*

pēc visas tās skriešanas ar sezonas noslēgumu un bērēm, gandrīz nesaņēmos aizbraukt uz Jāņiem. saņēmos ar tādu pašu apziņu, kā braucot uz ziemas peldēm - drausmīgi negribas un čakars, bet pēc tam būs labāk. tā arī bija. turklāt šogad bija Dumpju Jāņu gads - tāds ir ik pa trim gadiem - likās stulbi palaist garām, jo tur ir visforšāk. tur ir ļoti, ļoti daudz mīlestības un siltuma. ļaužu atkal bija pulka, bija arī igauņi un trīs ukraiņu kompānijas un milzu toveris ar boršču. lasīju par ukraiņu Ivana Kupalas dienas tradīcijām - viss tas pats, kas mums Jāņos, bet nu hvz kā viņiem tur ar to svinēšanu mūsdienās. tie, kas bija, teica, ka viņi neko tādu nezina un nav redzējuši un jūtas kā nokļuvuši Tolkīna Viduszemē. es gan pati ar viņiem nerunāju, man švaki ar krievu valodu.
mājupceļā piestājām pie pamestās Līdēres pareizticīgo baznīcas. tur visā tai grausta juceklī stāv viena maza svētbildīte, pie kuras samestas melnās naudiņas. bija arī viena papīra grivna.
man vispār ir vairāk pārdomu par saulgriežiem un to svinēšanu un mežā pavadīto nakti, bet es pēdējā laikā līdz datoram tieku tikai pirms pašas gulētiešanas un nav spēka neko rakstīt. šito arī nebija spēka rakstīt.
jūnijs ir aizauļojis gaismas ātrumā. ļoti gribētos patīt viņu kaut drusku atpakaļ.

Jāņi bija skaisti un mierīgi. daudz, daudz saules, pilnmēness - milzīgs un dzeltens kā jāņusiers, sudrabainie mākoņi un grandiozs negaiss. un dziesmas, dejas, peldes Ruķeļu dīķī, odi un uguns.
saulīti nesagaidīju, jo redzot un dzirdot kā tuvojas negaiss, aizgājām aizvērt mašīnai logus un sapaunāt visu gulēšanai. kā beidzām paunāties, tā sāka gāzt. kādu stundiņu vēl nosēdējām, gaidīdami piemērotu brīdi, lai ietu atpakaļ, bet, apmēram, stundu pirms saullēkta aizmigām.
mājupceļā izmetām loku gar Asaru ezeru, kurā ir ļoti dzidrs brūnā tipa ūdens un zied ļoti aizsargājamās Dortmaņa lobēlijas, pavizinājāmies pa ļoti nekurienīgiem grantiniekiem un izgājām Līgatnes upes taku. ļoti īsa (2 km), bet tiešām skaista. ļoti džunglīga.

šodien beidzot ir iespējams paravēt līdz Jāņiem neizravēto dārzu. ir apmācies un eksotisks vēsums - tikai +24.

saulgrieži bija gan maģiski, gan depresīvi. t.i. bija visādi skaisti notikumi un piedzīvojumi, bet es jūtu, ka depris glūn tepat kaut kur ļoti blakus. no rītiem reizēm nāk virsū ķite (tas ir tad, kad nevar stundām ilgi atlīmēt acis un visu laiku jātrūkstas augšā un jākrīt atpakaļ biezā, lipīgā, ķepīgā, nogurdinošā miegā) un brīžiem liekas, ka esmu aplipusi ar neredzamu lapušu ordām, kas izsūc sulu un enerģiju. vajadzētu iet uz terapiju, bet braukt pie savas teraipetes uz Rīgu šobrīd nevaru atļauties.

visādi citādi - astronomisko saulgriežu dienā klīdu pa mežiem pilskalna apkārtnē. gribēju salasīt meža zemenes, bet tās diezko neatradu, toties atradu jau gatavas mellenes. kamēr lasīju un ēdu tās, apm 10 m attālumā pilnīgi relaksēti pagāja garām stirna - lēni un mierīgi, it kā manis tur nebūtu vai arī mana klātbūtne neko nenozīmētu. pēc tam apm. vietā, kur viņa bija gājusi atradu cilvēkēdāja alu. tāpēc nospriedu, ka stirna moš bija Mr.Pickles radiniece. aizgāju uz pilskalna pļaviņu salasīt tējas, bet pļaviņa bija nopļauta, tāpēc man joprojām gandrīz nekas nav ietējots. naktī biju nodomājusi iet peldēties, bet bija tas medžik/svētīgais saulgriežu negaiss, tāpēc noslinkoju un nekur neaizgāju.

