Komentāri |
Tas nebija padomju filmu sentiments, bet drīzāk komponista pārstāvētās reliģiskās sektas muzikālā stila izpausme jau pilnos apjomos, kas dažā agrīnākā darbā tik ļoti nekrita ausīs. Te pie gandrīz katras ārijas vai kora draudze varēja sadoties rokās un pie dievnama centrā ierīkotā baseina ļauties līganai dejai. Bet es to viņam nepārmetu, jo tas nozīmētu arī Pērtam (protams, cita svara kategorija) pārmest pareizticību u.tml. Visvājākā vieta visā pasākumā, manuprāt, bija runas, kas mērķtiecīgi un ignoranti tika teiktas tā, it kā nepastāvētu nekāda etiķete.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |