| 20. Septembris 2024 - 12:28 |
---|
Jā, manuprāt, pret mani negodīgi izturas Jā, man nav šeit draugu Un tā tālāk Tikai internetā Bet manu klasesbiedru draudzības man Liekas neīstas Jā, manuprāt, pret mani negodīgi izturas Tas ir, it kā manis nebūtu Mājās arī mēs Nu Īsti nerunājam Nevajag pārprast – man ir ļoti forša mamma Mums vienkārši nav tādas attiecības Ka mēs runātu Bet es jau arī nerunāju, es nemaz negribu Jā, manuprāt, es īstenībā esmu baigi forša Un, manuprāt, ir negodīgi, ka pret mani Ka pārējie ir pret mani Es negribu būt kā viņi, bet es tāpat arī te esmu Sanāk tā, it kā man nebūtu vietas Nu, bet ko man darīt? Jā, tas viss tā ir Es bieži gribu nomirt Man ir garlaicīgi Es iesāku skatīties filmas par tādiem Kā es, bet nepabeidzu Es klausos mūziku, kurā dzied Par neiederēšanos Par nejušanos īpašam Par nejaukām meitenēm Par gribēšanu būt citādam Par nevarēšanu to piepildīt Bet reizēm es sēžu ar austiņām, kurās īstenībā nekas neskan Tā vienmēr ir bijis, un varbūt tas mainīsies, bet es negribu cerēt Tāpēc man riebjas, ka no manis prasa mēģināt šo un mēģināt to Bet nevajag Tāpēc mani Pataisīt par Kaut kādu Ķipa Atstumto Nabadzīti Man neko nemaina tas, ka tu tagad rakstīsi Ir tāda meitene, kādas meitenes mēdz būt Labāk pasaki man, ko man darīt ar to, ka man nav neviena cilvēka, kas gribētu mani samīļot. Bet es reizēm ļoti gribētu, lai mani kāds samīļo. Labāk pasaki, ko man darīt, ar to, ka es reizēm gribu ar kādu parunāties, bet, līdzko es runāju pa īstam, ko es domāju un kā es jūtos, viņi bēg no manis prom. Labāk pasaki, kā man pēc tam nejusties nožēlojamai. Redzi? Tu nevari. Ja kādreiz izdomāsi, uzraksti man – varbūt es būšu tik ilgi izturējusi.
|