Man pašai savas cigaretes

About Jaunākais

Robežas30. Nov 2016 @ 15:05
Draugi!

2. 12 pirmizrādi būtu jāpiedzīvo manai izrādei Robežas. http://fondsdots.lv/lv/notikumi/dokumentala-izrade-robezas-rigas-purvciema

Tā ir dokumentāla vides izrāde par spēju uzticēties un drosmi. Mēs mēģinām rāpties pāri visdažādākajām robežām un mums tas izdodas, BET izrāde var notikt tikai tad, ja tajā iesaistās arī brīvprātīgi pavadoņi, kuru loma ir būt par skatītāja acīm un atbalstu. Šobrīd mums dažādu iemeslu dēļ ļoti trūkst šo cilvēku, kuru loma izrādē ir liela un nozīmīga. Par to vairāk var dzirdēt šeit http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/.


Ja vēlies un vari palīdzēt (vai zini kādu citu, kurš to gribētu darīt), tad lūdzu zvani izrādei producentei Leldei Prūsei 26466509

Pavadoņu pirmā tikšanās rīt 17:30, izrādes 2.12, 3.12, 4.12 un 16.12, 17.12 un 18.12

Un liels paldies tiem cibiņiem, kuri jau ir atsaukušies!

20. Maijs 2016 @ 09:25
"Iemūrētie" pārsteidza ar savu didaktiskumu. Tāda jau, protams, līdzību daba. Un tomēr - kaut kā no laikmetīgas operas gribas ko vairāk par pamācībām, smukām bildēm un melodramatiskas operetes stila mūzikas, kurā brīžiem ieskanās tādas kā padomju filmu sentimentālās melodijas, brīžiem pauliski tautiski raudamgabali un dzīvīgākajos brīžos komerciāli drošie vēberiskie akordi. Zanderes tekstos ironija un smiekli, lai arī klātesoši, tomēr laikam pārāk klusi. Brīžiem likās, ka Ešenvalds libretu vispār nav lasījis, vai arī viņam nav humora izjūtas. Un rezultātā sanācis kārtīgs latviešu gabals, kurā visi cieš un tas ir arī viss, par ko ir stāsts. Man gan vietām smiekli nāca ļoti, bet šķiet, ka es biju viena no retajām. Un kājās arī pēc izrādes nepiecēlāmies. Sēdējām četri tieši zem lustras un gaidījām, kad tā nāks pār mums kā lepnības sods.

5. Maijs 2016 @ 17:46
Reiz. Sen. Ļoti sen. Pirms gadiem pieciem, bet varbūt arī desmit, redzēju sapni. Esmu Tartu. Ieliņa maza. Tumša. Vakars. Ieklīdu antikvariātā. Un tur man kāds iedeva grāmatu. Biezu un sarkaniem samta vākiem. Tas kāds vēl piebilda: "Ņem, te ir atminēti visi pasaules noslēpumi." Kopš tā laika vienmēr, kad esmu Tartu, meklēju sapņa antikvariātu. Līdz šim viņš palika neredzams. Bet tad gadījās iedzert pēc E. pirmizrādes. Braucām mājās svētdienas naktī un kaut kur pie Straupes es teicu: "Varbūt labāk braucam uz Tartu?". Tur arī pamodāmies. Rīts bija saulains un silts. Pilsēta mierīgi dzīvoja savu pirmdienu. Klasiski makšķernieki makšķerēja uzplūdušajā upē, vēl klasiskāki pasniedzēji rūtotās žaketēs un ar ādas portfeļiem virināja universitātes durvis, es kopā ar viņiem iegāju pačurāt. Eh. Smuki viņiem tur. Tad iznācu ārā un ... turpat aiz stūra jau viņš bija. No ārpuses izskatījās pilnīgi ne tāds kā sapnī - pārāk spožs un gaišs. Pagāju garām, bet tad tomēr atgriezos. Un, jā....iekšpusē slēptā istaba izskatījās kaut kur redzēta. Uz zema galda stāvēja patafons un viņam blakus sarkanos nodilušos samta vākos ar sudrabā krāsotām lapu malām - mana noslēpumu atminējumu grāmata. Atbildes gan bija izdzēstas.


 

Tikai zem vienas no tukšajām ailēm jau ar pildspalvu kāds bija ierakstījis tālāko meklējumu virzienu - "Kooksi māju īpašnieks Jānes ar sievu. Viņi nopirka mājas no Ado Grenzteinilt 1880. gadā."

13. Apr 2016 @ 15:42
Aiz loga tek Nīla.

11. Apr 2016 @ 10:51
Vakar visu dienu pa Ķirbīšiem. Rokas piedzinās tā, ka mājupbraucot knapi stūri varēju noturēt. Toties Latvijas safari piedāvāja četru! aļņu lēnu pastaigu gar pārplūdušu pļavu, kurā peldēja divi gulbji un bars pīļu. Gulbji izpildīja kaklu salikšanu sirds formā paraugdemonstrējumus. Rīt dodos uz Kairu skatīties arābu teātri un domāt par mākslu, kas aicina pretoties. Vēl jāpabeidz raksts, jāizdomā treileris filmai, jāgatavojas drīzajiem doktorantūras eksāmeniem un tam visam pa vidu jāmenedžē pārcelšanās uz citu pilsētu. Šorīt man liekas, ka es jūku prātā. Un vēl tās rokas. Sāp.

28. Mar 2016 @ 13:47
Dzērvju un gulbju pilnie lauki, pirmās vizbules, māllēpes un saule. Zosu klaigas debesīs, sīkputnu ņemšanās katrā krūmā. Ļoti spēcīga izdzīvošanas sajūta.

26. Feb 2016 @ 11:02
"Es esmu šeit" veiksme neapšaubāmi ir Elīna Vaskas daudzveidība un Latgales daba - visi tie purvi, dubļi, kūdras kalni u.t.t.
Bet, ja drīkst izteikt kritiskas piezīmes, tomēr stāsta līmenī man būtu gribējies vairāk...nezinu...? noslēpuma?. Šobrīd viss ir tik iepriekšparedzams un it kā tik īsts. It kā īsts. Un tas vēsums un atturība, manuprāt, paliek konstrukcijas līmenī, līdz galam nerealizējoties subjektīvajam pasaules skatījumam tikai no Rajas skatupunkta.

23. Feb 2016 @ 17:09
Tikko FB no Ievas Bondares saņēmu uzaicinājumu laikot Mārtiņu Bondaru.

Tās viņiem tādas erotiskās fantāzijas?

27. Jan 2016 @ 18:55
Ceļot ar bērnu nozīmē 1) sekot baložiem pa pēdām janvāra iztukšotajos Venēcijas laukumos un ielās, 2) vienīgi un tikai par baložu trenkāšanu priecāties Dodžu pilī, 3) spēlēties ar suni Pūciņu (brūns, noplucis, plīša) un kaķi Mērītāju (kinderolas plastmasas sūds) sv. Marka laukumā uz plūdu laipas, 4) apiet gandrīz visai salai apkārt, meklējot katru nākamo saldējumu pārdotuvi, 5) spēlēt paslēpes Gugenheimas muzeja pagalmā, slēpjoties aiz Joko Ono olīvas poda, un vēlāk no terases mest cepumu drupatas lielajā kanālā, 6) pilnīgi mierīgi aiziet prom no iespaidīgās karnevāla sākuma izrādes, kura gan kavējās pusotru stundu, lai pačurātu un iedzertu kakao, 7) mest ar konfeti svešiem ļaudīm maskās, 8) atrast nāriņas izbāzeni Dabas muzejā un tam līdzās mazmazītiņu gribētos domāt Rembranta laika sīksuņa izbāzeni ar zelta siksniņu, 9) necensties neko paspēt, jo galvenais jau notiek - dzīvošanās. 
 Venēcija Janvārī ir pareizi. Slēgtie palaco slēģi aiz sevis glabā aizmigušu greznību, saule apspīd tukšās ielas, gondoljeri krastmalā sit kārtis un karnevāla sākuma regate, kurā piedalās venēcieši saģērbušies tādā vienkāršā "lai būtu smieklīgi" stilā, atklāj pilsētu bez kosmētikas. Ir skaisti.
 

24. Jan 2016 @ 22:17
Rīt pēcpusdienā vajadzētu tikt no Venēcijas līdz Bergamo. Samērā lētais blabla car ar kuru atkūlos, rīt neko nepiedāvā. Autobuss 8 stundu garumā kopā ar sīci nevilina. Protams, paliek vilciens par parasti lielajām naudiņām, bet nu vēl mazliet paspītēšos, vai tomēr nevajag? Eu, Itālijas ļaudis,varbūt ir vēl kādi citi ceļi?

2. Jan 2016 @ 11:59
Jaunais gads atnāca ar brīnumsvecīšu bultu salūtu un slidošanu pa ezeru.  Lielie greizie rati zemu aiz mājas, Kaseopeja virs ugunskura. Apkārt klusums un kājas ķeras aiz sasalušiem kurmju rakumiem. 

 

20. Dec 2015 @ 18:07
Rīts un vakars. Pēdējie lodziņi gaismas / tumsas spēlēs.  
Varbūt kāds zina, kur rīt Vidzemes pusē svin saulgriežus?  

 

 

19. Dec 2015 @ 16:34
Prokarstinācijas viens no augstākajiem punktiem. Jau piecas stundas nespēju sākt darīt to, kas jādara. Toties aiz loga sudrabiņa lietiņš lija.


19. Dec 2015 @ 13:30
Šodien aiz loga pelēks.  Vakar uztaisīju olu liķieri un uzcepu šokolādes kūku ar mellenēm un apelsīniem.  Bija vakars ar dziesmām un pat valšiem sešu pāru izpildījumā rūmē starp plīti, galdu un dīvānu. Tāda aizlaiciska sajūta. 
 

18. Dec 2015 @ 14:50
 Ne tumsa, ne gaisma.  Apkārt tik daudz muļķības un stulbuma. Mēs laikam esam nokavējuši to brīdi, kad idiotismu vēl bija iespējams apsaukt. Tagad patiešām jebkura saprāta balss izklausās pēc augstprātības, šķiet ka tā to formulēja Vents Sīlis. 




16. Dec 2015 @ 16:45
Gaisma iekšā ārā. 
Esmu uzņēmusies dažādus blakus darbus, kas no vienas puses nes naudu, no otras arī sagādā prieku, tomēr atņem laiku svarīgajam.  Turklāt. Ja tā pavisam godīgi, nu varēju es bez viņiem iztikt. Kaut kāda darbu negause. Rezultātā svarīgais paliek gauss, bet es nervoza un bēdīga.  






15. Dec 2015 @ 16:45
Es nezinu, kāpēc man visu mēnesi pasaule laukumos rēgojas, kuru centrā vientuļas laternas. Re. Arī šodien pa virtuves logu. Melnais un tas, kas uz balto pusi.  
Jau kuro dienu prokrastinēju scenārija rakstīšanu. Uzrakstu pāris rindiņas, dzēšu ārā. Nekas nepatīk. Viss liekas nepareizs. Viss liekas sadomāts. 



14. Dec 2015 @ 20:44
Šodien piecas no gaismas stundām pavadīju ceļā.  Saule māk piešķirt dramatismu mirdzoši miglainiem sarmas laukiem, puteņu vērpetēm, krusas gāzēm, tintes mākoņiem, spilgtiem pustoņiem, kaiju vēderiem, ezeru klajumiem, logu melnumiem, lietus šlakatām.


13. Dec 2015 @ 12:00
Te šīrīta saullēkts uz asfalta aiz guļamistabas loga.  


12. Dec 2015 @ 16:29
Dienās, kad esmu Rīgā, neko nofotografēt neizdodas, tāpēc veidojas mana adventes kalendāra tumšie lodziņi. Varu tik izstāstīt, ka LNB garderobē, ar sava mēteļa nodošanu, pārtraucu sarunu strap garderobistēm brīdī, kad viena no viņām teica: "Man vislabāk garšo upeņu šņabis un brūkleņu šņabim arī nav ne vainas." Otra iebilda: "Nē, es šņabi iedzert nevaru, es tikai vīnu!". Bet pirmā turpināja draudzeni iedrošināt: "Bet tu pagaršo, pagaršo, tas upeņu ir baigi labais".  



10. Dec 2015 @ 18:28
Šodien fotografē Mare. Aiz loga nekas nenotiek tāpēc izgudrojam notikumus mājās. Ieradusies lielā sarkanā zoss.
Es arī domāju, ka jābāž vien tas maiss galvā. Nav ko. Visa tā ņemtne ap jauno valdību, Mārītes Seiles mešanu ārā no IZM, Hermanis u.c. dzen depresijā. 

 



9. Dec 2015 @ 12:19
Pēdējās trīs dienas vai nu Rīgā vai citur kur.  Bez fotoaparāta un mājas loga. Tāpēc tāds pārrāvums gaismas un tumsas spēļu sērijā. 

Bet re ku te lielā lapegle aiz guļamistabas loga, kurš ir tik nelīdzens, ka pasaule aiz tā nepakļaujas fokusam.  

Bet viens no tādiem realitātes fokusa stāstiem man gadījās pirmdien, kad filmējām XX ceļu mājās. Bijām ar operatoru izrēķinājuši tādu atspīdumu kadru divos lielos logos. Ka tie ir apbedīšanas biroja logi, kadrā redzēt nevarētu. Būtu tikai atspīdums. Izstāstu XX, kā viņam jāiet, kur būs operators. Viņš saka: "Šitas tak zārku veikals." Es saku: "Nu, to jau redzēt nevarēs." Viņš saka: "Tas jau labi, ka šitā veikala logos tie atspīdumi, te mēs dēlam zārciņu pasūtījām." 


 

6. Dec 2015 @ 13:25
Ziemsvētku katuss šogad noziedēja augustā. Lampas atspīdumi tēlo divas saules. Ārā turpinās pelēka vētra un lietus.  Bērns slims, bet priecīgs.
Vakarā jābrauc uz Rīgu izpētīt rītvakara filmēšanas vietas un tumsa.  Šodien īso teikumu diena. 


5. Dec 2015 @ 20:45
Šodien meitēns apslimis. Liela temperatūra un klepus. Visu dienu lēni un mierīgi pa māju. Lasijām Lielo Rūķu enciklopēdiju, rēķinājām, gulējām cieši apskāvušās, zīmējām. Dzērām daudz ūdeni. Visām šīm mazajām lietām pēkšņi ir liela nozīme. Paspēju arī pārmontēt skaņu Andžoņa rakstītajam Parīzes ambientam, pieliekot pirms astoņiem gadiem Parīzes ielās ierakstītās šūpuļdziesmas. Limbažu vidusskola grib ne tikai redzē, bet arī dzirdēt Parīzi no laika, kad baiļu bija mazāk. Kas to būtu domājis, ka klīšanu pa Parīzi pidžammā, tagad varēs tulkot politiski. 
 Pirmais no šodienas skatiem nofotografējās ar vakardienas tumsas bildei uzlikto garo slēdža laiku. It kā sniegs. It kā gaisma. It kā viss būtu labi. Pirms nedēļas šajā irbeņu krūmā viesojās milzīgs bars ar zīdastēm. Dažas ogas palikušas. Nu re. Tagad pat par vienkārši skaisto nevar uzrakstīt, lai nesanāktu politika. 


4. Dec 2015 @ 17:34
Tā jau ir. No tām bildēm nekā nav. Bet ir piecas minūtes, kurās notiek blēņošanās un vienlaicīgi mirkļa apzināšanās. Un tas ir labi. Reku aiz loga ir vētra, kuru nevar redzēt. Tur aiz loga ir arī elektrība, bet tās nav mājā. Pazuda un viss. Tad uz sekundi parādījās. Tad pazuda. Bija pazudusi kādu laiciņu. Tagad parādījās. 
Tā tā gaisma ar tumsu spēlējas.  


3. Dec 2015 @ 16:49
Šodien Limbažu ģimnāzijā liku pie sienām senās "Pasaku par bezmiegu" bildes un tekstus. No tāltālā 2007. gada.  Bērni iet garām un saka "Eu, riktīgi stilīgi! Mūsu skola kļūst skaistāka!".  Ka esot smuki, atzina arī apkopējas. Ko domā pārējie uzzināsim otrdien, kad izstādes atklāšana.  
Es, protams, priecīga. Man tās bildes stāvēja garāžā. Un cik vēl daudz Latvijas mākslinieku darbu stāv darbnīcās, bēniņos, noliktavās, bet Latvijas skolās uz sienām tikmēr tik daudz brīvu vietu.   

Aiz guļamistabas loga tumsa gaismu apēdusi.




2. Dec 2015 @ 13:50
2. decembris.  Laikapstākļu vērotāja piezīmes. Pirmā varavīksne novērota - 8:45 Cēsīs. Pilns loks, izteikti spilgta. Otrā - 12: 25 ,Valmierā. Pusloks, bāla. Trešā 13:05, Valmierā. Stāvus gāja debesīs, spilgta. 

Pa guļamistabas logu šobrīd atkal tumsa ar gaismu mijas.  13:50.


1. Dec 2015 @ 12:39
 Paldies,  userinfoLara par domu vērt savus Ziemassvētku gaidīšanas kalendāra logus katras dienas bildēs.   
1. decembris.  Gaisma ar tumsu mijas deviņos no rīta vannasistabas logā.  Baltais bruņinieks pīpē. 
 

18. Nov 2015 @ 14:22
Vakardienas "Mielasts" iepriecināja no sirds - forma (lai arī nepilnīga) izceļ satīrisko t.i. sokratisko viegli un nepiespiesti. Lai arī ironijas un pašironijas daudz, tomēr tā nenomāc maigumu un mīlestību. Ura huligānismam latvju teātra lauciņā!

Tagad lasu programmiņu, kurā publicēta visa luga. Absolūti lielisks darbs ar valodu un brīnišķīgi jaunvārdi t.sk. filozofijas pārdēvējums par viedmīlu. :)

30. Sep 2015 @ 17:12
Iekritu skumjās. Par to, ka tik viegli padevos "tikumības" provokācijai un atdevu lielu daļu šīs dienas enerģijas zombijiem Ušakovam, Stepaņenko, Aldermanei un tiem, kas aiz viņiem. Sīrijā krīt Krievijas bumbas, Saskaņas Rīgas dome mūs drāž pēc pilnas programmas, bet visa tā mūsu pašapmierināšanās sociālajos tīklos, nemaina pilnīgi neko. Nu labi...uz mirkli saliedē mūsu draudzīgo un ļoti mazo ideālistu pulciņu kopīgā sāpē, vaimanās un ironijas paraugdemonstrējumos.
Tagad iekritu skumjās, par to, ka iekritu skumjās, nevis paliku tādā svētīgā bļaģ stāvoklī.

"Lasītavas" statistika12. Sep 2015 @ 16:24
15 "Lasītava" izrādes festivālā Homo Novus 2015, kopā 40 lasītāju acu pāri un 450 skatītāju acu pāru, katrā no 15 izrādēm 30 klausītāji katrs satika 6 lasītājus - tās ir kopumā 2700 unikālas tikšanās, kuru laikā 2 minūtes mēs skatījāmies viens otram acīs. Tās kopumā ir 5400 minūtes jeb 90 stundas jeb 3,75 dienas. Tātad mēs visi kopā esam radījuši 3, 75 dienas klusas acīs skatīšanās! ( vai es arī neko nesaprotu no matemātikas)

Paldies visiem, kuri bija abās pusēs galdiņiem! Gatavi ieraudzīt, ieskatīties un sadzirdzēt.

sīksarunas par laikapstākļiem14. Aug 2015 @ 10:22
Pilna ciba ar rudeni.

Man arī viņš atnāca vakar. Ezerā. Kontrasts starp ūdens siltumu un gaisa dzestrumu lika nodomāt, ka peldos uz robežas starp vakardienas vasaru un rītdienas rudeni. Šodien robeža pārkāpta. Ja vēl vakar, sēžot montāžā bija žēl, ka neskrienu pa pļavām, tad šodien kaut kā viss mierīgi. Aiz loga saule ar pagrieztu muguru.

veselības sistēma31. Jul 2015 @ 18:56
Šodien satikos ar veselības sistēmu. Kā vienmēr, tā mani apbēdināja. Bijām ar mazo meitu pie zobārsta. Vizīti gan gaidījām 3 mēnešus. Viss bija lieliski - bērnelis turējās kā varonis, zobārste - saulīte. Tomēr mums ir vajadzīgs vēl viens apmeklējums. Un...administrācija piedāvā pierakstu vai nu uz decembri, vai par maksu septembrī. Blakus gan stāv sarkana lapa, kurā rakstīts, ka bērniem zobārsta pakalpojumi bez maksas. Tad, kāpēc tā pati zobārste saulīte mūs nevar pieņemt septembrī un bez maksas? Tiešām nesaprotu. Tas ir likumīgi?

