dēlis grīdā

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Marts 6., 2015


17:40
Veikals SKY.
Es: Man nevajag maisiņu.
Pauze.
Pārd.: Vajag.
Pie kasēm.
Es: Man nevajag maisiņu.
Pārd. (liekot maisiņā): Mēs tā esam pieraduši. Katru dienu liekam maisiņos.
Es: Un tur neko nevar mainīt?
Pārd.: Švaki.

(2 typina | typini)

Februāris 19., 2015


16:53
We are protecting all the time what we think. Each one is right in the place of their own dream. You are not a victim, nobody is victim. Even though it may appear to be suffering in that role it's still tied to this role somehow, doesn't want to exchange it for another role. (Mooji)

(2 typina | typini)

Februāris 18., 2015


19:11

Kaut kas jāuzraksta, lai etalonfunkcijai ir ko lasīt.
Šodien satiku kafejnīcā profesoru, viņš pasūtīja zirņus uz šķīvja, es zirņus bļodiņā. Uzzināju, ka beidzot esot noskaidrots nāciju IQ - igauņiem 99, latviešiem 98, bet lietuviešiem (pieliecieties tuvāk) - 91. Tad nu, miesā un garā iestiprinājušies, radījām jaunu etniskās piederības teoriju - grupēšanos pēc IQ. Gudrākie latvieši dienās kļūtu par igauņiem, slinkākos vecāki baidītu - nemācīsies, kļūsi par lietuvieti.
Vakar satiku slaveno režisoru. Man gribējās kūkas, tātad ejam uz kebabnīcu. Režisors pasūtīja salātus ar stabilizatoru un stāstīja, ka atkal jau meklē menedžeri un ka šo lietu jau ir pavisam labi ir iemācījies - meklēt menedžeri, tagad varētu mācīties atrast.
Svētdien braucām uz Ķemeriem ievākt ķērpjus. Zviedrijā esot kāds vīrs, kas ēd lapas, sūnas un citas dabas veltes, un viņš rekomendējot ķērpju čipsus jeb brūkleņu sīrupā mērcētus ceptus ķērpjus. Tā kā pēc tam uzreiz bija jādodas uz Tūju zodiakālo gaismu lūkoties, nepiedalījos vorkšopā, bet saka, ka smaržojot dievīgi un garšojot pēc zivīm. Varbūt jāpamēģina kāds cits ķērpis.
Bet vispār esmu apņēmusies katru dienu meditēt un iemācīties apstādināt domas. Un reizi nedēļā darīt tā.

(1 typina | typini)

Februāris 16., 2015


18:29
Pēc darba izglītības sistēmā mani pārņem velteņšmercs.

(2 typina | typini)

Februāris 1., 2015


00:08

Šodien cēlāmies 6.50, braucām vispirms ar mašīnu, tad ar autobusu un pēc tam kādus 8 km ar kājām un galā mēģinājām ierakstīt neko jeb 10-30 dB skaņu vides. Nebiju pietiekami sagatavojusies, t. i. jau Rīgā aizsecinājusies, ka arī šis ieraksta komplekts pats dos dominējošo skaņu istabā, kur viena no dzirdamākajām skaņām ir elpa un atkušņa pilieni aiz loga. Jo tur nav elektrības un visu saistīto sīcoņu un spiedoņu, taču saslēdzos un sākas. Viens miķis istabu dara plakanu un birst smiltis. Otrs mazliet dzidrāku un smilšu skaņu smalkāku, bet es taču gribu rakstīt, kā skan tā telpa tad, kad tur nekas nenotiek, nevis kaut kādu smilšu pulksteni. Izejam ārā rakstīt atkusni un uzrodas kaut kāds cits troksnis, diezgan spalgs. Pāriet, kad nomainām baterijas, taču drīz uzrodas tāds, it kā tur iekšā būtu neredzama kasetīte, kas griežoties viegli strīķējas un virpuļo. Mitrums? Baterijas iet uz beigām? Ausis? Tā arī nesapratu. No jumta pil tekusnis, bet tikai uzliekot ausis sadzirdu, cik pērnās, slapjās lapas patiesībā ir cietas. Zeme ir noklāta ar cepampapīru un vispār vairs nevar saprast, kas fiziski notiek un kas asociatīvi. Nez, vai var ierakstīt istabas izmēru, mitruma līmeni, temperatūru, virsmu materiālu un vēl kaut ko citu, kas veido tās telpas "skaņu"?

(typini)

Janvāris 16., 2015


13:39

"Pasaules karš suitu dzīvē ir krasa robeža starp veciem un jauniem laikiem. Lai gan jaunie laiki, nākdami revolucionāri, atnesa sev līdz daudz negatīvu parādību, tomēr tiem bija arī kaut kas pozitīvs. Viņi satrieca vecos aizspriedumus un radīja brīvu ceļu tālākai attīstībai. Negatīvās parādības pamazām izzudīs, bet pozitīvās - uz visiem laikiem paliks par suitu turpmākās attīstības bāzi. Arī izglītības uzskats pēc kara ir mainījies pozitīvā virzienā. Tagad, piem., Gudenieku pagasta skolu katru gadu beidz triji, četri cilvēki, kuri tad arī pa lielākai daļai aiziet kaut kādās vidējā tipa skolās. Pirms kara tas bija daudz bēdīgāki." (Pēteris Akots, "Mani novērojumi tautas gara mantas krājot 1925. g.")

