| Komentāri |
|
Jāņu pušķi aukstajā istabā bija tādā papusei iekonservētā stāvoklī, izskatījās jorpojām ok, bet nu...nolēmu tomēr, ka laiks mest ārā un vēl paspēt salikt vāzēs filadelfus ar pēdējām pojenēm. Izņēmu vienu pušķi no vāzes un starp slapjajiem puķu kātiem ieraudzīju milzīgu spānijas kailgliemezi. Otrs tāds pats bija pieķēries pie vāzes sieniņas. Mūsu dārzā tie vēl nebija satikti. Puķes lasījām patālā pļavā, bet nu skaidrs, ka pušķos jau ar gliemjiem nelikām. Tātad bijuši kaut kādi sīki nemanāmi, oliņās vai. Un tagad vāzē izauguši. Bāc. Laikam tos pušķus vajadzētu tagad dedzināt, ja nu tā sērga tur vēl mīt. Abus gliemjus iemetu lietusūdens vannā, jutos kā slepkava. Viens nomira kaut kā uzreiz. Otrs cīnījās par dzīvību un līda ārā. Es trīs reizes grūdu atpakaļ. Tad neizturēju un gāju mājās. M. saka, ka vajadzēja spiest nost, bet to nu es nevaru gan - uzkāpt milzīgam oranžam kailgliemezim un to saspiest. Tomēr negribas arī piedzīvot to brīdi, kad nebūs iespējams paiet pa dārzu, neuzkāpjot kādam vienkārš tāpēc, ka viņi būs miljons.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |