*

jā un viņš mestos bēgt ar nolocītām austiņām :D

es vispār Tev pagājšnakt redzēju sapnī. Tu biji nopirkusi briesmīgu māju. nu tādu gandrīz nepabeigtu jaunbūvi, kurā jau bija iekšā visādi iepriekšējo saimnieku atstāti krāmi. tā - tikai betona "apdare", trūka durvju starp istabām utt. es prasīju kāpēc tāda izvēle - Tu teici, ka tas ir labākais ko varēji atļauties un sava māja tomēr ir vērtība - var iziet dārzā un tā. "dārzs" bija neliels pleķītis džungļu, arī ar krāmiem. vispār tā māja atradās tādā Getliņu/Mežezeru ciematam līdzīgā vietā. tad es tur brīdi viena staigāju un skatījos, tad gribēju atrast Tevi - Tu biji istabā, kur bija daudz drēbju, ielīdusi gultā, zem daudzām segām un bija ieslēgts sildītājs (nu tāds kā padomju laikos visiem bija - tāda metāla plāksne ēdnīcas krāsā), jo apkures tur protams nebija un ārā bija auksts. es biju šausmās, jo sapratu, ka Tev nebūs nekad tik daudz naudas, lai tur visu savestu cilvēcīgā paskatā - nu ka ar naudu, ko vajadzētu šim mērķim, pietiktu, lai uzceltu divas nelielas, bet jaunas un normālas mājas. pēc tam braucu prom pa bezgalīgiem, pelēkiem viaduktiem.