dēlis · grīdā

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *

Mātes autoritāte bērnībā balstījās uz to, ka viņa prata indiski grozīt kaklu (Indijas klasiskajā dejā to laikam sauc par sundari neck) un uzcept neiespējami garšīgus kartupelīšus. Omas māsa Eļa tāpēc, ka stāstīja par velniem un spokiem. Anniš tētis - jo vienmēr plēsa jokus. Jāņonkulis - jo cēla mājas. Vijastante man likās skaistākā sieviete pasaulē, kad Jāņu naktī pie ugunskura dziedāja "mīlu mazo Lulū, sapņoju par tevi vien" by Ilmārs Dzenis. Tētis laikam ar to, ka spēlēja kultūras nama grupā bungas. Es par to aizdomājos tāpēc, ka rīt satikšu krustdēlu un kaut kas taču ir jāizdomā, lai es atstātu iespaidu uz mūžu. Taču īsti nezinu, kas atstāj iespaidu uz piecgadīgiem puikām. Ā, pagājšvasar viņš bija sajūsmā par manu draudzeni, kas kaila peldējās upē un tēloja nāru, viņš pat aiz sajūsmas pats ieskrēja peldēties, lai arī pirms tam teica, ka auksti un bailīgi. Kkā tā ja. Līdz šim mans lielākais success laikam bija pirms pāris mēnešiem, kad divas stundas meistaroju viņam safīra kroni, jo viņš paziņoja, ka gribot valdīt pār vecākiem un vecvecākiem.


Viņš bija starā.

* * *

Skan pareizticīgo lūgšanu dziedājumi, tajā pašā tonalitātē burdonē ledusskapis un es tīru riteni, kam skrūvju galos iniciāļi JH. Jā, un ledusskapī ir arī biezpiens.

Tags:
* * *

Balzams taukiem, traukiem un dvēselei.
* * *

Šodien bija priecīgi. Braucu no Mākslas akadēmijas (mans pēdējā laika lielākais teritoriālais atklājums, bet tas ir cits stāsts) un krustojumā nejauši satiku paziņu. Šis oooo, čau, klau, baigi šobrīd steidzos, iedod riteni uz stundu. Tad nu izstāstīju, kur būšu pēc stundas un kur pēc pusotras (telefona numurus mēs abpusēji nezinām), novēlēju labu ceļu un tālāk gāju kājām. Vai nu teļa asiņu dražejas sāk iedarboties vai kas, bet šādi brīži, kas sagadās tādi neparedzami un nepiespiesti, man liekas dzīves dzirkstošais ūdens.
P. s. Ritenis ir pie manis.
* * *

Viena no buhrvīgākajām (manas) sabiedrības tendencēm ir tā precēšanās pa kluso. Tu te vingro, dzer rīta tēju savā nodabā un palaikam kaut ko izlasi. Tas ir tikpat stilīgi kā Vess Andersons. Jāiet pēc marcipāna un bērzu sulām. Nē, pēc marcipāna un pelmeņiem. Lociņi vīna glāzēs izauguši.
* * *

Mītnēm savas fāzes. Šis dzīvoklis šobrīd ir sagājis miega fāzē. Varbūt tā ir parastā māju rutīna, bet visvairāk man pietrūkst vēsu un agru rītu. Te ir labas pēcpusdienas, bet rītu sajūtas nav vispār. Laikam pastāvīgās satiksmes un pārkurinātības dēļ. Vārdsakot, šīs mājas vairs nav darbīgas un šobrīd taisnākais ceļš uz produktivitāti ir klaidonība. Šovakar biju ciemos pastrādāt, sanāca labum labā birojnīca. Un kopā strādājot arī interneta nevajag, lai atietu, jo kas var būt labāks kā divu darbīgu cilvēku kopīgs vaļasbrīdis. Un internetam jādzīvo puļķī tāpat kā džinam pudelē. Bet varbūt vienīgais, kas man dzīvē pa īstam nepatīk, ir lielie darbi, kas velkas pāri dienām un mēnešiem un grauj sajūtu, ka vakarā var aizmigt, jo viss, ko varēja, ir padarīts.
* * *

Varētu nomirt, kad skan Stairway to heaven.
* * *

Ou. Šoreiz kontrastu starp Svētes palieni un Rīgas industriālo stūri grūti pieņemt. Atbraucu, atplīsu, oчнулся - гипс.
Jāpārvācas.
* * *

Zied māllēpes, apkārt klejo māņpavasaris, pieķer nakts viesus un nosaldē rokas un kājas. Rīgas vēsums man laikam patīk tikpat ļoti kā Rīgas siltums, turklāt pirmais nāk par velti.
Bet vispār es par ko citu atnācu padomāt. Par dženderingu, kas man dabiski nepadodas. Sievietes nav klauni un arī sviestroka grupās nedzied, mētāt jokus un taisīt sejas ir vīru darbs, ne ko.
* * *

Sujām interesanta uztvere. Bet jā, augstas un zemas skaņas sanāk tikai metafora. Arī latviski varēja būt citādāk. Nāk prātā, ka vienas dziesmas pierakstā bija sīkrotātāja un reširotātāja.

