*

nedēļas hailaiti:
* ļoti, ļoti daudz prokrastrinēju Interreg projekta rakstīšanu. mēģināju iesaistīt darbā AI. ar vidējiem rezultātiem. toties izmazgāju grīdas;
* Klāva "Meža gulbju" caurlaide Dailē - man patika. 1. cēliens labāk, 2. cēliens likās drusku par intensīvu - es saguru. bet tā vispār - tāda skāba sapņa sajūta. lielākoties ļoti smuki izskatījās;
* pēc Saimnieka vēlējuma ar priekšnieci baudījām VM restorānu nedēļas piedāvājumu. diezgan liela problēma bija tajā, ka veģ piedāvājumā dominēja bietes un man riebjas bietes, bet beigu beigās lielākā daļa no tā bija vairāk vai mazāk ēdama;
* biju uz VM treniņu ar SAVU ZIRDZIŅU. aaaaaaaa, tik kruti. pat lecām mazu šķērslīti. viņš vispār ļoti skaļi saka, ka viņu galīgi neinteresē pensionēšanās. ļoti labi, tas ir ļoti labi, man ļoti prieks;
* pret to stulbo dzelteno sūdu circle k iebuktēju un noskrāpēju Škodai durvis. aizmirsu, ka tur tāds ira, spogulī neredzēju un biju noparkojusies ērti-tuvu sūknim. par šo, savukārt, man bēdīgi un dusmīgi. hvz cik maksās salabot, jo jākrāso un krāsot dārgi un piķa man vispār nav. vēl stulbāk nekā notriekt āpsi;
* maģiskā migla;
* pirmo reizi apmeklēju 1983, pirmo reizi dzīvajā dzirdēju Uguni un Asinis. bija forši. satiku tur Dagni!
* apēdu pēdējos tomātus un paprikas no dārza. saldētavā, protams, vēl ir daudz. un šodien, 1. decembrī - novācu burkānus, pēdējos daikonus, izravēju trīs dobes. nu un vēl grābu lapas un griezu ziemcietes. ir vēl daudz gan ko grābt, gan ko griezt, gan ko ravēt, gan arī šis tas vēl novācams (puravi, piemēram);
* ļoti, ļoti daudz maiga iekšējā siltuma. un diezgan daudz oksitocīna.