(typini)

Janvāris 6., 2015


17:56

Mežonīgā kultūras dzīve. Mazais dzeltenais kalendārs kustina lapas un lēni no iekšpuses melnē. Oranžrozā istaba ir pieradinājusi tukšumu - jāizdzer tukša glāze, lai varētu tur ieiet. Gultas galos guļ kaķīši un vienā stūrī ieelpo laiku, otrā izelpo. Realitāte šajos siltajos laikos nav pārāk izteikta.

(1 typina | typini)

Janvāris 5., 2015


16:04

Drīz varēšu ieviesties laša vēderā. Vēl tik drusku jāpiekrāso un jāatrod drapērijas.

Durvis uz Nārniju un Ārniju.
Tur nekā nebūs.

(typini)

Decembris 29., 2014


14:17
Ļ. labi. Šis gads sanāca diezgan apaļš un nākošais ir Kazu, tāpēc es apņemšos nomierināt acis, nedarīt pāri sev, uzaudzēt rožainus vaidziņus, iemācīties jaunas dziesmas un ievēlēties nezināmo.

(typini)

Decembris 16., 2014


22:57
''Daiļas kā fizkultūras institūta studentes.'' (No vienas 1957. gada kinohronikas.)

(typini)

Decembris 14., 2014


20:32
Aivars Neibarts ''Rūķis kā jau rūķis''. Pirms tam savai sibīriešu omītei par godu izlasīju Čehova ''Dāmu ar sunīti'', agrāk kkā nebija sanācis. Sirsnīgs un mazliet skumjš stāsts, gluži kā šodiena.

(typini)

00:27
Sansusī driznaks, kopā ar brīvdienām, znaju. Vajag tik izgulēties, drusku uzēsties un izvēdināt galvu. Un sniedziņš un klementīns.

(typini)

Decembris 11., 2014


15:02
Negribīguma-izdabāšanas grāvis, tizls no abiem galiem. Un kas pa vidu? Kaut kāda sliede pa vidu.
Runa runājas līdz pusei, tad nogurstu un aizmiegu. Rīt kaut kas jāsalietojas un jācer, ka atnāks iedvesmas Vilnis.
Iedzeršu kofiju un laidīšu pēc zobu bakstāmajiem un salvetēm ar nēģerīšiem, lai ir kur uzlikt torti "Melnais princis", muaha.
Re, uzrakstu pāris teikumus cibā un uzreiz jūtos nīgrišķi labi.

(3 typina | typini)

Decembris 9., 2014


09:47
Ka nav kazai piena ta nav. Iedzeru miegazāles un pamostos trijos. Bet nu vismaz atlaidu matus bizē un pakārtoju un izvēdināju māju. Morgenpraud.

(1 typina | typini)

Decembris 8., 2014


14:31

Melnais rumors un kritiskais krā.

(typini)

13:13

Dažreiz es jūtos kā tāds softiņš, kuram kāds pienāk klāt un pagroza skaļāk, klusāk, dziļāk, seklāk, salaiž plūsmā, plīkšķī vai kaut vai banānā. Un ir nosacīti konstantais stāvoklis un man šobrīd ir aizdomas, ka tas vienalga paliek manā ziņā, tam tās pogas lēnā garā bīdīt, kad nav stressa. Apkārt jau ir pilns visādu foršu cilvēku ar citiem steitiem, pret ko spoguļoties, un kuri var uzraut tā kā gribas vai kā token negribas, bet es īsti nezinu, cik gala beigās tam vispār ir sakars ar citiem cilvēkiem. Ebukam taisnība, ka pašai ar sevi mīļiņā jāmācās dzīvot, lai nav jāšūpojas pie katra piedūriena. Šajā ziņā kustību grupa ir miļons - tur izvelk ārā visādus steitus un īsti vairs nestrādā arguments, ka to es nevaru un tas "nav man tipiski" - ja nav, tad būs, varbūt pēc trijiem gadiem vai n. Uz papēdenēm izskaties tizli - okēj, nav variantu, ej kā sanāk. Pirms gada es vispār nesapratu, kā uztaisīt helikopteru - aiz inerces apriņķot kājas apkārt visam ķermenim, balstoties uz pleciem un galvas. Šogad arī vēl nevaru, bet jau sāku nojaust, kā to izdarīt.
Bet vispār šodien jādomā pasākums ar kļičku "vīns un tēja'', fāā, mož vienkārši aizvest visus uz zilonīti.

(17 typina | typini)

Decembris 1., 2014


22:59
Švakums un salauzītums pēc katras darba dienas. Baigi mazo slodzi varu turēt. Vai arī tā nemaz nav maza slodze. Dzeru kumelīšus, navajag tagad saslimt. Un dodu sev sezonu saprast kaut ko vairāk par mierīgām acīm un enerģiju, kas nekurbulējas un nestrēgst.
Tags:

(2 typina | typini)

Novembris 28., 2014


13:25

Jahū, tikko kādu brīdi nevarēju atcerēties, kurā datumā man ir dzimšanas diena.

(typini)

Novembris 27., 2014


18:41 - Pašā un pakā

In Hindi the common equivalent for 'classical' [music] is rāgdār ('having a rāga'). Most widely used in the oral tradition of hereditary musicians is the term pakkā ('mature', 'cooked', 'perfected').
(Un neaizmirsīsim par 'paramparā' jeb meistara-mācekļa secīgumu.)

(typini)

16:06

"Kopš tā brīža man bija divas kājas."

(typini)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba