā kalnā, tur vējš, puteņo, ne sūda neredz. Braucam lejup pa nogāzi, bet brīžiem pārņem tā sirreālā sajūta, kad nevar saprast, uz kuru pusi šļūc un cik ātri un ir gadījies novilkt uz pakaļas, jo esi nejauši pārsniedzis pizas torņa šķībumu.
Ne pārāk tālu no sākumpunkta attopamies kaut kādās trašu krustcelēs, bet neviens pacēlājs neiet. Joprojām puteņo, nav skaidrs, uz kuru pusi labāk doties. Draugs grib braukt lejup frīraidā, bet es jau esmu panikā un man veļas krokodīļa asaras, turklāt ar to trasi arī neko nevar saprast - vietām var paiet, vietām pēkšņi iegrimsti līdz turienei, kur kājas satiekas. Es jau biju gatava rāpties atpakaļ uz sākumpunktu, jo visi citi varianti izskatījās, ka beigsies kā Kauja pie Knipskas. Bet nu kādu piecu minūšu laikā tomēr parādījās citi cilvēki, kuriem sekojām un nobraucām pa trasi zemāk, kamēr iestājās normāla redzamība un tad jau gan laidām kokos.

Otrā - braukājam frīraidā un draugs pierunā pievienoties vienam citam variantam, kas ir mazliet stāvāks un mežaināks. Viss it kā OK, nav baigi stāvs, var braukt, bet vienā brīdī ir jātraversē pa diezgan šauru taku. Un tad es no tās takas, protams, nedaudz noslīdēju, jo nemāku tik labi kontrolēt ātrumu, ja traverse ir šaura un mēdz būt ar asiem stāvumiem pēc kuriem grūtāk sabremzēties, un kā noslīdēju, tā uzreiz līdz viduklim pūderī. Vienu kāju izdabūju no snova stiprinājumiem, bet otrai nevaru attaisīt purngala stiprinājumu, kurā sniegs vai kas nu tur saķēries. Tad nu sēdēju tur kā Ronja ar iesprūdušu kāju un gaudoju, kamēr draugs, manas gaudošanas stresināts, kārpījās cik vien ātri var, lai mani atbrīvotu, kas viņam arī beigās izdevās.

Kopumā viss bija ļoti labi, bet tas nenormālais sniega kvantums, dziļums un lavīnu draudi tomēr liek spalvām turēties pussaceltām visu snovošanas laiku, jo pa trasēm braucām tikai lai traversētu no vienas frīraida zonas uz nākamo vai arī meklējot citas vietas, kur frīraidot. Kopš sāku braukt ārpus trasēm, trases liekas reāli garlaicīgs un arī grūts pasākums, jo pārāk jau nu ātri viss tiek vienmēr sadzīts pampakos, kas mijas ar ledainiem un slideniem laukumiem. Savukārt offpistes mīkstais pūdersniegs, koki un nolecieni no apsnigušiem celmiem ir pilnīga laime, kaut arī bīstama.

1/7/19 07:17 pm

Visu dienu šitā pa pūderi: https://youtu.be/Mur5vnHAYWY

Tagad man tā sāp "pakaļkāja", ka rītdienu izlaidīšu

Tā ir lieliska sajūta, kad esi pirmais, kas velc strīpas visos tajos pūdera klajumos. Video redzamās vagas ir no mums pašiem, kad pirmās reizes laidām lejā.

Man liekas, ka šī ir mana pūderdiena Nr. 1 manā topā.

1/6/19 05:47 pm

Šodien bija vnk prīmā diena! Nu, uzreiz pēc pirmā brauciena, kad pie liftiem satikām džeku, kurš zina šo kalnu un mums parādīja, kur tie labākie freeride areāli un tad nu tur bija ko darīt visu dienu. Man pat bija jāņem 2 starpbrīži, jo pakaļkāja pārāk nogura pa pūderi sērfojot. Swoosh, swoosh! Tik lieliska sajūta, kad brauc gan pa klajumiem, gan caur mežu un ievelc treknu, svaigu sliedi un kad momentums sāk beigties, ielec kādā no iebrauktajām, uzņem ātrumu un atkal turpini vilkt svaigās...

Sniegs ir vnk dahuja, pilnīgi jāmeklē kalns, kur ir mazāk sasnidzis. Turklāt snieks snāka snikt tiek prognozēts vēl daudzas turpmākās dienas. Saule nav paredzēta, bet tā nu tas ir, vai nu pūderis, vai saule, pick one. Draugs mani sauc par kārpu cūku, jo ir tiešām diezgan daudz ko kārpīties pa to metrīgo sniegu, ja sanāk nolikt uz pakaļas. Liela ņemtne, kamēr sanāk uzslieties - paveicas, ja blakus kāda izbraukta sliede. Bet galbeigās es tomēr iemanījos labāk slīdēt pa izbraukātu pūderi un no kārpu cūkas kļuvu atkal par cilvēku.


Artsy fartsy bilde )
Tags: ,

1/6/19 08:05 am

Ir tikai viena problēma - pārāk daudz pūdersniega un daudzi lifti ir ciet :(
Bet skaisto ziemas skatu daļā gan ir īsta ziemas brīnumzeme, it īpaši vakarā ar gaismu rotājumiem.
Powered by Sviesta Ciba