dēlis grīdā

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

Janvāris 16., 2015


13:39

"Pasaules karš suitu dzīvē ir krasa robeža starp veciem un jauniem laikiem. Lai gan jaunie laiki, nākdami revolucionāri, atnesa sev līdz daudz negatīvu parādību, tomēr tiem bija arī kaut kas pozitīvs. Viņi satrieca vecos aizspriedumus un radīja brīvu ceļu tālākai attīstībai. Negatīvās parādības pamazām izzudīs, bet pozitīvās - uz visiem laikiem paliks par suitu turpmākās attīstības bāzi. Arī izglītības uzskats pēc kara ir mainījies pozitīvā virzienā. Tagad, piem., Gudenieku pagasta skolu katru gadu beidz triji, četri cilvēki, kuri tad arī pa lielākai daļai aiziet kaut kādās vidējā tipa skolās. Pirms kara tas bija daudz bēdīgāki." (Pēteris Akots, "Mani novērojumi tautas gara mantas krājot 1925. g.")

(typini)

Janvāris 6., 2015


17:56

Mežonīgā kultūras dzīve. Mazais dzeltenais kalendārs kustina lapas un lēni no iekšpuses melnē. Oranžrozā istaba ir pieradinājusi tukšumu - jāizdzer tukša glāze, lai varētu tur ieiet. Gultas galos guļ kaķīši un vienā stūrī ieelpo laiku, otrā izelpo. Realitāte šajos siltajos laikos nav pārāk izteikta.

(1 typina | typini)

Janvāris 5., 2015


16:04

Drīz varēšu ieviesties laša vēderā. Vēl tik drusku jāpiekrāso un jāatrod drapērijas.

Durvis uz Nārniju un Ārniju.
Tur nekā nebūs.

(typini)

Decembris 29., 2014


14:17
Ļ. labi. Šis gads sanāca diezgan apaļš un nākošais ir Kazu, tāpēc es apņemšos nomierināt acis, nedarīt pāri sev, uzaudzēt rožainus vaidziņus, iemācīties jaunas dziesmas un ievēlēties nezināmo.

(typini)

Decembris 16., 2014


22:57
''Daiļas kā fizkultūras institūta studentes.'' (No vienas 1957. gada kinohronikas.)

(typini)

Decembris 14., 2014


20:32
Aivars Neibarts ''Rūķis kā jau rūķis''. Pirms tam savai sibīriešu omītei par godu izlasīju Čehova ''Dāmu ar sunīti'', agrāk kkā nebija sanācis. Sirsnīgs un mazliet skumjš stāsts, gluži kā šodiena.

(typini)

00:27
Sansusī driznaks, kopā ar brīvdienām, znaju. Vajag tik izgulēties, drusku uzēsties un izvēdināt galvu. Un sniedziņš un klementīns.

(typini)

Decembris 11., 2014


15:02
Negribīguma-izdabāšanas grāvis, tizls no abiem galiem. Un kas pa vidu? Kaut kāda sliede pa vidu.
Runa runājas līdz pusei, tad nogurstu un aizmiegu. Rīt kaut kas jāsalietojas un jācer, ka atnāks iedvesmas Vilnis.
Iedzeršu kofiju un laidīšu pēc zobu bakstāmajiem un salvetēm ar nēģerīšiem, lai ir kur uzlikt torti "Melnais princis", muaha.
Re, uzrakstu pāris teikumus cibā un uzreiz jūtos nīgrišķi labi.

(3 typina | typini)

Decembris 9., 2014


09:47
Ka nav kazai piena ta nav. Iedzeru miegazāles un pamostos trijos. Bet nu vismaz atlaidu matus bizē un pakārtoju un izvēdināju māju. Morgenpraud.

(1 typina | typini)

Decembris 8., 2014


14:31

Melnais rumors un kritiskais krā.

(typini)

13:13

Dažreiz es jūtos kā tāds softiņš, kuram kāds pienāk klāt un pagroza skaļāk, klusāk, dziļāk, seklāk, salaiž plūsmā, plīkšķī vai kaut vai banānā. Un ir nosacīti konstantais stāvoklis un man šobrīd ir aizdomas, ka tas vienalga paliek manā ziņā, tam tās pogas lēnā garā bīdīt, kad nav stressa. Apkārt jau ir pilns visādu foršu cilvēku ar citiem steitiem, pret ko spoguļoties, un kuri var uzraut tā kā gribas vai kā token negribas, bet es īsti nezinu, cik gala beigās tam vispār ir sakars ar citiem cilvēkiem. Ebukam taisnība, ka pašai ar sevi mīļiņā jāmācās dzīvot, lai nav jāšūpojas pie katra piedūriena. Šajā ziņā kustību grupa ir miļons - tur izvelk ārā visādus steitus un īsti vairs nestrādā arguments, ka to es nevaru un tas "nav man tipiski" - ja nav, tad būs, varbūt pēc trijiem gadiem vai n. Uz papēdenēm izskaties tizli - okēj, nav variantu, ej kā sanāk. Pirms gada es vispār nesapratu, kā uztaisīt helikopteru - aiz inerces apriņķot kājas apkārt visam ķermenim, balstoties uz pleciem un galvas. Šogad arī vēl nevaru, bet jau sāku nojaust, kā to izdarīt.
Bet vispār šodien jādomā pasākums ar kļičku "vīns un tēja'', fāā, mož vienkārši aizvest visus uz zilonīti.

(17 typina | typini)

Decembris 1., 2014


22:59
Švakums un salauzītums pēc katras darba dienas. Baigi mazo slodzi varu turēt. Vai arī tā nemaz nav maza slodze. Dzeru kumelīšus, navajag tagad saslimt. Un dodu sev sezonu saprast kaut ko vairāk par mierīgām acīm un enerģiju, kas nekurbulējas un nestrēgst.
Tags:

(2 typina | typini)

Novembris 28., 2014


13:25

Jahū, tikko kādu brīdi nevarēju atcerēties, kurā datumā man ir dzimšanas diena.

(typini)

Novembris 27., 2014


18:41 - Pašā un pakā

In Hindi the common equivalent for 'classical' [music] is rāgdār ('having a rāga'). Most widely used in the oral tradition of hereditary musicians is the term pakkā ('mature', 'cooked', 'perfected').
(Un neaizmirsīsim par 'paramparā' jeb meistara-mācekļa secīgumu.)

(typini)

16:06

"Kopš tā brīža man bija divas kājas."

(typini)

Novembris 24., 2014


01:33 - Rīgas meži

Šodien sanāca mazliet pabūt mežā aiz Kleistiem. Tur bieži braukājot kvadras, bet šodien bija mierīgs un kluss. Foršs mežs, tur ir Islandes ķērpji, paugurains, brīžam priežu skrajumi un brīžam bērzainie un uzgāju tikai vienu ar kaut kādām gumijām piedirstu vietu. Bumbu kalniņu neatradu, jo nemeklēju, bet lieku aizausē, ka tā apkārtne būs jāizstaigā kādreiz. Pagaidām mana mīļākā Pierīgas vieta paliek Vakarbuļļi, bet forši ir arī Doles salā un Langstiņu-Upesciema galā, kad saiet projām no galvenajiem ceļiem. Beberbeķus derētu iečekot vēlreiz, vienu ezermalas skatu it kā atceros, bet par apkārtni neko... Kas vēl tāds?
Un ložņāšana pa zarainu mežu aptuvenā virzienā točna ir mans sporta veids. Nav liela slodze un to var variēt, izvēloties šķēršļus, tempu, distanci, var trenēt veiklību un fokusu, nav skaidri zināms maršruts un līdz ar to ir interesanti, drusku var ielaisties arī apmaldīšanās spēlē... Manu prātu atslēdz ideāli. Protams, ja negāžas lietus un nakts virsū, ir kāda ēdmaņa kabatā un nav jāsteidzas.

(typini)

Oktobris 27., 2014


18:29
Kopš ceturtdienas hostēju kanādiešu-beļģu frankofoni, kas mazliet izskatās pēc izputējuša musketiera. Līdz šim nebiju uz savas ādas tādā koncentrācijā izbaudījusi kultūras bekgraundu un komunikācijas atšķirības plus vēl stūlbo sajūtu, ka visu laiku jārunā valodā, kuru slikti jūtu. Bet nu, skatīs, varbūt Ziemassvētkos būs jāaizbrauc ciemos.

(1 typina | typini)

18:23

Klīrības koeficients.

(typini)

Oktobris 22., 2014


01:11
Pavasarī, gatavojoties izrādei, vajadzēja uzrakstīt stāstiņu par sievieti. Drusku pārtaisīts, patīk arī tagad, lai arī šodien es rakstītu citu stāstu. Tāpēc pērno var nodot Cibas valsts arhīvā.
''No viņas divdesmit četrām identitātēm viena ir sieviete. Ģertrūde no Grebenščikova ielas. Viņa strādājot pilsētas bērnu-zvēru dārzā. Vasarās, kad vakari ir vēli un iesiluši, viņa mēdz aizlaisties no turienes sarkanām lūpām un papēžkurpēm rokās. Nez, vai viņai vispār ir sava lūpukrāsa. Bārā viņa vienmēr dzer pokālu sarkanvīna. Pirmais malks sarauj vidukli un padara uzacis tumšākas. Un tā krāsa! Viņa ceļ pokālu acu augstumā un vēro cilvēku siluetus caur to. Tikvien vakara gaitā viņas glāze kļūst caurspīdīga un tukša. Ja viņa būtu dzimusi galvaspilsētā, viņa zinātu, ka sarkanvīns ir nevis dzēriens, bet vakara apgaismojums.''

(2 typina | typini)

Oktobris 19., 2014


22:42
Cik lieliski. Šonedēļ divreiz biju uz operu un abas - gan Verdi Rigoletto, gan Berga Lulū - bija par to, cik sapisti ir cilvēki. Un ļoti daudz līķu. Un mierīgi var identificēties ar visiem, jo tu nemaz neesi normāls un atzīts, ja negribi spēlēt šajā limonādē-groteskiādē. Slimi, bet tikpat patiesi cik patiess ir neveselīgs ideālisms.
Upd. Uzrakstīju, paskrullēju, palasīju, ko ezss typina, un atcerējos, cik dabā viss ir normāli. Watch the art level in your veins.

(typini)

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba