saulgrieži 2013
Posted on 2013.06.25 at 17:30skan: Laiksne
saulgriezēt sāku 21. jūnijā pie zirgiem. atšķirībā no pagājušā gada, šogad zirgi baigi nepavilkās uz saulgriezēšanu. bet vainadziņu Radis dabūja un drīz vien to arī pazaudēja.
tripa pirmā diena: Salaspils - Cēsis - Ninieris - Priekuļi - Smiltene - Niedrājs - Cērtenes pilskalns - Klievezers - Mācītājmuiža - Blome - Brutuļi - Vijciems - Smiltene.
apsveicām apogs. nopeldējāmies un apgājām apkārt Niniera ezeram. pirmo reizi mūžā bridu ar basām kājām pa purvu. tādu nelielu gabaliņu un līdz potītēm. vispār mani arvien vairāk sajūsmina vazāšanās pa mežiem un pļavām basām kājām. pēdējo dienu laikā apavi kājās bijuši ļoti īsu laiku. Cēsīs ēdām zupas. tālāk, pa Priekuļu ceļu (kas ir šausmīgi skaists) uz Smilteni. pirmais darbs - uz Niedrāju peldēties. vēlā novakarē izstaigājām pilskalnu. tur es pirmo reizi mūžā ar basām kājām mēģināju šturmēt bebru dambi. jo izdomājām noiet vienu ceļa daļu brienot pa Cērteni, kas kā izrādījās, konkrētajā posmā bija diezgan dūņaina, līkumaina un pavisam drīz nonācām arī pie bebru metropoles. kādu laiku vēl centāmies apbrist pa krastu, bet drīz vien kapitulējām. tālāk pelde pa pliko Klievī un auto saitsīings Smiltenes apkārtnē - Mācītājmuiža (satikām ezīti), Blome (gandrīz Blomes centrā zem riteņiem metās suicidāls zaķis. par laimi paspējām nobremzēt), Brutuļi un beigās līdz pašam Vijciemam aizbraucām. tur ir smuka baznīca - ar koka zvīņām aplikta. īsti labi gan nevarējām apskatīt, jo bija jau galīgi tumšs.
Ninieris
citplanētiešu vēstījums skuju tehnikā
sākas purvainība
gaileņu plantācija uz taciņas. tad vēl bija sīkas, bet šodien droši vien jau pāraugušas. ja kāds nav pajēmis
purs ezera galā
Cēsīs ir īpatnējs piegājiens nosaukumiem. fast food ēstuvi sauc "Poga", bet dažādu saimniecībā noderīgu preču veikalu - "Konkurents"
Kārļukalns kauku autoceļā Cēsis - Priekuļi - Smiltene
Cērtenes pilskalns, vīrs, jumis un odi
Cērtene
sākas jautrība
Klievis
Mācītājmuižas dīķis
Vijciema evlutbazn
diena nr2: Niedrājs - Vecsautiņu avoti - Rēveļi - Jaunpiebalga - Vecpiebalga - Inesis - Ineši - Madona - Mētriena - Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos"
rīts sākās ar peldi Niedrājā. Kārlis skēja ezeram apkārt. es gulēju uz laipiņas, vēroju zivju barus, saules un atspīdumu ņirbu un domāju, ka gribētos veselu dienu vai divas tā vienkārši, neko nedarot, pie Niedrāja dīki pavadīt. varbūt sanāks šovasar to arī realizēt. guļot laipiņa ierūtoja man sejas kreiso pusi. vēl pāris stundas varēja rūtojumu pamanīt. uz kapiem pie vecvecākiem, pa ceļam tirdziņā iepērkam ciemakukulim sieru un maizi un sev spaini ar jauno medu (tai tirdziņā redzēju arī milzīgas apšu bekas). pajemam ūdeni Vecsautiņu avotos un laižam uz Mētrienu līgot, pa ceļam nopeldoties Inešezerā.
jāņojām pie podniekiem Dumpjiem un tie bija foršākie Jāņi manā mūžā. pagājšgad uz saulgriežiem biju Štorla seminārā un vakarā tur notika arī vietējo rīkots saulgriežu ugunsrituāls, kas man tomēr liekas tāda pseidotautiska un baltiem diegiem šūta padarīšana. nē nu, tā jau doma nav slikta un darīt var visu ko, bet man nepatīk, ka tam karina klāt birku "senču gudrības" utt., jo tam nav īsti pamata. šī gada Jāņi bija ar diezgan izteiktu folkloristisku ievirzi, bet bez šizotēriskām izdarībām. turklāt viss brīvā un nepiespiestā atmosfērā - nekāda spiediena. gribi piedalies un dari, negribi sēdi, ēd, dzer. turklāt telpa visādā ziņā bija gana brīva, lai, ja gribas, var arī savā nodabā burties, zīlēt, rituālēt utt. cilvēku bija ap simtu, bet visi tādi mierīgi un ar pašcieņu. bija gan viena tāda "zvērā" tipa jauniešu kompānija, bet viņi savā nodabā dzēra un spēlēja bumbu un nevienam baigi netraucēja.
Niedrājs
Kārlis skrien
Kārlis un ķirbis
Inesis
Ineši
galds sāk lēnām klāties
vijas vainagi un vijas
sērkociņš (ar šo vakarā ieguva uguni Jāņuguņu iedegšanai)
Jāņa bērni Zāļu vakarā
vēl guļ, bet drīz celsies
Jāņuguņu rats
skats no "Brīvnieku" zemes augstākās vietas
ceļas
saimniece sauc kopā ļaudis
daudzinam klātesošos Jāņus un Līgas
jāatzīst, ka liela daļa folkrotaļu ir visnotaļ jautras un interesantas
"sērkociņa šķilšana" gāja grūti, bet izdevās
ejam degt Jāņugunis
saimnieks un saimniece pa priekšu
saules vārti
ugunskurs "Brīvnieku" augstākajā vietā
saulīte riet
saulīti pavadām
laikam bij bišķi šķībi uzkrāvies un galotne pēc brīža nogāzās
Jāņa bērni Jāņu naktī
trešā diena: Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos" - Odzienas ezers - Lautere - Viesiena - "Kalna Tīži" - Ērgļi - Velna klēpis - Kangaru ezers - Salaspils
turpinājām gaidīt sauli, brīžam ar Saviešiem dziedājām, brīžam uzdarbojās Rīgas danču klubs - ar dūdām, bungām, vijoli, akordeonu un dančiem. nakts bija burvīga - silta, sausa un smaržīga. sauli sagaidījām, sagaidīšanas dziesmas nodziedājām un gājām gulēt. tiklīdz kā ielīdām teltī un iekārtojāmies uz gulēšanu, tā sāka gāzt Jāņu lietus. nolija pamatīgi - lielākā daļa ēdiena bija paspēta novākt no galda, bet uz tā palikušās lielās bļodas un citi trauki no rīta bija līdz malām pilni ar ūdeni. piecēlāmies deviņos, palīdzējām novākt galdu, pabrokastojām, pliki nopeldējāmies 4km tālāk esošajā Odzienas ezerā un devāmies uz Viesienas "Kalna tīžiem" ciemos pie klasesbiedrenes, kura tikko atgriezuses no kāzu ceļojuma, mierīgi un ģimenes lokā bija nolīgojusi tur. pavadījām tur pusi dienas dīki sēžot uz terases, ēdot pankūkas un klimstot pa mežonīgām pļavām. mājās braucām pa Lauteres - Ērgļu - Rīgas ceļu, baudot brīnumjaukas ainavas un skatus. Ērgļu ceļš vispār drīz būs kā konfekte - liela daļa ir ar pavisam svaigu asfaltu, daļu vēl remontē. kopš mēs tur braucām maija sākumā, darbi ir ļoti strauji virzījušies uz priekšu. pa ceļam apmeklējām Velna klēpi un Kangaru ezeru. beigās gan izrādījās, ka Velna klēpi mēs nemaz neesam apmeklējuši, bet tā kā mēs nezinājām, kas tieši mums jāmeklē, tad nobridušies pa čūkslainu ceļu un ieraudzījuši palielu akmeni nospriedām, ka tas gan jau ir tas klēpis un gājām atpakaļ. vēl tur bija tāda jokaina sajūta (līdzīga, kā pie Pārkalņu mājām Bilskas pagastā un kā dažviet Igaunijā). kā arī milzīgas un treknas meža zemenes. secinājām, ka tās droši vien tas velns izaudzējis. Kangaru ezers bija purvains un es otro reizi mūžā bridu ar basām kājām pa purvu, tur gan bija dziļāk un mazliet neomulīgāk nekā pie Niniera.
saimnieks griež uguns ratu
fulmūns
saulīte aust
saimnieki lec pāri ugunskuram
dziedam
gliemju kaligrāfija
brokastis smēdē
Jāņa bērni Jāņu rītā
Odzienas ezers
Kusa
Viesienas "Kalna tīžos"
alus un pankūkas ar melleņu ievārījumu
Ambers
"Kalna tīži"
mājupceļš. tās egles izskatījās pārdabiski skaistas, ko, protams, bildē nevar redzēt
feils ar Velna klēpi (bet tāpat bija jauka pastaiga un zemeņu pieēšanās)
ceļš, pa kuru tālāk neaizgājām
velna audzētas zemenes
tas ko mēs noturējām par galveno apskates objektu
Kangaru ezers
vispār mēs uz viņu gājām, tāpēc, ka ceļmalā bija stāvlaukums un info stends, ka tur jāiet un, ka tur ir forši. sākumā tai purvā bija samesti baļķīši, kā taciņas imitācija, bet pamazām tapa arvien dziļāks un baļķīši arvien pazudušāki
saruna
mājās. izmantošu izdevību un parādīšu stūrīti no mūsu jaunās virtuves + padalīšos ar savu ideju nokrāsot vienu stūri ar zaļo tāfeles krāsu. pati situ sev uz pleca par šo ģeniālo domu, jo var viegli mainīt noskaņu/dekorācijas, uzrakstīt atgādinājumus, kavēt laiku zīmējot un droši vien noderēs arī, ja ciemos atnāks kādi bērni. jaukākā piedzīvotā lieta tāfeļsienas sakarā - atnākt un ieraudzīt Kārļa uzrakstu "būs pankūkas" un vēlāk tās pankūkas arī dabūt.
lielos vilcienos mūsu maršruts kartē izskatās tā. man gan bija domstarpības ar gugle maps viņu liekot un līdz galam tā arī neizdevās sarunāt kā man vajadzēja. galvenā ir līnija, ne punkti.
visā tripa laikā nesatikām/neredzējām nevienu CP ekipāžu. kopā nobraucām apmēram 600km, pārvietojāmies dažādos diennakts laikos un pa dažādas nozīmes autoceļiem
tripa pirmā diena: Salaspils - Cēsis - Ninieris - Priekuļi - Smiltene - Niedrājs - Cērtenes pilskalns - Klievezers - Mācītājmuiža - Blome - Brutuļi - Vijciems - Smiltene.
apsveicām apogs. nopeldējāmies un apgājām apkārt Niniera ezeram. pirmo reizi mūžā bridu ar basām kājām pa purvu. tādu nelielu gabaliņu un līdz potītēm. vispār mani arvien vairāk sajūsmina vazāšanās pa mežiem un pļavām basām kājām. pēdējo dienu laikā apavi kājās bijuši ļoti īsu laiku. Cēsīs ēdām zupas. tālāk, pa Priekuļu ceļu (kas ir šausmīgi skaists) uz Smilteni. pirmais darbs - uz Niedrāju peldēties. vēlā novakarē izstaigājām pilskalnu. tur es pirmo reizi mūžā ar basām kājām mēģināju šturmēt bebru dambi. jo izdomājām noiet vienu ceļa daļu brienot pa Cērteni, kas kā izrādījās, konkrētajā posmā bija diezgan dūņaina, līkumaina un pavisam drīz nonācām arī pie bebru metropoles. kādu laiku vēl centāmies apbrist pa krastu, bet drīz vien kapitulējām. tālāk pelde pa pliko Klievī un auto saitsīings Smiltenes apkārtnē - Mācītājmuiža (satikām ezīti), Blome (gandrīz Blomes centrā zem riteņiem metās suicidāls zaķis. par laimi paspējām nobremzēt), Brutuļi un beigās līdz pašam Vijciemam aizbraucām. tur ir smuka baznīca - ar koka zvīņām aplikta. īsti labi gan nevarējām apskatīt, jo bija jau galīgi tumšs.