Jāņus svinējām vietā, par kuru rakstīts pēdējā Irā. lietus nelija, bija mierīgi un jauki un forši. bija visai internacionāla sabiedrība - igauņi, spānis, sāmu šamanis ar kundzi, bariņš trimdas latviešu, krievu vecticībnieki. sāms atkal aicināja braukt uz Isogaisu, vēl dažas no Līgām ir ieinteresētas - moš pat sanāks.

nu ko - gaisma ir uzbriedusi, uzblīdusi, uzmilzusi un gatava atkal krist tumsas bezgalīgi dziļajā rīklē.

( ilustrācijas )

šogad Jāņojām "Kūgurēs", netālu no Saldus. nebija paši foršākie folk Jāņi, kādos esmu bijusi, bet tādi pilnīgi normāli un ļoti skaistā vietā. nākamajā dienā patusējām ar K. vecākiem Kursīšos un tad laidām tripā uz Dienvidkurzemi.

( trips )

Saulgrieži man šogad pagāja krāmējot un pārvietojot mantu kastes un pārvedot mēbeles. Pieņemšu, ka tādas nopietnas pārmaiņas saulgriežu laikā būs uz labu. Toties Jāņu trips uz Mētrienu bija ļoti forši, lai gan es pēdējā laika visa veidu overlodu dēļ vairāk biju vērotājs nekā dalībnieks. Nakts bija medžik - redzēju gan sauli norietam, gan uzlecam sarkanu, sarkanu mēnesi, gan sudrabainos mākoņus, gan miglu, gan saullēktu. Vakaru (un rītu) pavadīja gandrīz nepārtraukts Saucēju "koncerts" diezgan pilnā sastāvā, bija 34 metrus garš mielasta galds, milzu Jāņuguns, pūdele un, kā aptuveni saskaitīja demogrāfs Ilmārs Mežs - ap 250 Jāņabērnu.

( Jāņi 2016 )

pēdējās divas nedēļas ir bijušas kaut kāds ārprāta skrējiens. šodien aizgāju uz darbu, noslēdzu savu 9. sezonu šajā teātrī un nu ir brīvība līdz augusta vidum.
tad nu beidzot varu pieķerties reportāžai no Jāņiem - Jāņi bija aizraujoši, jo ap to laiku, kad gribēju izbraukt, Vilnītis izdomāja vemt baltas putas un būt ļengans. Tad nu pasēdējām Kavetā kādu brīdi, samaksājām labas naudiņas un vedām vēl nākamajā dienā atrādīt. Tipa bija spalvu kamoli sastrēguši zarnās.
Uz Jāņiem es aizbraucu viena, visu laiku lija lietus, bet bija forši. Ļoti labi pavadīju laiku. Naktī, kad sēdējām pirtiņas priekštelpā un dziedājām, ienāca kaut kādi sveši Jāņabērni. Priekšā nestādījās, mēs ar neuzbāzāmies, dziedājām tik tālāk. Vienā brīdī gāja dziesmas pa apli (tas ir tad, kad katrs pēc kārtas pasūta kādu dziesmu un visi tad to dzied) un viena no viešņām pasūtīja "Jūriņ prasa smalku tīklu", ko arī braši norāvām un svešie Jāņabērni aizgāja. Pēc tam izrādījās, ka Jūriņas pasūtītāja ir saeimas spīkere.

( Jāņi Ruķeļos )

Jāņi bija forši, otro gadu līgoju ar Saviešiem, šoreiz tas notika starp Raunu, Drustiem un Dzērbeni. bija kādas 4x mazāk cilvēku nekā Dumpju Jāņos pērn, turklāt Jāņu mātei īsi pirms Jāņiem bija atgadījušās ķibeles ar veselību un viņa bija gandrīz tikko no slimnīcas. tāpēc šie Jāņi bija tādi mierīgāki un mazliet melanholiski. savu daļu mierīguma un melanholijas piedeva arī vēsais laiks, jo, lai arī vasaras saulgrieži man asociējas ar mežonīgas enerģijas sprādzienu, ir grūti "spridzināt", ja mugurā ir džinsas, vilnas zeķes līdz celim, tautastērpa brunči, adīts džemperis un pāri visam liels vilnas lakats (vēl grūtāk nekā spridzināt, ir iet ar šādu ietērpu čurāt). bet par spīti visam viss bija kā vajag - kārtīgi izdziedājos, gājām rotaļās, ēdām, dzērām, pavadījām un sagaidījām saulīti. nakts bija skaista, lietiņš sāka pilināt vien stundu pirms saullēkta un tādā viegli paciešamā apjomā. gulēšanai teltī bijām nopakojušies pamatīgi, līdz ar to ne tikai nenosalām, bet arī neticami labi izgulējāmies.

Jāņu dienā bijām aizbraukuši līdz Smiltenei. tur gan es drusku sagruzījos, jo tās mājas sāk izrādīt lēnas miršanas pazīmes. pati māja vēl tā, bet saimniecības ēkai jumts sāk sadalīties un pa šķūņaugšu sāk saimniekot putni un kaķi, nāk slapjums iekšā. šobrīd nevienam naudas, ko tur ieguldīt nav, mums Salaspils mājai jau ir problēmas ar jumtu. izbesījos par ļoti stulbu manas ģimenes tendenci, ka vecas lietas ar emocionālo vērtību tiek nomestas kaut kur pa kaktiem un stūriem un bēniņiem, lēnām tur mirst un bojājas. katru reizi tās ieraugot sākas kkāda raudāšana vai gruzīšanās. ja tai lietai ir tā atmiņu vērtība to vajag vai nu nopucēt un nolikt goda vietā vai cieņpilni nokurināt. citādi tās stāv tādā zombijīgā starpstāvoklī starp dzīvi un nāvi un noteikti nerada labu enerģiju. šo to savācu jau tagad līdzi uz Salaspili, bet ķiršu laikā jābrauc un jāpieiet tai lietai kārtīgi. jāglābj, kas glābjams un, kas neglābjams jānokurina vai jāizmet.

brauciena noslēgumā vēl iemetos Niedrājā noskaloties. bija aukkksti, bet labi.

( tas skaisto mākoņu laiks )

saulgriezēt sāku 21. jūnijā pie zirgiem. atšķirībā no pagājušā gada, šogad zirgi baigi nepavilkās uz saulgriezēšanu. bet vainadziņu Radis dabūja un drīz vien to arī pazaudēja.
( 21.06. )

tripa pirmā diena: Salaspils - Cēsis - Ninieris - Priekuļi - Smiltene - Niedrājs - Cērtenes pilskalns - Klievezers - Mācītājmuiža - Blome - Brutuļi - Vijciems - Smiltene.
( 22.06. )

diena nr2: Niedrājs - Vecsautiņu avoti - Rēveļi - Jaunpiebalga - Vecpiebalga - Inesis - Ineši - Madona - Mētriena - Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos"
( 23.06. )

trešā diena: Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos" - Odzienas ezers - Lautere - Viesiena - "Kalna Tīži" - Ērgļi - Velna klēpis - Kangaru ezers - Salaspils
( 24.06. )

manliekas, ka foršākie Jāņi, kādi man bijuši. un burvīgs trips pa Vidzemi 3 dienu un apmēram 600km garumā.

Salaspils - Cēsis - Ninieris - Priekuļi - Smiltene - Niedrājs - Cērtenes pilskalns - Klievezers - Mācītājmuiža - Blome - Brutuļi - Vijciems - Smiltene - Niedrājs - Vecsautiņu avoti - Rēveļi - Jaunpiebalga - Vecpiebalga - Inesis - Ineši - Madona - Mētriena - Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos" - Odzienas ezers - Lautere - Viesiena - "Kalna Tīži" - Ērgļi - Velna klēpis - Kangaru ezers - Salaspils.

fotoreportāža sekos.