*

šodien nu gan bija gara diena, kas galīgi negāja pa diedziņu. nu, labi, šis tas par laimi aizgāja, citādi būtu pavisam slikti.
gulēju drausmīgi, gandrīz aizgulējos, ejot uz vilcienu sapratu ka man nav jogas paklājiņš līdzi, gājām atpakaļ, braucām ar auto, rezultātā biju pusstundu par ātru, bet pasniedzējs, sev netipiski, nokavēja veselu pusstundu un beigu beigās ņēmām nopietnu teoriju un pie vingrošanas tā arī netikām, tā ka būtu mierīgi iztikusi bez tepiķīša.
taču tas viss ir nieki, patiesībā.

ne-nieki ir tādi, ka Vilnītis jau vakar likās aizdomīgi slābans, bet šodien, kad atbraucu no skolas, likās pavisam nelāgs. krāmējām mašīnā, vedām uz Kavetu. paaugstināta temprtūra, palielināti limfmezgli, dažas mazas čūliņas mutē. ietecinājām vienu sistēmu, kko sašpricēja un palaida mājās. tagad, atbraucot no darba, liekas tāds dzīvīgāks. un ļoti neapmierināts, ka nelaižam ārā. bet nu īsti labi arī vēl nav. rīt jāved atrādīt un vēl kādu sistēmu ielaist. nav arī vēl skaidrs, kas tieši šamam kait. ceram, ka nav šis

vispār pēdējā laikā dzīve notiek pārāk ātri un man krājas nedarītu darbu kaudzes.