 | 20. Maijs 2016 @ 09:25  |
|---|
|
"Iemūrētie" pārsteidza ar savu didaktiskumu. Tāda jau, protams, līdzību daba. Un tomēr - kaut kā no laikmetīgas operas gribas ko vairāk par pamācībām, smukām bildēm un melodramatiskas operetes stila mūzikas, kurā brīžiem ieskanās tādas kā padomju filmu sentimentālās melodijas, brīžiem pauliski tautiski raudamgabali un dzīvīgākajos brīžos komerciāli drošie vēberiskie akordi. Zanderes tekstos ironija un smiekli, lai arī klātesoši, tomēr laikam pārāk klusi. Brīžiem likās, ka Ešenvalds libretu vispār nav lasījis, vai arī viņam nav humora izjūtas. Un rezultātā sanācis kārtīgs latviešu gabals, kurā visi cieš un tas ir arī viss, par ko ir stāsts. Man gan vietām smiekli nāca ļoti, bet šķiet, ka es biju viena no retajām. Un kājās arī pēc izrādes nepiecēlāmies. Sēdējām četri tieši zem lustras un gaidījām, kad tā nāks pār mums kā lepnības sods. |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/119952/7108) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) daina |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 09:59 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
:) es gan neesmu redzējusi konkrēto operu, bet man vienmēr licies, ka Ešenvaldam nav humora izjūtas, viņam jāraksta bez vārdiem vai latīniski
Tas nebija padomju filmu sentiments, bet drīzāk komponista pārstāvētās reliģiskās sektas muzikālā stila izpausme jau pilnos apjomos, kas dažā agrīnākā darbā tik ļoti nekrita ausīs. Te pie gandrīz katras ārijas vai kora draudze varēja sadoties rokās un pie dievnama centrā ierīkotā baseina ļauties līganai dejai. Bet es to viņam nepārmetu, jo tas nozīmētu arī Pērtam (protams, cita svara kategorija) pārmest pareizticību u.tml. Visvājākā vieta visā pasākumā, manuprāt, bija runas, kas mērķtiecīgi un ignoranti tika teiktas tā, it kā nepastāvētu nekāda etiķete.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | maya |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 10:05 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Kāds konferansjē, tādas runas.
Es tieši par viņu visu tādu pašu.
Es gan stipri pavilkos un aizkustinājos, kaut gan, jā, konstatēju, ka šur tur mūzikā popsa, šur tur brodveja utt., un Zandere noteikti šajā tandēmā ir stiprākā. Tomēr, tomēr, man patika, pat par spīti Bramaņa simtgadnieka intonācijām un forsētajam tēlojumam. Tiesa, es redzēju ģenerālmēģinājumu, vakardienu nezinu.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 12:15 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu re...es atkal jūtos kā sliktais policists. :)
Bet negribu sev melot un ar visiem slieties kājās. Man šķiet, ka es šobrīd pavelkos tikai uz "nemanāmu zāles stiebra augšanu". :)
Nenoliedzami bija daudz foršu vietu un izskatījās brīžiem ļoti skaisti. Brīžiem arī jautr (ja neskaita mūzikas dramatismu ainās ar politsikajām runām). Bet mani atpakaļ vilka sadzīviskums - libretā, režijā un mūzikā. Lai gan neapšaubāmi, Zanderes darbs man patika labāk par Ešenvalda darbu.
Bet nosaukt to par asu sociālipolitisu kritiku vai filozofisku darbu, kā te šobrīd apkārt ļaudis runā, es to tiešām nevaru. (studentu diskusija vecajā bibliotēkā ir mana mīļākā aina).
Ura video džekam un Freibergam arī. Pasternaku neviens nepiemin, bet man liekas, ka kori viņa bija saģērbusi silti un dzīvi (ja neskaita sapņa ainu). un jā...koris pats par sevi lielisks un Ieva Parša arī ļoti. Re...ir tik daudz labu lietu. Bet tā kopīgā sajūta, atšķirībā no Paula, tomēr nav ļoti priecīga.
Nu kāds sliktais policists... Par sociālpolitisku kritiku un filozofiju runāt gan ir dīvaini. Man tomēr šķiet, ka svarīgākais ir tas, kas libretā skaidrā tekstā pateikts. Upuris. Nodevība. Kā vārdā. Un, nevaru noliegt, kontekstā ar nedzimušo bērnu tēmu man tas jo ļoti klauvē pie ribām.
Parša bija lieliska, un dīdžejs pirmajā uznācienā arī.
Un tā kājās sliešanās - nekritiskais bezdomu reveranss. Gluži kā operā (vispār, ne šajā) aplaudēt nevis labāk nodziedātajai ārijai, bet zināmākajai. Un uzticēt kādam kaut ko darīt nevis pēc spējām un racionāla agrāk padarītā novērtējuma, bet pēc publicitātes un izslavētības pakāpes.
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 13:23 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tas nedzimušais bērns, jāsaka kā ir, mani izbesīja gandrīz visvairāk, jo skaidrs, ka pamatīgs emocionālais kruķis - blakus meitenes raudāja aizgūtnēm un viena grūtniece bija pilnīgā emocionālā šokā, Bet tik ļoti sadzīviski risināts un tādā ziepju operas garā, ka tad, kad daiļā bibliotekāre atklāja savu noslēpumu dzejniecei, es riktīgi sasmējos par "sižeta pagriezienu".
nenoliedzami, ka nedzimušā bērna ārija ir hīts.
Video džeks ir ļoti kruts džeks!
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/169111/38314) |
| From: | lara |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 12:58 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ļoti interesanti, es iešu šovakar. Vakar mazliet paklausījos par radio3, bet tikai fragmentiņus.
|
| From: | lara |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 13:13 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Tad jau tiksiemies!
Tad Tev laikam būs "jauniešu" sastāvs, kas stipri mainot iestudējuma akcentus.
|
| From: | lara |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 13:12 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
oho, tad būs vēl interesantāk!
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 18:38 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ō! tad noteikti pastāsti, kas un kā.
mēs kā reiz sēdējām gandrīz virs lustras! un, jā, galvenais, ko pamanīju - kā tie komponisti sačakarē tekstu
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
20. Maijs 2016 - 18:40 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
par tekstu, runājot ar Ķimeli, radās jautājums - vai vispār ir iespējams upurēt dvēseli. It kā jau dzīvību parasti upurē, bet dvēseli atdod velnam. :)
|
|