laika ziņas23. Jul 2015 @ 11:55
Negribu nevienu biedēt, bet mans Ziemsvētku kaktuss ir kupli sapumpurojis. :)

Vakara filma 29. Maijs 2015 @ 22:53
Vakar LTV rādīja "Māru". Ja nu ir vēl kāds, kurš to nav redzējis, tad te uz dažām dienām ir links :) http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.05.2015-mara.-dokumentala-filma.id50294/

1967. g. PSRS mācību filma par seksu7. Apr 2015 @ 09:31
Vakar pētot tēta filmogrāfiju un to, kas no tā pieejams internetā, atradu šo

http://1kinotv.ru/3875-etyudy-o-brake-1967.html

Labi iederas diskusijā par tikumību. :)

"Etīdes par laulību".
1967. gads. Rīgas Kinostudija pēc PSRS Veselības ministrijas pasūtījuma.
Režisors Oļģerts Dunkers
Lomās: Ģirts Jakovļevs, Ints Burāns, Gunārs Placēns, Lūcija Baumane u.c.

pavasaris Gaujas krastos17. Mar 2015 @ 15:02
Aizvakar noklausījos dzeņu sarunu. Viņi pavisam bija četri. Trīs kala kokos katrs savā debesu pusē, bet ceturtais man virs galvas sita ar knābi pa laternas lampas metāla kupolu. Saruna ilga minūtes piecas un izpaudās kā bungošana pa apli ar intervālu 15 - 20 sekundes. :) Manējais dzenis izskatījās ļoti apmierināts ar sava sakāmā tembru.

skandināvijas ziemeļu galvaspilsētā20. Jan 2015 @ 20:44
Oulu pilsētā šobrīd ap mīnus 16. Ziema kā no bērnības - apsarmojuši koki, visa plašā upes delta ledū, skursteņu galos saules zeltīti dūmi, bet pie Mārtiņa ūsām pēs pusstundu garas pastaigas karājās divas cienījamas lāstekas. Somiem gan tā laikam nekāda ziema neskaitās - riteņotāji riteņo uz nebēdu. Spēj tik pabēgt malā. Šodien viens sirms kungs uz veļļuka nezinkāpēc piestāja tieši pie mums un pastāstsīja, ka pulksten vienos Saules hallo visi četri Dieva suņi esot sastājušies vienā rindā. Un tas viņa garajā mūžā esot bijis pirmo reizi. Pirmo reizi redzēju tik laimīgu somu. :) Brīnumu gan neredzējām, jo skatījāmies izrādi. Savā ziņā arī brīnumaini, jo bijām vienīgie trīs skatītāji.

Bērni4. Nov 2014 @ 17:33
Mare uzdeva mīklu - "Ko es redzu aiz mašīnas loga un, kas izskatās tā, kā tas izskatās?"

11. Sep 2014 @ 10:04
Klau, kopš kura laikā cibā ir reklāmas (turklāt tās briesmīgākās) un vai to var atslēgt?

UPD

Izskatās, ka man kaut kādi troļļi pieslēgusies. Help! Kā no tā tiek vaļā?

17. Aug 2014 @ 22:45
Pēc brīnišķīgas dienas Lotes ciemā un vēl vienas brīnišķīgas dienas AHHA zinātnes centrā, viesnīcā nejauši uzslēdzām Krievijas ziņu kanālu, kurā tieši tobrīd gāja sižets par TANKU BIATLONA sacensībām, kurās piedalījās "sportisti" no Krievijas, Ķīnas, Baltkrievijas un Azeirbadžānas. Diktors saulainā balsī stāstīja, ka Putins esot slavējis sportistus par labo sagatavotību, vēlāk tika intervēts uzvarētājs - tāds jauks puisis, smaidīgs. Stāstīja, ka lai arī tankā šauri, viņš tur jūtoties kā zivs ūdenī. Fonā šāva, zeme gāja pa gaisu. Tanku biatlons. Harmss, Jonesko un Bekets stūrī nervozi pīpē (atvainojiet par šo banalitāti).

mazie un lepnie13. Aug 2014 @ 12:36
https://www.youtube.com/watch?v=WEr7jVBN8dU#t=68

mana dziesma. :)

(un palieloties - daļa kino no mūsu festivāla, kura zīme - mazais un lepnais uz ķieģeļu sienas)

4. Jun 2014 @ 10:49
Varbūt kādam pie rokas ir kāda latviešu val. skaidrojošā vārdnīcā, kurā būtu jēdziena "atbilstošs" skaidrojums?

