*

dundurlaiks beidzies. ir vērts rādīties pie zirga arī pa dienas vidu un var pat visko darīt, tai skaitā doties uz mežu. zināmā mērā zirgs man ir iemācījis mazliet vieglāk samierināties ar to, ka vasara mirst. jo tas nozīmē arī nodarbēm ar zirgu pateicīgāku laiku - mazāk kukaiņu un vēsāku. vakar bijām mežā lasīt viršus, šodien piknikā.

pēcpusdienā bija atbraukuši daži radi ciemos. to skaitā vecāpapa brālis, kuram ir jau 86 gadi un diezgan liels švakums. viņš pasēdēja pie staļļa un paskatījās kā mēs ar Radi vizinām viņa meitu un manu mammu, bet pēc tam palūdza pievest viņam zirgu. tad zirgs mani aizkustināja, jo nolieca galvu pie vecā vīra un nekustīgi stāvēja, ļaujot viņu pačubināt un pamīļot. nedz kļančīja kārumus, nedz izrādīja kādas nepacietības pazīmes. varēja redzēt, ka viņiem tur mirklīga ķīmija notiek. ka zirgs apzinās, ka šis cilvēks viņam pieglaužoties atvadās no kaut kā liela.









vakarnaktmēness








mazliet fūdporna -
melleņu želejas, ja neskaita medu, tad vegānas


svaigēdājtipa melleņkūka


apakšīrnieks (īri maksā graudā - t.i. ķerot mušas)


apakšīrnieces (viena trijos naktī no nekurienes uzkrita man uz pleca un iekoda)


ciemos Krāsotāju ielā


Teo no Krāsotāju ielas




Irbē atrasta koraļļfosīlija