*

sestdien zirdziņš ievācās jaunajā barā. līdz šim viņš, ierobežoto ganību dēļ, dzīvoja blakus pļavā kopā ar diviem kaimiņa zirgiem. sākumā viss likās neticami mierīgi, bet tiklīdz es aizbraucu mājās, sākās razborkas - viņa vecie draugi nosprieda, ka ķēves tomēr svarīgākas par vecu draudzību un sāka manu zirdziņu dzīt prom no bara. šodien atvedu Vilnīti uz Rīgu. redzēs, kas no tā sanāks, jo viņš tomēr ir baigais āra kaķis. pa ceļam būrī brēca, bet kā ienesu iekšā un izlaidu no būra, tā bez liekām ceremonijām un iedziļināšanās apstaigāja dzīvokli, nīgri apošņāja glauno konservu bļodiņā un aizgāja uz guļamistabu mazgāties un gulēt.

kaķu epopeja turpinās. tikko neizturēju, ka kāpņutelpā ļoti ilgi bļauj kaķis. atveru durvis - pie tām sēž otrs kamiņu kaķis (nu tas, kurš vakar nebija ciemos) un pieprasa tikt ielaists. tagad nenormālā sajūsmā tinas un vijas ap mani.

viens no pagājušās nakts viesiem sēdēja pie mūsu dzīvokļa durvīm vēkšēdams, kad Kārlis nāca mājās. tagad viņš jau kādu laiku veic skrupulozu dzīvokļa inspekciju un atkal negrib iet prom. raida arī zīmīgus skatienus ledusskapja virzienā, bet tur nav pilnīgi nekā, kas varētu noderēt par ēdienu kaķim.

vakar pārvedu zirgu uz jaunu stalli. tuvāk manai tagadējai dzīvesvietai un ar cerību par kvalitatīvāku sienu ziemā.

naktī, kamēr vadīju ārā draudzeni, dzīvoklī ieperinājās kaimiņu kaķi. tas bija ļoti jauki. lai gan beigās bija grūti dabūt viņus ārā. kā vienu izliek aiz durvīm, tā otrs iešmauc atpakaļ.

revidēju bikšu plauktu, biju apenēs, kad pie loga sākās kaut kāds baigs šums - skatos Vilnītis strazdiņu mēģina nokost. skrēju virsū vicinot bikses, kas man bija rokās. izglābu. iedevu padzerties. likās, ka viņam tas patīk. tad viņš izleca man rokas un ietriecās stiklā. nezināju, ko ar viņu lai iesāk, jo te jau apkārt visur siro kaķi, gan mūso troika, gan kamiņu ordas, bet šams tādā šoka stāvoklī, knābīts vaļā, sirsniņa daudzās. ieliku kaķu pārvadāmajā kastē un noliku istabā, lai atjēdzas. es ļoti ceru, ka viņam nav nekas traumēts un man nebūs vēl viens mājdzīvnieks, kuru turklāt gribēs apēst visi pārējie mājdzīvnieki. nu, zirgs negribēs, bet viņš dzīvo citur.

krīpī sajūta - Nikolajs sēž ārpusē, pie loga un ļoti intensīvi skatās man virsū. iekšā nenāk, ne pa kam. ja viņš sēdētu iekšpusē un tā lūrētu, tas liktos pilnīgi normāli, tā viņš arī bieži dara, bet tagad kaut kā tā jocīgi.

meistars bez margaritas


visādi citādi man vajag:
nelielu dīvāniņu, vēlams izvelkamu;
veļas mašīnu;
100 l horizontālo boileri;
ledusskapi

kamēr Tesa tūrē, Vilnītis uzņēmies rūpes par manu naktsmieru. par spīti ļoti aizņemtajām pavasara naktīm, ķēniņdēls konsekventi ikvakaru ierodas manā guļamistabā un pavada tur vismaz pāris stundas. jūtos ļoti pagodināta, jo viņš vispār nav tāds baigais klēpjkaķis un pa naktīm mīl vazāties apkārt vai atdusēties atsevišķā istabā, bet tagad, vienu nakti, pat nogulēja ar mani kopā gultā. pārējās vai nu uz K. krēsla vai ieritinājies manās drēbēs. viņš droši vien būs ļoti atvieglots, kad Kārlis atgriezīsies un viņš varēs uzkraut rūpes par mani atpakaļ K. plecos un nodoties savām personīgajām, ārkārtīgi svarīgajām darīšanām.

dārzā tikko bija ļoti nokaitēta atmosfēra. ap komposta kaudzi dancoja vairākas žurkas. Vilnītis gulēja dobē un skatījās. no otras puses, uz šķūnīša jumta sēdēdama, uzglūnēja kaimiņu kaķene. tad Vilnītis izšķīrās par uzbrukumu, taču šoreiz medības bija neveiksmīgas. šobrīd visas iesaistītās personas ir izklīdušas un dārzā atkal valda miers un klusums. jāpiebilst, ka nedz Radža, nedz kaimiņu Reksis, neizrādīja pilnīgi nekādu interesi par notiekošo.

minūti garš ieskats medībās, visvairāk žurku redzams ap 17 sekundi

ārā sasnidzis tāds lērums, ka mašīna ir pazudusi, bet Vilnītim jāpeld sniegā.

Vilnītis ziemas sezonas kostīmā ir ļoti skaists.

tikmēr Latvijā:
nomiris kaimiņš;
Radža un kaķi briesmīgi uzēdušies (man vispār liekas, ka es arī esmu uzēdusies, bet svērties vēl nesaņēmos);
pazudušas dzeltenās lapas (lidojot prom bija neeeenormāli smuki, dzelteni skati apakšā);
atnākusi baigā tumsa.

p.s. ā un Vilnītis mani sagaidīja ar milzīgu žurkas līķi pie ārdurvīm.

ilustrācijas iepriekšējam postam:

( Laba daba, Sansusī )

( kaķīši )

( zirdziņi )

( Smiltene, Gaujiena )

( Bumbu kalniņš Kleistos )

( mazliet no vasaras tautas tērpā )

( random )

nu re, mana dzīve atkal ir sastrukturizēta. jādzīvo tagad mierīgi tālāk.

pēdējās divas nedēļas ir bijušas kaut kāds ārprāta skrējiens. šodien aizgāju uz darbu, noslēdzu savu 9. sezonu šajā teātrī un nu ir brīvība līdz augusta vidum.
tad nu beidzot varu pieķerties reportāžai no Jāņiem - Jāņi bija aizraujoši, jo ap to laiku, kad gribēju izbraukt, Vilnītis izdomāja vemt baltas putas un būt ļengans. Tad nu pasēdējām Kavetā kādu brīdi, samaksājām labas naudiņas un vedām vēl nākamajā dienā atrādīt. Tipa bija spalvu kamoli sastrēguši zarnās.
Uz Jāņiem es aizbraucu viena, visu laiku lija lietus, bet bija forši. Ļoti labi pavadīju laiku. Naktī, kad sēdējām pirtiņas priekštelpā un dziedājām, ienāca kaut kādi sveši Jāņabērni. Priekšā nestādījās, mēs ar neuzbāzāmies, dziedājām tik tālāk. Vienā brīdī gāja dziesmas pa apli (tas ir tad, kad katrs pēc kārtas pasūta kādu dziesmu un visi tad to dzied) un viena no viešņām pasūtīja "Jūriņ prasa smalku tīklu", ko arī braši norāvām un svešie Jāņabērni aizgāja. Pēc tam izrādījās, ka Jūriņas pasūtītāja ir saeimas spīkere.

( Jāņi Ruķeļos )

man patīk staigāt pa dārzu un kaķot. šodien iekaķoju pat vienu kaķi vairāk nekā pienāktos.
Nikolajs baigais estēts - viņam ļoti patīk īrisi - vakar gulēja zilajos, šodien dzeltenajos. vēl viņam patīk kumelītes, zemenes un lavandas.

( kaķīši )

p.s. posta tematikai atbilstošs dienas internetprieks http://catsofsslv.tumblr.com/

7!

( bet visādi citādi (galvenokārt kaķīgi) )

tāks. šodien es (pēc ~4h miega):
biju skolā un dažos veikalos;
darbā uz galda atradu kaut kādas jocīgas šokolādes olas (veselu čupu);
ēdu baklavu;
staigāju basām kājām un metu kūleņus zālienā;
sakārtoju mašīnu;
konstatēju, ka Nikolajs varētu gulēt vitrīnā un tēlot medus kūku (jo Nikolaja un kūkas izskats īpaši neatšķiras);
sapinu zirgam bizi (vakar arī. lai nav tik karsti viņam);
redzēju daudz odus, taureņus un dzirdēju daudz putnus;
eksplorēju jaunu un brīnumdaiļu taku Zilajos kalnos. tādu mežonīgu - pa kalniem un lejām, cauri biezokņiem un pa vizbulīšu paklājiem. nācās gan secināt, ka tā laikam pieder MTB, bet mēs bijām pieklājīgi - nevienu zirgābolu uz tās neatstājām un gājām soļos - neko neizdangājām arī;
atradu aizsargājamo augu - meža silpureni (katru reizi, kad es šodien rakstu šo vārdu, es sākumā uzrakstu "silpurne");
paspēju, pirms noriet saule, atklāt peldsezonu vienā no Sauriešu karjeriem;
atradu bebra galvaskausu un uzdāvināju to biedrei;
uztaisīju ēst, paēdu, nomazgāju traukus un tagad man nav spēka iet gulēt.

( vienā solī ar sauli )

5dien biju aukstā un slapjā mežā ar zirgu - sāka līt, ka seglojāmies un beidza līt, kad atjājām mājās.
6dien svinējām Kārļa dzimšanas dienu - bijām slidot - neatceros, kad iepriekšreiz slidoju. bija forši, bet stundu izturēt nevarējām. es vismaz ne vienu reizi nenokritu.
7dien paliku viena mājās ar zvēriem, jo visi aizbrauca. biju pie zirdziņa, pajāju pa mežu, šoreiz bez slapjuma.
1dien Tesa ar dāmām bija uzaicināta pie Aptiekas Kristapa uz picu un 90to andergraunda video vakaru. viņš bija sataisījies izcept 12 picas. līdzi neskaitīju, bet pierijos gan drausmīgi. redzēju Oliveru šortos un baltā t-kreklā.

( mazliet ilustrāciju )

cik savādi - esmu visā mājā viena. Kārlis Saldū, vecāki Smiltenē, visi trīs kaķi ārā un Radžiņa arī tikko paprasījās.

p.s. mani kaķi ir kā naktstauriņi - nāk uz gaismu.

You are the cat, tamer of human beings, not tamed by them!
You are the animal we all fear, favorite of sorcerers, darling of witches, treasured by sangomas.
You are the cat, guardian of the village, protecting us from enemies we both can and cannot see!
Sent by the sky gods to shield the world from invisible foes and visible vermin.
Oh, cat, master of life!
You guard me while I sleep,
I honor you, dear cat,
And feed and nourish you, for it is said that the gods and ancestors will bring eternal suffering upon any human who stoops to harm you.

/zulusu kaķu godināšanas dziesma. teicis Mutwa Credo/

( masters of life )