 | 20. Sep 2024 @ 09:11  |
|---|
"Netikumīgajos" ir tas viens Meļķes dzejolis, kura laikā skatītāji uz mirkli sastingst, noklust, cits apraudās, cits nezina, kur likt acis.
Skolas laikā es biju tā meitene par kuru ir šis dzejolis. Un es joprojām esmu tā meitene.
Varētu padomāt, ka veiksmīgi izdzīvojusi, bet nekas jau nav mainījies.
Toreiz man nebija pleiera un tāpēc arī nebija austiņas, kurās varētu skanēt klusums.
Tomēr beigu beigās visa mana super aktīvā dzīve patiesībā ir tādas austiņas, kurās vienkārši skan klusums.
Šorīt tviteris izmeta jaunāko Zviedrijā veikto pētījumu, kas atklāj PHD studiju kaitīgo ietekmi uz garīgo veselību. Salīdzinot ar maģistra studijām doktorantiem dramatiski pieaug dažādu mentālo problēmu zāļu lietojums. Man ir divas nepabeigtas doktorantūras, ar diviem nokārtotiem promocijas eksāmeniem un diviem pusrakstītiem darbiem. Un man par to ir nenormāls kauns. Bet es laikam arī reāli nesaprotu, kāpēc tas phd man būtu vajadzīgs. Tieši ko es vēl varētu pierādīt. Un vai tad, ja es to darbu pabeigšu, ar mani vairāk kāds sarunāsies kā ar cilvēku?
Es joprojām dzīvoju bez antidepresantiem un citām zālēm, kas palīdzētu man justies vieglāk.
Palīdz ezers.
Bet aizvakar bija pirmā diena, kad nepeldējos, jo bija jābrauc uz Rīgu atmēģināt "Netikumīgos". Neatbrauca puse skatītāju, jo vienas skolas skolotāja bija sajaukusi izrādes datumus. Spēlēja pustukšai zālei, bet vienalga bija labi. Tā izrāde dzīvo jau piekto gadu. Kā teica gaismu puisis - šī ir izrāde ļeņins - mūžam dzīva.
Aizaizvakar peldējos 3 reizes, jo bija sajūta, ka šogad pēdējo reizi.
Ļoti sāp kakls.
Pēc tā, ka cilvēki man lūdz atkārtot to, ko saku, saprotu, ka runāju klusi un nesaprotami. |
Man šķiet, ka phd ir vajadzīgs reāli tad, ja pasniegšana ir ikdienas darbs (lielākas likmes) vai ja gribi darīt pētniecību, vai ja strādā darbā, kur vajag vai vairāk maksā, tas nu nekādi nav kaut kas tāds, ko uzskatīt par savas esamības esenci vai "ja nesanāca, tad tas par mani kaut ko liecina" (iespējams, to, ka Tev ir interesantākas lietas darāmas)
Labā ziņa ir tā, ka ja nu tiešām gribas, praktiskā doktorantūra ir īzī manī (nesen ar acīm pārskrēju vienai tādai teorijai un sapratu, ka no manis bakalaurā vairāk prasīja)
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) maya |
|---|
| Date: |
20. Septembris 2024 - 11:34 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Jā, izskatās, ka dzīve griežas uz pasniegšanas pusi. Tāpēc tas jautājums aktualizējies. Un par profesionālo dokt, protams, ka iedomājos, bet nu stāsties trešo reizi man roka neceļas. Un visai pamatoti šķiet, ka būtu vien jāsaņemas un tas pusrakstītais papīrs jāpabeidz. Ja vien es spētu kaut kā vienkāršāk šim procesam pieiet un neciestu no sēdēšanas pie datora.
Jo vispār gribētos to vien darīt, kā peldēt ezerā vai sēdēt jūras krastā.
nu, es paskatītos uz to pusrakstīto, padomātu "hmmmmmm a moš tā ir praktiskās doktorantūras darba teorētiskā daļa", aizrakstītu vadītājam/-ai "eu, a ja nu tā ir praktiskās doktorantūras darba teorētiskā daļa" un skatītos, kas notiek
pirms tam uzmundrinājumam paskatītos uz to, ko tie doktoranti iesniedz kā teorētisko daļu droši vien
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/165120/8333) |
| From: | _re_ |
|---|
| Date: |
20. Septembris 2024 - 11:51 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
vai vari, lūdzu, atkārtot meļķes dzejoli?
