*

pustrijos naktī vienmēr ierodas Nikolajs

studijā kaķu ziņas: Vilnītis šodien ceriņkrūmā tēloja ligzdiņu. iespējams, tā ir kāda jauna un īpaši rafinēta putnu medību stratēģija. skatījās uz mani ar savu nīgro skatienu, kad par viņu smējos. kad atbraucu no staļļa viņš jau gulēja apaļā galda vidū un uzņēma kosmisko enerģiju. toties pie ārdurvīm mētājās divas milzu žurkas. gribēju jau apsveikt viņu ar panākumiem, bet mamma teica, ka Nikolajs esot pārradies aiz sevis uz baltajām palodzēm atstādams asiņainus ķepiņu nospiedumus.

( ligzdiņa )

* Vilnītis pēdējā laikā guļ vai nu apaļā galda vidū un ķer kosmisko enerģiju, vai arī Radžas gultā. Attiecīgi Radžai šī gulta vairs nav izmantojama un sirds ir salauzta;
* Kad Vilnīša tuvumā kāds mizo mandarīnu, viņš atver acis un skatās ar tādu skatienu, ka ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kur tālu, tālu prom nokalst kāds mandarīnu koks. Jāsaka, ka šīs mandarīnu sezonas laikā ir nokaltuši ļoti daudzi mandarīnu koki.

atnāk Nikolajs un skatās milzīgām sinepju krāsas acīm. kautrīgi, bet vienlaikus uzbāzīgi baksta ar ķepu un badās ar savu pieri pret manējo. parasti man viņš asociējas ar mietpilsonisku un stingri konservatīvu ierēdni. bet brīžos, kad Nikolajs ir izslāpis pēc mīlestības, viņā uzplaiksnī kaut kas lielāks un dižciltīgāks. kaut kas, ko var nolasīt arī viņa plakanajos sejas vaibstos un zīžaini mīkstajā kažokā ar neparasti smalku struktūru - tik liegu kāda nepiedienētu nedz prastam ierēdnim, nedz no industriālas teritorijas pievāktam sētas runcim. izmīļojies viņš aprimst, pāri purniņam atkal nolaižas ierēdņa maska un viņš aiziet savās gaitās, pa ceļam, bez jebkāda redzama iemesla, uzbrūkot Trīnei vai veltot neizstāstāmi nīgru skatienu mazajam ķēniņdēlam Vilnītim.

šodien atvērām ziemas restorānu mazputniņiem, jo Kārlis beidzot saņēmās pielikt barotavu (kuru nepieliktu, par guļvietu bija pasācis izmantot Vilnītis). uzdzīve restorānā jau sit augstu vilni, bet es ļoti ceru, ka mēs adekvāti novērtējām kaķa iespējamo lekšanas augstumu un mazputniņu rītdienas avīžu virsrakstos nebūs šausminošas ziņas no sērijas "Jaunā restorāna apmeklējums pārvēršas murgā", "Negaidīts aszobaiņa iebrukums tikko atvērtā restorānā. Ir upuri" utt.

visādi citādi - papā brauca ar manu riteni skraidināt Radžu un sēdeklim pārlūza skrūve. sēdeklis nokrita un tētis ar viņu kopā. diez viņa salūztu arī no maniem 52 kg?

Vilnītis veseļojas. ir viņam tas trakais kalici vīruss, bet laikam jau salīdzinoši vieglā formā un laicīgi sākts ārstēt. vakar ielaida vēl vienu sistēmu, iedeva antibiotikas un kko tur imunitāti stiprinošu un noliedza piecas dienas laist ārā. ir viņš tāds kluss un mierīgs, daudz guļ, bet kad neguļ, tad staigā gar visām izejām un nesaprot kāds pēkšņs stulbums visus cilvēkus pārņēmis, ka tie nesaprot, ka jāatver durvis vai logs. man vispār bail nākt mājās - ja nu kungs sēž pie durvīm un taisās sprukt ārā, kad atvēršu durvis. ēst ēd, ne daudz, bet vismaz kaut ko ieknābā un pats par to interesējas. kastītē arī iet, es gan atceroties, kā bija, kad viņš ievācās un vēl negāja ārā, uzreiz nolēmu pildīt kastīti ar sausu melnzemi no siltumnīcas. jo viņreiz nekādos piedāvātajos pakaišos viņš negāja - par tualeti izmantojot puķupodus.
jāvēro pārējie kaķi. tas vīruss esot tik lipīgs un izplatīgs, ka karantīna atsevišķā istabā nebūtu neko līdzējusi.

šodien nu gan bija gara diena, kas galīgi negāja pa diedziņu. nu, labi, šis tas par laimi aizgāja, citādi būtu pavisam slikti.
gulēju drausmīgi, gandrīz aizgulējos, ejot uz vilcienu sapratu ka man nav jogas paklājiņš līdzi, gājām atpakaļ, braucām ar auto, rezultātā biju pusstundu par ātru, bet pasniedzējs, sev netipiski, nokavēja veselu pusstundu un beigu beigās ņēmām nopietnu teoriju un pie vingrošanas tā arī netikām, tā ka būtu mierīgi iztikusi bez tepiķīša.
taču tas viss ir nieki, patiesībā.

ne-nieki ir tādi, ka Vilnītis jau vakar likās aizdomīgi slābans, bet šodien, kad atbraucu no skolas, likās pavisam nelāgs. krāmējām mašīnā, vedām uz Kavetu. paaugstināta temprtūra, palielināti limfmezgli, dažas mazas čūliņas mutē. ietecinājām vienu sistēmu, kko sašpricēja un palaida mājās. tagad, atbraucot no darba, liekas tāds dzīvīgāks. un ļoti neapmierināts, ka nelaižam ārā. bet nu īsti labi arī vēl nav. rīt jāved atrādīt un vēl kādu sistēmu ielaist. nav arī vēl skaidrs, kas tieši šamam kait. ceram, ka nav šis

vispār pēdējā laikā dzīve notiek pārāk ātri un man krājas nedarītu darbu kaudzes.

šodien, pildot mājasdarbus/praktizējot, man bija apmēram kā šajā video. pirmais ieradās suns, bet no viņas nebija pārāk grūti paglābties un viņa aizgāja tālāk savās gaitās. tad pie loga klauvēja pēc mīlestības izslāpis Nikolajs - ar viņu gāja jau grūtāk. beigās nācās godājamo pilsoni pavisam necienīgi izlikt aiz durvīm. tiklīdz apsēdos un atsāku pildīt elpošanas vingrinājumus tā gar logu sāka snaikstīties mesjē Vilnītis. ienācis iekšā viņš gan nemēģināja tieši interaktēt ar mani, taču viņa plānos ietilpa palodzes pārkārtošana pēc viņa prāta. kad nu Kungs beidzot bija nomierinājies, saritinājies un iesnaudies, mani apsēda ļoti uzbāzīga muša.
es vispār jau pagājšnedēļ, virtuvē satiekot vienu no mājas treknajiem un gaļīgajiem milzzirnekļiem, atļāvos uz viņu sabļaut par to, ka viņa cilts pateicība par to, ka es viņus saudzēju, aizstāvu, glābju no kaķiem un vienmēr atvainojos, ja tīrot māju likvidēju viņu tīklus, ir tāda, ka mūs saldākajā rīta miegā/diendusās apsēž kaut kādas mutantmušas. acīmredzot mana morāle šam bij kā pīlei ūdens.

šodien izkristalizējās atziņa, ka Vilnītis (kuru, mēs mēdzam saukt par "ķēniņa jaunāko dēlu" vai "jauno/daiļo princi") man nepārprotami asociējas ar kungu Krišnu.
kad no rīta ap māju dažādās vietās mētājas beigti žurkulēni, es iztēlojos, ka naktī ir notikusi Kurukšetras kauja un tie ir Krišnas un Ardžunas sakautie ienaidnieki.

dundurlaiks beidzies. ir vērts rādīties pie zirga arī pa dienas vidu un var pat visko darīt, tai skaitā doties uz mežu. zināmā mērā zirgs man ir iemācījis mazliet vieglāk samierināties ar to, ka vasara mirst. jo tas nozīmē arī nodarbēm ar zirgu pateicīgāku laiku - mazāk kukaiņu un vēsāku. vakar bijām mežā lasīt viršus, šodien piknikā.

pēcpusdienā bija atbraukuši daži radi ciemos. to skaitā vecāpapa brālis, kuram ir jau 86 gadi un diezgan liels švakums. viņš pasēdēja pie staļļa un paskatījās kā mēs ar Radi vizinām viņa meitu un manu mammu, bet pēc tam palūdza pievest viņam zirgu. tad zirgs mani aizkustināja, jo nolieca galvu pie vecā vīra un nekustīgi stāvēja, ļaujot viņu pačubināt un pamīļot. nedz kļančīja kārumus, nedz izrādīja kādas nepacietības pazīmes. varēja redzēt, ka viņiem tur mirklīga ķīmija notiek. ka zirgs apzinās, ka šis cilvēks viņam pieglaužoties atvadās no kaut kā liela.

( pikniks )

( vēl šis tas iekrājies, piemēram, Vilnītis )

Vilnītis šorīt noslepkavoja strazdu. Viņam vispār vienu brīdi bija uznācis jaukais periods, tagad atkal palicis traks. Atsācis rakt vulkānus dārzā (vairāk jau siltumnīcā), nolauza mammas mīļāko lilliju (viņa bija tikai vienā eksemplārā), pāris citas lillijas un vēl šo to. Toties man gulta stāv nesaklāta šobrīd, jo jaunskungs ieprinājies tajā gulēt un es taču nevaru viņa augstdzimtību traucēt.

Vispār es ceru, ka tas nenormālais lietus krusa, kas tagad gāž, nenositīs visu kas dārzā aug.

vārddienas nedēļas nogale izvērtās diezgan jauka - sāku ar minipikniku stallī, turpināju ar došanos uz Saldu. vakarā bijām uz Boney M Kalnsētas estrādē, bet 7dien lielu dienas daļu pavadījām brienot pa čūkslājiem un stirnu takām Kārļa vecāku mežā.

( ilustrētā nedēļas nogale )

Vilnītis sācis rakt dārzā bedres. mamma tās nosauca par vulkāniem. viņš tajās nekakā un nečurā. izrok un pamet. viss sarakņāts, tai skaitā arī svaigi sasētas un sastādītas dobes.

Vilnītis turpina būt traks - dzenā Nikolaju (pacieš samērā eleganti, ar neizmērojam nīgruma izteiksmi sejā, palecot malā), Trīni (šausmās brēc, šņāc un glābjas skrienot augšā kokos), Radžu (pilnīgs izmisums purnā). es nebrīnīšos, ja viņš drīz sāks dzenāt arī manus vecākus. ja viņš būtu cilvēks, viņš droši vien būtu no tiem, kas atņem naudu un mantas bērniem no zemākām klasītēm.
bijām jaukā izjādē šodien un satikām veselu lērumu zvērus - 1 gab stirniņu, ļoti tuvu un mierīgi stāvošu, 1 gab (Lieldienu) zaķi, ļoti tuvu un mierīgi sēdošu, 2 gab zalkšus - 1 gab peldēja pļančkā, 1 gab gulēja miris uz grantinieka, X gab ķirzaciņas, 1 gab ļoti skaistu suni, kurš izskatījās pēc pandiņas, jo bija balts ar melniem pleķiem ap acīm un uz muguras.

( Otrās Lieldienas )

p.s. un diezkāpēc ir tā, ka mums ar biedreni kopā jājot izjādē un abām lietojot edmundu, maršruts reizēm atšķiras pat par 2 kilometriem? lai gan ejam kopā un ieslēdzam/izslēdzam aplikāciju ar dažu minūšu starpību.

es tak jums teicu, ka Vilnīti vajag pārsaukt par Rakšasu - tas būtu daudz atbilstošāk. viņš šodien dzenāja nabaga Radžiņu pa dārzu. Sunim aste kājstarpē, austiņas nolaistas, purnā izmisums un kaķis pakaļ.
visādi citādi šodien bija lieliska diena. ierados stallī, kad tur notika neliels Laurudienas pikniks, kurā mani aicināja pievienoties. rezultātā piknikoja 4 cilvēki, 2 takši un 2 zirgi. mans zirdziņš uzvedās aristokrātiski pieklājīgi, izņemot to, ka iesūca mutē un steidzīgi norija banāna mizu. ar visu uzlīmīti. pēc tam devāmies 14km izjādē uz mūsu nesen atklāto Acones mežu un iemēģinājām jaunu taciņu. tas, ko mēs atradām man lika vienu brīdi domāt, ka esmu piknika laikā pīpējusi spaisu un par to paspējusi aizmirst. vispirms bija kaudzes ar betona blokiem, tad karjers (un joprojām betona bloki), tad mājas uz vistas kājām, tad milzīgs sudraba zirgs (un vēl betona bloki) un lieli skursteņi (stabi?) cilvēku formā.
karoč mūsu jaunatklātais mežs ir ļoti mitoloģiska vieta - tur ir Rūķu purvs, Sudraba zirga ceļš, pa kuru var aizjāt līdz Valpurģu ciematam un vietā, kur ceļš izved no meža pie Valpurģu ciemata, ir liels betona kubiks, nu tāds kā betona rāmis, kuram var izjāt cauri ar zirgu. nospriedām, ka tas droši vien ir Portāls, pa kuru uz raganu sammitiem ierodas viesi no paralēlajiem universiem.
noslēgumā vēl aizvedām zirgus paganīties pavisam jaunā un svaigā zālītē. viņi bija ļoti priecīgi. pašas sēdējām saulītē un ēdām ananāsu.

( Lielā Piektdiena )

( kaķu kolekcija )

"nu viss. mazais, nevainīgais puisēns noķēris peli. pie ārdurvīm rotaļājas ar līķi"

Vilnīša fani var Tukuma patversmē dabūt gandrīz vai Vilnīša dvīņubrāli. izskats ļoooti līdzīgs, vecums apmēram vienāds un pat vārds ar to pašu burtu sākas - tamējais ir Viks.

miers mājās (un kaķīšiem labs prāts)

p.s. Vilnītim vispār patīk tusēt pa vecāku valdījumiem, jo tur lielākas iespējas izkļančīt kaut kādu kaķu Makdonaldu, kādu es neatbalstu (piemēram, kitekat vai viskas konservus).

( kas man te pa nedēļu iekrājies )