Ninieris
citplanētiešu vēstījums skuju tehnikā
sākas purvainība
gaileņu plantācija uz taciņas. tad vēl bija sīkas, bet šodien droši vien jau pāraugušas. ja kāds nav pajēmis
purs ezera galā
Cēsīs ir īpatnējs piegājiens nosaukumiem. fast food ēstuvi sauc "Poga", bet dažādu saimniecībā noderīgu preču veikalu - "Konkurents"
Kārļukalns kauku autoceļā Cēsis - Priekuļi - Smiltene
Cērtenes pilskalns, vīrs, jumis un odi
Cērtene
sākas jautrība
Klievis
Mācītājmuižas dīķis
Vijciema evlutbazn
diena nr2: Niedrājs - Vecsautiņu avoti - Rēveļi - Jaunpiebalga - Vecpiebalga - Inesis - Ineši - Madona - Mētriena - Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos"
rīts sākās ar peldi Niedrājā. Kārlis skēja ezeram apkārt. es gulēju uz laipiņas, vēroju zivju barus, saules un atspīdumu ņirbu un domāju, ka gribētos veselu dienu vai divas tā vienkārši, neko nedarot, pie Niedrāja dīki pavadīt. varbūt sanāks šovasar to arī realizēt. guļot laipiņa ierūtoja man sejas kreiso pusi. vēl pāris stundas varēja rūtojumu pamanīt. uz kapiem pie vecvecākiem, pa ceļam tirdziņā iepērkam ciemakukulim sieru un maizi un sev spaini ar jauno medu (tai tirdziņā redzēju arī milzīgas apšu bekas). pajemam ūdeni Vecsautiņu avotos un laižam uz Mētrienu līgot, pa ceļam nopeldoties Inešezerā.
jāņojām pie podniekiem Dumpjiem un tie bija foršākie Jāņi manā mūžā. pagājšgad uz saulgriežiem biju Štorla seminārā un vakarā tur notika arī vietējo rīkots saulgriežu ugunsrituāls, kas man tomēr liekas tāda pseidotautiska un baltiem diegiem šūta padarīšana. nē nu, tā jau doma nav slikta un darīt var visu ko, bet man nepatīk, ka tam karina klāt birku "senču gudrības" utt., jo tam nav īsti pamata. šī gada Jāņi bija ar diezgan izteiktu folkloristisku ievirzi, bet bez šizotēriskām izdarībām. turklāt viss brīvā un nepiespiestā atmosfērā - nekāda spiediena. gribi piedalies un dari, negribi sēdi, ēd, dzer. turklāt telpa visādā ziņā bija gana brīva, lai, ja gribas, var arī savā nodabā burties, zīlēt, rituālēt utt. cilvēku bija ap simtu, bet visi tādi mierīgi un ar pašcieņu. bija gan viena tāda "zvērā" tipa jauniešu kompānija, bet viņi savā nodabā dzēra un spēlēja bumbu un nevienam baigi netraucēja.
Niedrājs
Kārlis skrien
Kārlis un ķirbis
Inesis
Ineši
galds sāk lēnām klāties
vijas vainagi un vijas
sērkociņš (ar šo vakarā ieguva uguni Jāņuguņu iedegšanai)
Jāņa bērni Zāļu vakarā
vēl guļ, bet drīz celsies
Jāņuguņu rats
skats no "Brīvnieku" zemes augstākās vietas
ceļas
saimniece sauc kopā ļaudis
daudzinam klātesošos Jāņus un Līgas
jāatzīst, ka liela daļa folkrotaļu ir visnotaļ jautras un interesantas
"sērkociņa šķilšana" gāja grūti, bet izdevās
ejam degt Jāņugunis
saimnieks un saimniece pa priekšu
saules vārti
ugunskurs "Brīvnieku" augstākajā vietā
saulīte riet
saulīti pavadām
laikam bij bišķi šķībi uzkrāvies un galotne pēc brīža nogāzās
Jāņa bērni Jāņu naktī
trešā diena: Podnieku Dumpju darbnīca "Brīvniekos" - Odzienas ezers - Lautere - Viesiena - "Kalna Tīži" - Ērgļi - Velna klēpis - Kangaru ezers - Salaspils
turpinājām gaidīt sauli, brīžam ar Saviešiem dziedājām, brīžam uzdarbojās Rīgas danču klubs - ar dūdām, bungām, vijoli, akordeonu un dančiem. nakts bija burvīga - silta, sausa un smaržīga. sauli sagaidījām, sagaidīšanas dziesmas nodziedājām un gājām gulēt. tiklīdz kā ielīdām teltī un iekārtojāmies uz gulēšanu, tā sāka gāzt Jāņu lietus. nolija pamatīgi - lielākā daļa ēdiena bija paspēta novākt no galda, bet uz tā palikušās lielās bļodas un citi trauki no rīta bija līdz malām pilni ar ūdeni. piecēlāmies deviņos, palīdzējām novākt galdu, pabrokastojām, pliki nopeldējāmies 4km tālāk esošajā Odzienas ezerā un devāmies uz Viesienas "Kalna tīžiem" ciemos pie klasesbiedrenes, kura tikko atgriezuses no kāzu ceļojuma, mierīgi un ģimenes lokā bija nolīgojusi tur. pavadījām tur pusi dienas dīki sēžot uz terases, ēdot pankūkas un klimstot pa mežonīgām pļavām. mājās braucām pa Lauteres - Ērgļu - Rīgas ceļu, baudot brīnumjaukas ainavas un skatus. Ērgļu ceļš vispār drīz būs kā konfekte - liela daļa ir ar pavisam svaigu asfaltu, daļu vēl remontē. kopš mēs tur braucām maija sākumā, darbi ir ļoti strauji virzījušies uz priekšu. pa ceļam apmeklējām Velna klēpi un Kangaru ezeru. beigās gan izrādījās, ka Velna klēpi mēs nemaz neesam apmeklējuši, bet tā kā mēs nezinājām, kas tieši mums jāmeklē, tad nobridušies pa čūkslainu ceļu un ieraudzījuši palielu akmeni nospriedām, ka tas gan jau ir tas klēpis un gājām atpakaļ. vēl tur bija tāda jokaina sajūta (līdzīga, kā pie Pārkalņu mājām Bilskas pagastā un kā dažviet Igaunijā). kā arī milzīgas un treknas meža zemenes. secinājām, ka tās droši vien tas velns izaudzējis. Kangaru ezers bija purvains un es otro reizi mūžā bridu ar basām kājām pa purvu, tur gan bija dziļāk un mazliet neomulīgāk nekā pie Niniera.
saimnieks griež uguns ratu
fulmūns
saulīte aust
saimnieki lec pāri ugunskuram
dziedam
gliemju kaligrāfija
brokastis smēdē
Jāņa bērni Jāņu rītā
Odzienas ezers
Kusa
Viesienas "Kalna tīžos"
alus un pankūkas ar melleņu ievārījumu
Ambers
"Kalna tīži"
mājupceļš. tās egles izskatījās pārdabiski skaistas, ko, protams, bildē nevar redzēt
feils ar Velna klēpi (bet tāpat bija jauka pastaiga un zemeņu pieēšanās)
ceļš, pa kuru tālāk neaizgājām
velna audzētas zemenes
tas ko mēs noturējām par galveno apskates objektu
Kangaru ezers
vispār mēs uz viņu gājām, tāpēc, ka ceļmalā bija stāvlaukums un info stends, ka tur jāiet un, ka tur ir forši. sākumā tai purvā bija samesti baļķīši, kā taciņas imitācija, bet pamazām tapa arvien dziļāks un baļķīši arvien pazudušāki
saruna
mājās. izmantošu izdevību un parādīšu stūrīti no mūsu jaunās virtuves + padalīšos ar savu ideju nokrāsot vienu stūri ar zaļo tāfeles krāsu. pati situ sev uz pleca par šo ģeniālo domu, jo var viegli mainīt noskaņu/dekorācijas, uzrakstīt atgādinājumus, kavēt laiku zīmējot un droši vien noderēs arī, ja ciemos atnāks kādi bērni. jaukākā piedzīvotā lieta tāfeļsienas sakarā - atnākt un ieraudzīt Kārļa uzrakstu "būs pankūkas" un vēlāk tās pankūkas arī dabūt.
lielos vilcienos mūsu maršruts kartē izskatās tā. man gan bija domstarpības ar gugle maps viņu liekot un līdz galam tā arī neizdevās sarunāt kā man vajadzēja. galvenā ir līnija, ne punkti.
visā tripa laikā nesatikām/neredzējām nevienu CP ekipāžu. kopā nobraucām apmēram 600km, pārvietojāmies dažādos diennakts laikos un pa dažādas nozīmes autoceļiem