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
20. Septembris 2024 - 12:28 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Jā, manuprāt, pret mani negodīgi izturas
Jā, man nav šeit draugu
Un tā tālāk
Tikai internetā
Bet manu klasesbiedru draudzības man
Liekas neīstas
Jā, manuprāt, pret mani negodīgi izturas
Tas ir, it kā manis nebūtu
Mājās arī mēs
Nu
Īsti nerunājam
Nevajag pārprast – man ir ļoti forša mamma
Mums vienkārši nav tādas attiecības
Ka mēs runātu
Bet es jau arī nerunāju, es nemaz negribu
Jā, manuprāt, es īstenībā esmu baigi forša
Un, manuprāt, ir negodīgi, ka pret mani
Ka pārējie ir pret mani
Es negribu būt kā viņi, bet es tāpat arī te esmu
Sanāk tā, it kā man nebūtu vietas
Nu, bet ko man darīt?
Jā, tas viss tā ir
Es bieži gribu nomirt
Man ir garlaicīgi
Es iesāku skatīties filmas par tādiem
Kā es, bet nepabeidzu
Es klausos mūziku, kurā dzied
Par neiederēšanos
Par nejušanos īpašam
Par nejaukām meitenēm
Par gribēšanu būt citādam
Par nevarēšanu to piepildīt
Bet reizēm es sēžu ar austiņām, kurās īstenībā nekas neskan
Tā vienmēr ir bijis, un varbūt tas mainīsies, bet es negribu cerēt
Tāpēc man riebjas, ka no manis prasa mēģināt šo un mēģināt to
Bet nevajag
Tāpēc mani
Pataisīt par
Kaut kādu
Ķipa
Atstumto
Nabadzīti
Man neko nemaina tas, ka tu tagad rakstīsi
Ir tāda meitene, kādas meitenes mēdz būt
Labāk pasaki man, ko man darīt ar to, ka man nav neviena cilvēka, kas gribētu mani samīļot. Bet es reizēm ļoti gribētu, lai mani kāds samīļo. Labāk pasaki, ko man darīt, ar to, ka es reizēm gribu ar kādu parunāties, bet, līdzko es runāju pa īstam, ko es domāju un kā es jūtos, viņi bēg no manis prom. Labāk pasaki, kā man pēc tam nejusties nožēlojamai. Redzi? Tu nevari. Ja kādreiz izdomāsi, uzraksti man – varbūt es būšu tik ilgi izturējusi.
| From: | asiize |
|---|
| Date: |
20. Septembris 2024 - 13:16 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
paldies <3
|
| From: | _re_ |
|---|
| Date: |
20. Septembris 2024 - 14:05 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
<3
Haha, jā, ar Phd dabū nevis par zināšanām, bet par mazohisma un pašam sev pāri darīšanas līmeni. Jocīgi, ka tā. Piemēram, strādājot ļoti labi var tikt ar visiem lielajiem informācijas apjomiem galā, režīmu un rezultātiem, tikai phd ir kaut kāds ļ. īpašu elementu kopums, kas rada īpašu traumu.* Nemotivē arī tas, ka akadēme šobrīd galīgi neizskatās apetitlīga, lai neteiktu vairāk (gaidu ar maisu maģiskās pārvērtības, kad institūtu darbiniekiem nebūs jāraksta projekti, lai nodrošinātu sev algu (nesaprotu, huļi viņi to dara caur universitāti, nevis uzreiz sev pa taisno?), vai pašiem jāapmaksā autortiesības, tulkojumi u.c. starptautiskajām publikācijām, kuras lai pēc tam pats lasītu, ir jāsamaksā (un kas tāpat nogrimst tajā melnajā tūkstotī makulatūras gūzmā).
* man šķiet, ka tas kaut kāds "nabassaites pārgriešanas" moments, kur no vienas puses ir jāierakstās sistēmā un jāatdod gods pačotu struktūrai, no otras puses - jāestablišē sevi kā autonomu entitāti, kas ir iespējams tikai "nogalinot tēvu". Un, ja vēl paralēli ir citas lietas (ģimene, maizes darbs u.t.t.), tad šis izšķilšanās moments ir dubultā stresains.
... vai arī tas tā, kamēr esi maziņš, piem., kad diseni neraksti zaļš no nullītes, bet esi degunu nedaudz jomā apsildījis, viss šķiet daudz vienkāršāk un iespējamāk (vismaz psiholoģiski).
Tā kā es savu pusdarīti visdrīzākais arī kaut kad pabeigšu :D Savā ritmā un nodabā. Kas laikam ir pret visu akadēmisko un kolektīvo zināšanu radīšanas/verificēšanas principu, bet, nu, kā jau minēju - akadēme savā šī brīža stāvoklī man rādās diezgan atbaidoša un novēlu tai gaišu, tīru un saturīgu transformāciju drīzā nākotnē, lai nopietni dotu sūdu par tās vēlmēm un vajadzībām :D
phd tev uztiepj patriarhālā struktūra!
bet tu esi Krista kā no pasakām - ienāk istabā un paliek gaiši, telpa pilna ar Kristu.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
20. Septembris 2024 - 22:01 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tu esi silta sega, ezers un jūra.
|
|