*

pēdējās divas nedēļas ir bijušas kaut kāds ārprāta skrējiens. šodien aizgāju uz darbu, noslēdzu savu 9. sezonu šajā teātrī un nu ir brīvība līdz augusta vidum.
tad nu beidzot varu pieķerties reportāžai no Jāņiem - Jāņi bija aizraujoši, jo ap to laiku, kad gribēju izbraukt, Vilnītis izdomāja vemt baltas putas un būt ļengans. Tad nu pasēdējām Kavetā kādu brīdi, samaksājām labas naudiņas un vedām vēl nākamajā dienā atrādīt. Tipa bija spalvu kamoli sastrēguši zarnās.
Uz Jāņiem es aizbraucu viena, visu laiku lija lietus, bet bija forši. Ļoti labi pavadīju laiku. Naktī, kad sēdējām pirtiņas priekštelpā un dziedājām, ienāca kaut kādi sveši Jāņabērni. Priekšā nestādījās, mēs ar neuzbāzāmies, dziedājām tik tālāk. Vienā brīdī gāja dziesmas pa apli (tas ir tad, kad katrs pēc kārtas pasūta kādu dziesmu un visi tad to dzied) un viena no viešņām pasūtīja "Jūriņ prasa smalku tīklu", ko arī braši norāvām un svešie Jāņabērni aizgāja. Pēc tam izrādījās, ka Jūriņas pasūtītāja ir saeimas spīkere.


turpceļā sastaptā vietējā Vidzemes fauna




Ruķeļos līst


apakš kupla ozoliņa


ai galdiņi, ai galdiņi


Jāņa bērni salijuši


Ruķeļu fauna


pūdele, kura tā izmirka, ka tā arī neaizdegās


izmantojam brīdi, kad nelīst, lai aplīgotu sētu


es arī gribu tādu bizi


pirātu māja


ugunsbumba


saules aplis










aiziet lejā pa kalnu


tieši saulrietā tiek aizdegta Jāņuguns






dīķī aizpeld ugunsplosts


pirtiņā silti un sausi


saulei lecot




Jāņu nakts metamorfozes - ugunī ielikts balts akmens no Spānijas, sadalījies 12 gabalos un pārvērties sarkanā latviešu granītā


kaimiņš




iebridu upē meklēt grandiozu bebru dambi, bet neatradu


buldurjānis kalniņā


man pēdējā laikā zaķu laiks. šamo satiku Ruķeļos, baigi kautrs nebija. vakar toties viens viņa radinieks izleca no staļļa saimnieku māju pagalma un labu brīdi dieba pa priekšu mašīnai




biju pastaigāties pa apkārtni




tas nav nekāds ozols, tā ir milzu blīgzna


vēl tur krūmu pudurī, pilnīgā nekurienē ir grandiozas drupas




runā, ka it kā tur bijusi pienotava, bet tā savādi tomēr liekas






pagrabi arī. iekšā līst gan neriskēju


un blakus ļoti spocīgs raganu koks










beidzot tiku mazliet pie tēju lasīšanas




tas vai būs iespējams ar vieglo auto šķērsot šo vietu ir atkarīgs no bebru labvēlības


atpakaļ mājās braucu pārsvarā pa grantiniekiem - izbraucu apmēram tādu maršrutu - Veimeri - Nītaure - Ropaži - Apvedceļš - Salaspils. baigi negribējās Jāņu dienas pēcpusdienā braukt pa šoseju kopā ar paģirainiem desēdājiem, kuriem ļoti jāsteidzas mājās vai atkal svētdienas braucējām, kuras paģirainie desēdāji nosēdinājuši pie stūres savā vietā un, kuras brauc uz 85, tādējādi kaitinot un izaicinot tos paģirainos desēdājus, kuri stūrē paši. nu, īsāk sakot, negribējās braukt pa pilnu un stresainu šoseju. un grantinieki ir daudz skaistāki.

Ropažos apstājos pie pilsdrupām apēst saldējumu un atradu oldskūl trauku cepļa rekonstrukciju, kuru taisījuši cilvēki, ar kuriem kopā svinēju Jāņus








šite video, kurā ir a) galda apdziedāšana gāžot lietum; b) pirātu mājas aplīgošana; c) ugunsbumbas/saules laišana lejup pa kalnu
video