oktobris

Posted on 2020.10.05 at 01:05
Tags:
visa šī nedēļa bija pilnīga elle, bet pagājšsvētdien bija skaista diena. ar mammu ārā paēdām pusdienas. neznokurienes parādījās Vilnītis un uzleca uz beņķa starp mums. es viņu lēni glaudīju, skatījos un domāju - cik gan trausls ir tāds mazs kaķītis. pirmdienas rītā es iestūķēju viņam rīklē attārpošanas tableti un aizbraucu uz Rīgu. pēcpusdienā viņu notrieca mašīna. viņš palika guļot ielas vidū, izstiepta lēciena pozā. esot bijis daudz asiņu. drīz pēc tam kāds vecāks kungs piestāja un nocēla viņu ielas malā. tur viņš gulēja līdz otrdienas rītam. mēs to nezinājām. mamma bija izlēmusi mums neteikt, ka viņš jau divas naktis nav bijis mājās. droši vien cerēja, ka atnāks un negribēja mūs uztraukt, zinādama, cik traki mums iet darbā. trešdien no rīta to izspļāva tētis. man uzreiz likās, ka viss ir ļoti slikti. sazvanījām kamiņieni, kura jau bija izstaigājusi visas apkārtnes mājas un pārbaudījusi, vai nav nejauši ieslēgts kādā šķūnī. nebija. ieliku postu Smiltenes FB grupā un praktiski uzreiz bija ziņa, ka pirmdien netālu no mūsu mājām redzēts notriekts ļoti līdzīgs kaķis. atrakstīja arī sieviete, kas pastāstīja, ka komunālais dienests kādu laiku uzglabā notriektos dzīvniekus saldētavā. viņa tur pavisam nesen bija atradusi savu Loti. sazvanījām komunālo dienestu, noskaidrojām, ka tāds kaķis ir savākts un sarunājām, ka kaimiņiene vakarā aizbrauks atpazīt. atpazina.
vakarrīt aizbraucām pakaļ. bez viņa tur bija vēl vairāki kaķīši. atvedām mājās, izķeksējām no melna miskastes maisa un apglabājām laukumiņā starp vecāsmammas pojenēm, ķirsi un lielo jasmīnu. turpat blakus beņķim, uz kura sēdējām pusdienojot. zem lampiņām.

manā dzīvē ir bijuši vairāki ļoti mīļi kaķi. arī jaunais kaķis ir mīļš un esmu paspējusi viņam pieķerties. un man nekad ne par vienu dzīvnieku nav licies, ka tas ir vienkārši/tikai kaķis vai vienkārši suns vai vienkārši zirgs. bet Vilnītim bija pavisam cits mērogs. viņš bija mazs kaķītis, ar bezgalīgi lielu auru. daudziem, kas bija viņu redzējuši tikai bildēs, likās, ka viņš ir ļoti lielizmēra kaķis. bet, nē, pavisam maziņš, viegliņš un nekad ar lieko svaru. ķēniņdēls no kšatriju varnas. ātrs, ass, precīzs, izveicīgs, ar milzīgu harizmu un gribasspēku, augstprātīgs, neiecietīgs, lepns, majestātiski labvēlīgs, ļoti, ļoti skaists un gudrs. drosmīgs un bezbailīgs. pārgalvīgs. ar caururbjošu skatienu un ļoti koncentrēts. apbrīnojams. un viņam bija tikai 7 gadi.

pasaulē nav nekā skaistāka par Vilnīti un maiju. Vilnīša vairs nav, bet līdz maijam - bezgalīgi tālu.
paldies visiem par līdzjūtībām un atbalstu.

Previous Entry  Next Entry