"However, not everybody talks about pitch in the same way. The Kpelle people of Liberia, for instance, talk about high and low pitches as light and heavy, respectively. The Suyá people of the Amazon basin call high pitches young and low pitches old, and the Bashi people of central Africa call high pitches weak and low pitches strong. (..) For the Manza of Central Africa, high pitches are small and low pitches large. In other languages, like Farsi, Turkish, and Zapotec (spoken in Mexico), high pitches are thin and low pitches thick." (Sarah Dolscheid et al. "The Thickness of Musical Pitch: Psychophysical Evidence for Linguistic Relativity", 2013)
* * *
dzeltenais lakatiņš

Bumbierene un Apščēnoks.

Dabā un dejā ir jāattīsta divas pretējības. Šodien man divās dažādās situācijās teica, ka esmu nemanāma. Kad biežāk gāju dabā, tiešām to trenējos. Nez, kā pārslēgties uz to otru modi.
* * *

Tiku informēta, ka rīt jādodas uz "Gulbju ezeru". Tukumā. Ar vilcienu. Piedevām nošķaidīju basās kājas ar burku savecējuša rūgušpiena un apskaidrībā nodomāju, ka dažbrīd dzīve kļūst sviestaini skaista.
* * *

Savajadzēja kaut ko tik šķietami vienkāršu kā savietot skaņu ierakstu ar bildēm, kas mainās noteiktās skaņu celiņa vietās. Atvēru iMovies, ieraudzīju defolto Ken Burns efektu* un aizvēru. Saņēmos, atvēru otrreiz, atradu, kur novākt Ken Burns (šī izdaudzinātā mac intuitīvā pieeja, protams, ka to var novākt, spiežot uz crop (!) ikonas). Tālāko labāk nestāstīšu, tikai secināšu - iMovies, tāpat kā iTunes, laikam ir radītas, lai tās ienīstu. Atsakos saprast, kāpēc tam ir jābūt tik čakarīgi.
* Es gribu to nezināt.
Tags: ,
* * *

Bijām Vakarbuļļos. Tur tas nomaļais gals gar Buļļupi. Niedres, pa kādam makšķerniekam, daudz putnu un cilvēki arī interesanti iekārtojušies, pēdējās tēlnieka mājas, melnalkšņu mala un tad jau pļava. Apstājāmies pļavas vidū, nospriedām, ka zeme vēl auksta un varētu lēnām iet atpakaļ, piesēdām, uzspīdēja solniško un nekur vairs nebija jāiet. Bij vanagu un lidmašīnu performance un tik patīkamās rāmās sarunas par dzīvošanu un utopijām. Atpakaļceļā iepazināmies ar tēlnieku, viņš bija iznācis sēt zāli. Gribu vēl uz turieni. Un Šahu arī.
* * *

Nākošais līmenis ziemeļatblāzmas vērošanā - zaļo svītru var samanīt fotoaparātā! Šī nodarbe pie mums pavisam noteikti ir jautrāka nekā ziemeļos. Taču visvairāk man patīk noteikumi. Neilgi pirms pusnakts saņemt ziņu, mobilizācija 10 minūtēs, ekspektāciju nav, nav arī prognozējams, uz cik stundām jāatliek miegs, bet - braucam. Pa ceļam stāsti par to, ka jāpārstāj pirkt kleitas un jāmācās adīt, jo mazais ledus laikmets gandrīz jau šu, vai par to, ka kosmosā ūdeni varētu radīt saules vējš. Taču virs Rīgas šovakar zosis iet un iet.
* * *

Jautājuma "kas tu būsi, kad izaugsi liels" variants pieaugušajiem varētu būt "ko tu darīsi, kad aiziesi pensijā".
* * *
maijs Taškentā

Izskrēju no mājas bez cimdu, bez cepuru. Pieturā kāds vīrs neatlaidās, līdz neuzvilku viņa cimdus. Silti ādas pirkstaiņi. Это не мaй в Ташкенте, viņš saka. Tā nu sildījos līdz tramvaja atnākšanai.
* * *

Viedlapa. Viedtelpa.
Nez, vai ar vārdu Vieda var izaugt arī tizls?
* * *

Gadalaiku maiņa ir tik relatīvs notikums - tāpat kā dienas sākums un beigas. Man liekas, ziema Rīgā sākas tajā datumā, kad velosipēdisti viens otram sāk veltīt siltus radniecības smaidus. Pavasaris ir tad, ja svilpo melnais mežastrazds. Vasara beidzas, kad Rīgas debesis vairs nav svīrainas. Ar to es gribēju palēcienā ierakstīt, ka šodien Rīgas centrā sākās pavasaris!
* * *

Nav nožēlojamāku blīžu par tiem, kuros pazūd humora izjūta. Vienā reizē spriedām par konfliktu un izvairīšanos no tiem. Dažreiz gvelžu asus vārdus, kas varbūt nav jauki, bet tas nav tas. Ja konflikts uzaug iekšā, tas ir taisnais ceļš uz elli. Vienreiz pēc tam četrus mēnešus nevarēju atiet. Taču arī nedēļa ir daudz. Arī diena ir daudz par daudz. Nav nekā slimāka par cilvēku ar konfliktu. Man patīk pīsiņš.
apkārt:
Aквариум - Cеребро господа моего
* * *

Previous