mājās biju ap desmitiem un tad sāku tecēt kā atspole. vaniļas pudiņš no Lidl pulverīša (sīkiem garšo, man galīgi ne) papīra trauciņos, izrīkot lai novāc/nomazgā Gatavošanā Lietotos Svarīgos Štruntus, nr.1 sapako pārtikas plēvē vakar no rīta sacepto ābolu plātsmaizi, visi iztīra zobus, sataisa cenu zīmes tirdziņam, nomazgā kājas lai varu iekremot (1gb), ieziest ar gēlu rokas kam ekzēmas saasinājums (1gb), sameklē iedotajā grāmatā (visu dienu stāvēja uz dīvāna redzamā vietā, uz vāka milzīgs Latvija un mazākiem burtiem - patriotiskā dzeja)* sameklē makus, saskaita savu sīknaudu un godīgi sadala manis iedoto (aizmirsu normālu naudu samainīt sīkajā, būs rīt septiņos jāskrien uz veikalu kaut ko nopirkt. Aaa) gandrīz pabeidzu mazgāt traukus (pudiņa katls vēl mirkst), atradu piecus kociņus, ko varētu tām cenu zīmēm, jo obligāti vajagot spraužamas. vajadzētu izdomāt kā uz skolu dabūt tos pudiņu trauciņus, bet man briesmīgi gribas gulēt. nepopulārs viedoklis - man šī visa ņemšanās ļoti patīk. apgrūtina, ik pa laikam izbesī, bet parasti es esmu priecīga. mēs arī esam aicināti iet pirkties (sīkie jau dala lāčādu un ir izplānojuši no kā pirks) bet man braukšana un pieaugušo izklaides


* jāatceras sagādāt arī kaut kāda forša nesen izdota dzejas grāmata(s) kur meklēt dzejoļus visādiem gadījumiem, patīk man tas process, ka paši šķirsta un meklē