*

svētdien bija mani mīļie Gaujienas kapusvētki. vēl bija vēsa, apmākusies diena, ar ļoti skaidri un asi izteiktu rudens spocīguma vaibu. pēc kapu sakopšanas un pasēdēšanas ar manām 2. pakāpes māsīcām, aizbraucām uz Kalamecu-Markuzu gravām Igaunijas pierobežā un pēc tam uz Zvārtavas pili.


GAUJIENA


šitā laikam kaut kāda aktuālākā stila odziņa Gaujienā. redzējām divus tumšzilus folksvāgenus ar šādiem izrotājumiem




kamēr K. gāja uz veici pēc cīgām, es drusku uzmetu aci, kā iet muižai. muiža jau iepriekš bijusi visai plaši pārstāvēta manā blodziņā










durvis bija vaļā, iespērāmies iekšā








tautas nams
























KALAMECU GRAVA


Kalamecā maz ūdens. slapjākās sezonās esot visādi ūdenskritumiņi un krietni iespaidīgāks skats. bet tāpat bija skaisti




















pēc salīdzinoši normāli atrodamās Kalamecu gravas, gājām tālāk meklēt Markuzu gravu. paplukušais info stendiņš solīja taku pāri pļavai, bet takas nav, norāžu nav, jādur taisni gar koku puduri/izbijušu mājvietu.
kas attiecas uz gravām vispār - ja braucat ar veizu, tad pēdējā posmā uzticieties tai vienai puspuvšajai norādei, kas ir uz gravām. veizs paved garām un priecīgi bļauj, ka esat sarīčojuši savu destināciju vietā, kas teorētiski nav tālu no gravām, bet, kuru no tām šķir purvs un čūkslājs. ticiet rakstītam un sekojiet norādei.




stirnīts























ZVĀRTAVA