1. Jun 2014 @ 12:48
nesaprotu - kā tiks arhivēta mūsdienu rakstnieku u.c. ļaužu dzīve? un kā to pētīs? piemēram, ja nu kāds gribēs pēc gadiem 50 izdot Bargā korespondenci un dienasgrāmatas?

lauku putni1. Jun 2014 @ 00:36
bērns piezvanīja raudot. grib mājās. Mārtiņš aizbrauca pakaļ. uz ogri. es ķirbīšu vecajā gultā. ārā zvaigznes. klusums. nē. izgāju arā. tur plosās lakstīgalas. viss tik dzīvs.

lauki31. Maijs 2014 @ 21:06
sēžu "ķirbīšos" ar degunu pret sauli. (internets pieejams tikai laukā). čurkstes šaudās iekšā ārā pa atvērtajām virtuves durvīm, brīžiem ielido arī dziļāk mājā, brīžiem veic veiklus manervus, lai neietriektos man pierē, kad sastopamies uz lieveņa. vecajā ābelē durvju priekšā viena zara dobumā atgriezusies pagājušā gada strazdu ģimene, bet otrā zara dobumā - zīlītes jau ar čiepstošiem mazuļiem. dzeguzes kūko 360 grādu leņķī bez apstājas. cielavas ik pa laikam pielido un ziņkāri lūr. vēl ir tādi koši orandži putneļi, kuriem vārdus nezinu. tie dzīvojas pa kūts jumtu un tuvāk nenāk.

izstaigāju pļavu - man te sanāktu raspodiņu tējas bizness. asinzāle arī padevusies lekna. Un visam tam pa vidu milzums pļavas silpureņu, kuras tak esot liels retums. :) un šādi vakari arī retums.

ps

netipiskajam rakstīšanas biežumam acīmredzmi kāds sakars ar Priedes dienasgrāmatu lasīšanu.

nepārsteidz :)31. Maijs 2014 @ 00:52
un tā ir taisnība :)))

Your Mental Age is: 31

http://www.arealme.com/mental/en/

daba un valoda30. Maijs 2014 @ 18:18
pie spoguļklintīm ļoti garšīgi zaķkāposti un meža zemenītes aizmetušās

29. Maijs 2014 @ 11:10
Viens no saprātīgākajiem lēmumiem, kuru kā lasītāja piedzīvoju pēdējo gadu laikā, ir Strukas ideja apvienot G. Priedes dzīvi un darbus vienotos sējumos. Tikko izlasīju 50- to gadu sākuma dienasgrāmatas un pēc tām viņa pirmo trīscēlienu lugu "Zeva templis Olimpijā". Par spīti lugas ideoloģiskajam patosam, laimīgā fināla laikā ņēmu un apraudājos. Autors nevaid miris, bet no sirds tic konstruktīvisma ļaunajam garam, kolhoza "Zelta vārpa" auglīgajai nākotnei un jauno arhitektu radošajiem panākumiem nacionālā formā ievietojot sociālistisku saturu. Tas viss uz paša autora totālas nabadzības, zaudētas mīlestības, kritiska ideālisma un kaisles pret arhitektūru fona.

ļoti ļoti iesaku iepazīt G.Priedi, kad viņam ir 25.

eh. šitā ir no tām grāmatām, kuras negribas likt malā ne uz mirkli.

joprojām26. Apr 2014 @ 00:27
ja es varētu, ja man būtu tāda vara, ja kaut vai uz mirkli...tad es visām sievietēm sejā ielietu glāzi maiguma un visiem vīriešiem mazliet nebēdnības. Nu tā, lai piere kā kā kā silts piens ieslaucas kārtīga lauku kaķa bļodiņā un norimst mierīga bez nevienas krunciņas.
Top of Page Powered by Sviesta Ciba